DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
09. jūnijā, 2022
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

FM: Eksportā joprojām strauja izaugsme

Par spīti ģeopolitiskajiem notikumiem Eiropā, Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums turpina strauju izaugsmi. 2022. gada aprīlī preču eksporta vērtība veidoja 1622 miljonus eiro, kas bija par 30,2% vairāk nekā pērnā gada aprīlī. Zīmīgi, ka preču eksporta izaugsme šā gada sākumā ir noturīga un katru mēnesi eksporta izaugsme veido ap 30% gada izteiksmē. Tādējādi 2022. gada pirmajos četros mēnešos preču eksporta vērtība bija par 31,0% augstāka salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu.

Viens no galvenajiem iemesliem tik straujai un noturīgai preču eksporta izaugsmei ir cenu kāpums. Dati par aprīli vēl nav pieejami, bet marta dati liecina, ka eksporta vienības vērtības indekss gada laikā ir palielinājies par 22,0%. Ja attiecinātu martā fiksēto eksporta cenu kāpumu uz aprīļa datiem, reālā izteiksmē (jeb izslēdzot cenu ietekmi) preču eksports aprīlī pieaugtu par 8,2% nevis par 30,2%. Savukārt pirmajos četros mēnešos eksporta izaugsme būtu 9,3% nevis 31,0%. Cenu kāpums vērojams praktiski visām izejvielām, proti, energoresursiem, pārtikai, metāliem, koksnei. Izejvielu cenu kāpums kopā ar loģistikas traucējumiem, ko ietekmē augošais globālais pieprasījums un augstas degvielas cenas, sadārdzina gala preču cenu. Augsts izejvielu cenu līmenis saglabāsies visu šo gadu. Tādējādi nominālā izteiksmē preču eksporta vērtība saglabāsies augsta arī turpmākajos mēnešos.

Šā gada aprīlī preču eksporta vērtības pieaugums bija fiksēts visām preču grupām, izņemot satiksmes līdzekļus. Galvenais preču eksporta virzītājspēks aprīlī bija koksnes un koka izstrādājumu preču grupa, kas ir lielākā preču eksporta grupa, veidojot nedaudz vairāk par piekto daļu no kopējā preču eksporta. Salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli tā ir augusi par 49,8%, nodrošinot gandrīz trešdaļu no kopējā preču eksporta pieauguma. Koksnes un koka izstrādājumu eksporta pieaugums bija vērojams visos lielākajos noieta tirgos – Vācijā, Lietuvā, Zviedrijā, Nīderlandē, Igaunijā. Apvienotā Karaliste joprojām saglabājas kā lielākais eksporta tirgus Latvijas koksnei un veido 28% no kopējās koksnes un koka izstrādājumu eksporta vērtības šā gada aprīlī. Tieši uz Apvienoto Karalisti bija fiksēts lielākais koksnes eksporta pieaugums, proti par 43,1% salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli.

Būtisku devumu eksporta izaugsmē šā gada aprīlī nodrošināja arī lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta kāpums par 52,4%. Straujo izaugsmi veicināja augstāks graudaugu, piena produktu, kā arī tauku un eļļu eksports. Tāpat kopējo preču eksportu būtiski veicināja minerālproduktu eksports, tā vērtībai palielinoties vairāk nekā divas reizes. Eksporta kāpumu šajā preču grupā veicināja dabasgāzes un naftas eļļu reeksports uz Igauniju un Lietuvu, kā arī elektroenerģijas eksporta pieaugums uz Lietuvu. Eksporta kāpums pārējās preču grupās bija ievērojami zemāks.

Vienlaicīgi ir svarīgi uzsvērt, ka Krievijas iebrukums Ukrainā negatīvi ietekmēs eksporta attīstību turpmākajos mēnešos. Šā gada aprīlī eksporta samazinājums uz Krieviju un Ukrainu bijis vislielākais starp visām valstīm un tuvākajā laikā apjomi noteikti neatjaunosies. Preču eksports uz Ukrainu samazinājies par 30,6% jeb par 5 miljoniem eiro, bet uz Krieviju par 38,2% jeb 40 miljoniem eiro. Šo valstu īpatsvars kopējā preču eksportā aprīlī samazinājies attiecīgi līdz 0,7% un 3,9%. Visticamāk, ka turpmākajos mēnešos šis īpatsvars turpinās samazināties.

Šā gada aprīlī Starptautiskais Valūtas fonds, aktualizējot ekonomikas prognozes, samazināja globālās ekonomikas izaugsmes  prognozes par 0,8 procentpunktiem līdz 3,6%. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šonedēļ samazināja pasaules izaugsmes prognozes līdz 3%, salīdzinot ar 4,5%, ko šī organizācija prognozēja tikai pirms dažiem mēnešiem. Ekonomikas prognožu pārskatīšana lielā mērā ir saistīta ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā sekām – ietekmi uz inflāciju, piegāžu traucējumiem un uzņēmējdarbības noskaņojuma pasliktinājumu. Tādējādi jāsecina, ka tieši tagad, kad Latvijas preču eksporta pieaugums ir noturīgs, ir jādomā par jaunu tirgu apgūšanu un jaunu preču izstrādi, jo konkurētspējas jautājums vidējā termiņā būs aktuāls.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU