Sanāksmes laikā diskusijā par zaļo un digitālo pāreju dalībnieki apspriedīs, kā Eiropas līmenī ieviest metodes, lai novērtētu digitalizācijas radīto ekoloģisko pēdu, un kādas sviras būtu prioritāri jāiedarbina Eiropas līmenī, lai risinātu būtiskākos ar ietekmi uz vidi saistīto izmaksu jautājumus digitālajā jomā.
Lai gan šobrīd pastāv instrumenti, kas ļauj aprēķināt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju tiešo ietekmi, digitalizācijas ieguvumu mērīšana joprojām nav pietiekami attīstīta. Novērtēšanas metodes un standartizētas pamatnostādnes digitalizācijai ļautu nodrošināt ilgtspējīgu finansējumu, lai atbalstītu iniciatīvas un palīdzētu sasniegt digitālās desmitgades mērķus. Pagaidām ir grūti iegūt skaidru priekšstatu par pasākumu ietekmi, ko dalībnieki īsteno visā vērtību ķēdē, lai virzītu patērētāju izvēlēties produktus un pakalpojumus ar mazāku ietekmi uz vidi.
Ņemot vērā ES un Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanai, Latvija īpaši aicinās attīstīt šādu atkritumu pārstrādi ES ietvaros, ņemot vērā šī jautājuma sasaisti ar tādiem aktuāliem aspektiem kā kritiski svarīgās izejvielas, korporatīvā ilgtspēja un atbildīgas izejvielu ieguves nosacījumi. Latvijai ir svarīgi, ka īpaša uzmanība tiek veltīta savstarpēji saskaņotas politikas veidošanai vides, klimata un digitālās transformācijas jomās, lai sasniegtu ES mērogā nospraustos zaļos un digitālos mērķus.
Sanāksmes dalībnieki arī uzklausīs Francijas prezidentūras informāciju par paveikto darbā ar Datu aktu, kas paredz saskaņot noteikumus par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu, Mākslīgā intelekta aktu, ar ko nosaka saskaņotus noteikumus par mākslīgo intelektu, lai nodrošinātu, ka ES tirgū laistās un izmantotās mākslīgā intelekta sistēmas ir drošas un ir ievēroti spēkā esošie tiesību akti par pamattiesībām un ES vērtībām. Tiks ziņots arī par progresu darbā ar priekšlikumu par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū.
