“Pēc pieredzes ar IKT karteli un sadrumstalotiem iepirkumiem mums jāievieš skaidra atbildība par katru valsts digitālo projektu. Turpmāk neviens IKT projekts virs 140 tūkstošiem eiro nepaliks bez izvērtējuma, bet lielākajiem projektiem tiks pievērsta īpaši rūpīga uzmanība. Vienota pārvaldības kārtība palīdzēs novērst projektu dublēšanos un valsts līdzekļus izmantot lietderīgāk,” norāda viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars.
Jaunā kārtība paredz vienotu valsts IKT investīciju portfeļa pārvaldību neatkarīgi no investīciju finansējuma avota. Visas jaunās IKT resursu attīstības aktivitātes būs jāreģistrē vienkopus, savukārt VARAM nodrošinās IKT attīstības aktivitāšu reģistra publiskās daļas pieejamību. Tas ļaus vienkopus pārskatīt valsts plānotās IKT investīcijas un savlaicīgāk identificēt gadījumus, kad dažādās iestādēs tiek plānoti līdzīgi risinājumi.
Atkarībā no plānotās investīcijas apjoma paredzēti vairāki izvērtēšanas līmeņi. IKT attīstības aktivitātes līdz 140 000 eiro izvērtēs attiecīgā iestāde, izmantojot VARAM metodiku, aktivitātes līdz 3 miljoniem eiro – papildus tiks veikts VARAM, sadarbībā ar citām kompetentajām institūcijām, izvērtējums, savukārt investīcijas virs 3 miljoniem eiro, kā arī stratēģiski nozīmīgas aktivitātes vērtēs arī Valsts digitālo investīciju komisija. Noteiktos investīciju sliekšņus paredzēts pārskatīt pēc pirmā jaunās kārtības darbības gada un turpmāk – ne retāk kā reizi divos gados.
VARAM līdz 2026. gada 1. decembrim izveidos Valsts digitālo investīciju komisiju lielāko un stratēģiski nozīmīgāko IKT investīciju izvērtēšanai. Komisijas darbā plānots iesaistīt neatkarīgus ekspertus valsts digitālās transformācijas, publisko investīciju pārvaldības, uzņēmējdarbības, augstākās izglītības un pētniecības, informācijas tehnoloģiju, kiberdrošības un datu pārvaldības jomā. Paredzēts, ka par komisijai iesniegtajām būtiskajām un stratēģiski svarīgajām IKT attīstības aktivitātēm tiks sagatavotas arī neatkarīgu ekspertu recenzijas.
Būtiska jaunās kārtības sastāvdaļa ir princips “vispirms koplietošana, pēc tam jauna izstrāde”. Pirms jaunas informācijas sistēmas vai cita IKT risinājuma izstrādes iestādēm būs jāizvērtē iespēja izmantot jau esošus valsts vai Eiropas Savienības risinājumus. Tādējādi paredzēts mazināt līdzīgu sistēmu paralēlu izstrādi un efektīvāk izmantot valsts rīcībā jau esošos digitālos resursus.
Vienlaikus jaunā kārtība stiprinās valsts digitālās pārvaldes arhitektūras pārvaldību. Ministrijām IKT attīstība būs jāplāno vidējā termiņā, izmantojot digitālās pārvaldes jomu arhitektūras un sagatavojot IKT pakalpojumu attīstības plānus. Noteikumi stiprina arī prasības attiecībā uz sistēmu sadarbspēju un valsts pasūtījumprogrammatūras pirmkoda pārvaldību, veicinot par publiskajiem līdzekļiem izstrādātu risinājumu atkārtotu izmantošanu, nosakot arī pasūtījumprogrammatūras koda atrašanos valsts īpašumā un publicēšanu koda repozitorijā.
Līdz ar noteikumu stāšanos spēkā visas jaunās valsts IKT resursu attīstības aktivitātes tiks reģistrētas un vērtētas atbilstoši jaunajai kārtībai.
