Kopumā sākotnējā izvērtējumā secināts, ka reformas rezultātā uzlabojusies un pieaugusi pašvaldību kapacitāte, aug pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Papildus tādiem ieguvumiem kā deputātu skaita samazinājums un pieaugošā konkurence uz deputātu vietām, samazinājušās budžeta līdzekļu atšķirības starp novadu lielākajiem un mazākajiem kopējiem budžeta ieņēmumiem, tāpat ministrija secina, ka ir uzlabojies speciālistu nodrošinājums vairākās jomās – kā pašvaldības struktūrās, tā arī uzņēmējdarbības vidē. Tā, piemēram, pirms ATR 2018.gadā atbalstu uzņēmējiem grantu veidā nodrošināja nedaudz vairāk nekā puse pašvaldību (71 no 119); 2021.gadā tos nodrošina četras piektdaļas pašvaldību (35 no 43).
Izvērtējot reformas ietekmi, ministrija izvirzījusi arī priekšlikumus turpmākai ATR mērķu sasniegšanai. Būtiski ir nodrošināt valsts budžeta un ES fondu investīciju īstenošanu atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam paredzētajam teritoriālās pieejas modelim.
Izvērtējot ATR rezultātus, ministrija secināja, ka ir jāstiprina pašvaldību un citu teritorijas attīstības plānošanā iesaistīto pušu kapacitāte, veicinot pašvaldību spēju uzņemties pašiniciatīvu reģionālās attīstības atšķirību mazināšanā, pašvaldību pakalpojumu kvalitātes un iedzīvotāju labklājības uzlabošanā, kā arī sabiedrības līdzdalības veicināšanai.
Ministrija izvirzījusi arī vairākus priekšlikumus turpmākai ATR rezultātu uzraudzībai. Kā piemēram, ir jāuzlabo datu un informācijas pieejamība par teritoriju sociālekonomisko situāciju un pašvaldību darbību – jāpilnveido pašvaldību budžeta plānošanas un uzskaites sistēma, ieviešot vienotu pieeju izdevumu uzskaitei. Tāpat ir jāizvērtē iespēja mainīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pieeju, jāpilnveido pieeja datu un informācijas par pašvaldības darbību ievākšanai, ieviešot digitālus risinājumus. Vairāk nekā puse no jaunizveidotajām pašvaldībām uzsākušas darba efektivizēšanu, centralizējot administratīvos procesus ar IT sistēmu ieviešanu.
Jāpilnveido attīstības plānošanas sistēma, nodrošinot iespēju skatīt plānotos un realizētos ieguldījumus pašvaldībās kopsakarībā ar attīstības mērķiem, pašvaldību autonomajām funkcijām, kā arī reģionāla un nacionāla līmeņa ieguldījumiem no publiskiem līdzekļiem. Kā arī ir jānodrošina piekļuve informācijai par tādiem pašvaldību darbības aspektiem kā pakalpojumu kvalitāte un pieejamība, administrācijas darba efektivitāte, digitalizācijas līmenis, pašvaldības darba atvērtība un sabiedrības iesaiste teritorijas attīstībā.
Papildus ministrija ierosina kopējās statistiskas teritoriālo vienību klasifikācijas otrā līmeņa jeb NUTS 2 reģiona (visa Latvija) vietā izveidot divus NUTS 2 reģionus – Rīgas NUTS 2 un Rietumlatvijas un Austrumlatvijas NUTS 2 reģionu. Tāpat ministrijas ieskatā ir jāpārdefinē pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda izlīdzināšanas mērķis, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem jebkurā pašvaldībā saņemt pakalpojumus un atbalstu līdzvērtīgā apmērā.
Kā ziņots iepriekš, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šo otrdien valdības pārstāvjiem prezentēja informatīvo ziņojumu par izmaiņām pašvaldību sociālekonomiskajā situācijā un administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātiem. Ziņojuma ietvaros tika secināts, ka kopējais deputātu skaits pašvaldībās samazinājies par 53% jeb no 1614 uz 758. Konkurence uz vienu pašvaldības domes deputāta vietu 2021. gada vēlēšanās pieauga no 5,38 līdz 8,14 pretendentiem, salīdzinot ar 2017. gada pašvaldību vēlēšanām. Turklāt pēc VARAM aplēsēm deputātu atlīdzībai nepieciešamie līdzekļi no 2021. gada jūlija līdz 2022. gada jūlijam samazinājušies par aptuveni 10 milj. EUR. Tāpat uzlabojusies pašvaldību finansiālā kapacitāte: pēc budžeta ieņēmumiem atšķirība starp novadu lielākajiem un mazākajiem kopējiem budžeta ieņēmumiem samazinājusies no 34 reizēm līdz sešām reizēm pēc ATR. Iedzīvotājiem tiek nodrošināti nepieciešamie pakalpojumi. Darbu turpina visi līdzšinējie Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri (VPVKAC), un no 2022. gada atvērti astoņi jauni VPVKAC. Pavisam pašlaik darbojas 131 VPVKAC, un kopumā plānots paplašināt teritoriālo VPVKAC pieejamību līdz katram pagastam un pilsētai.
Būtiski, ka pēc novadu apvienošanas vismaz viena vidusskola ir visās 43 pašvaldībās. Tāpat atsevišķās kategorijās izvērtējot pieejamo atbalstu pirms un pēc pašvaldību apvienošanās, secināms, ka ar pozitīvu tendenci ir pašvaldību noteiktie pabalsti par bērnu piedzimšanu, pabalsts krīzes situācijās; lielākajā daļā gadījumu noteikts arī augstāks maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis.
