DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
31. maijā, 2022
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Uzņēmējdarbība

Maijā trešo mēnesi pēc kārtas uzņēmēju noskaņojums pozitīvs tikai mazumtirdzniecībā

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada maijā bija negatīvi būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, un pakalpojumu sektorā. Vienīgi mazumtirgotāju noskaņojums joprojām saglabājās pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu1 dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Uzņēmēju noskaņojums pozitīvs visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs

2022. gada maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 1,4. Salīdzinot ar aprīli, šis rādītājs samazinājies par 0,6 procentpunktiem. Uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie maijā bija automobiļu (13,7) un degvielas (13,2) tirgotāji. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauguši arī pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, sasniedzot attiecīgi 7,5 un 11,4. Vienīgi automobiļu rezerves daļu pārdošanā, to apkopē un remontā uzņēmēju noskaņojums ir pasliktinājies. Lai arī konfidences rādītājs šajā nozarē ir pozitīvs (3,5), tomēr, salīdzinot ar aprīli, tas samazinājies par 2,4 procentpunktiem.

Maijā 25 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Stabilizējies uzņēmēju īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru minējuši nepietiekamu pieprasījumu (24 %). Toties darbaspēka trūkumu mazumtirgotāji izjūt vairāk nekā aprīlī – to atzīmējuši 20 %. Kā jau ierasts, īpaši būtisks ierobežojošs faktors mazumtirdzniecībā ir konkurence savā tirdzniecības sektorā (34 %). 12 % respondentu atzīmē, ka to darbību tiešā vai netiešā veidā negatīvi ietekmē karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. 5 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu palielināšanos, kas daļēji arī ir saistīta ar karadarbību.

Visoptimistiskākie uzņēmēji izmitināšanā, vispesimistiskākie – telekomunikācijās

Pakalpojumu sektorā 2022. gada maijā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija negatīvs (- 2,4), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar aprīli, ir uzlabojies par 0,5 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie maijā bija uzņēmēji izmitināšanas nozarē (38,9), kur konfidences rādītājs sasniedzis augstāko vērtību kopš 2019. gada jūnija. Tiem seko ēdinātāji (14,3) un informācijas pakalpojumu sniedzēji (10,7). Savukārt vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums fiksēts ūdens (- 27,8) un gaisa transportā (- 22,9), kā arī pasta un kurjeru darbībā (- 20,3). Kopumā maijā noskaņojums bija pozitīvs 19, bet negatīvs 11 pakalpojumu nozarēs.

36 % pakalpojumu sektora respondentu maijā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar aprīli, nav mainījies. 26 % pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 18 % – darbaspēka trūkums. To respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas joprojām ir ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, samazinājies līdz 3 %. Toties 12 % atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. 4 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas.

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums arvien negatīvāks

Konfidences rādītājs būvniecībā maijā pēc sezonāli koriģētiem datiem ir -15,2, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pasliktinājies par 1,1 procentpunktu. Salīdzinot ar aprīli, maijā mazāk optimistiskas bijušas uzņēmēju prognozes gaidāmajai nodarbinātības attīstībai nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs ir negatīvs ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā, pozitīvs – specializētajos būvdarbos.

Maijā būvniecības nozari visvairāk ietekmējis materiālu vai iekārtu trūkums (norādījuši 33 % respondentu). Darbaspēka trūkumu un nepietiekamu pieprasījumu katru no faktoriem norādījuši 26 % uzņēmumu, savukārt finansiālas grūtības un laika apstākļu ietekmi atzīmējuši attiecīgi 21 % un 10 % respondentu. Salīdzinot ar pagājušā gada maiju, uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo finansiālas grūtības, pieaudzis 1,8 reizes, bet laika apstākļu ietekme samazinājusies 2 reizes. Kā citi būvniecību ierobežojošie faktori maijā minēti būvmateriālu, degvielas un energoresursu cenu kāpums (14 % respondentu), kā arī karadarbība Ukrainā un ģeopolitiskā situācija pasaulē (4 % aptaujāto uzņēmēju). Covid-19 negatīvo ietekmi atzīmējuši tikai daži uzņēmumi. 16 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību maijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar pagājušā gada maiju, samazinājums par 7 procentpunktiem).

Apstrādes rūpnieku noskaņojums uzlabojas

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs maijā salīdzinājumā ar aprīli pieaudzis par 0,6 procentpunktiem un ir -2,7. To ietekmēja uzņēmumu vadītāju nedaudz pozitīvāks novērtējums šī brīža pasūtījumu līmenim, kā arī lielāks gatavās produkcijas krājumu samazinājums. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā elektrisko iekārtu ražošana, papīra un papīra izstrādājumu ražošana, citu transportlīdzekļu ražošana, tekstilizstrādājumu ražošana, mēbeļu ražošana. Savukārt samazinājums ir gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā un dzērienu ražošanā.

Salīdzinot ar aprīli, nedaudz pieaudzis respondentu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošo faktoru norādījuši materiālu vai iekārtu trūkumu (atzīmējuši 27 % respondentu). Salīdzinot ar pagājušā gada maiju, šī faktora ietekme pieaugusi par 7 procentpunktiem. Savukārt nepietiekama pieprasījuma un darbaspēka trūkuma ietekme saglabājusies iepriekšējā mēneša līmenī (norādījuši attiecīgi 25 % un 21 % aptaujāto uzņēmēju). Kā citi ražošanu ierobežojošie faktori maijā minēti karadarbība Ukrainā, politiskā situācijas pasaulē un sankciju ietekme (8 % respondentu), kā arī ražošanas izmaksu (izejvielu un resursu cenu) kāpums (5 % uzņēmumu). Covid-19 ietekmi atzīmējuši vairs tikai 1 % apsekoto uzņēmumu (norādot uz Covid-19 saslimstības un seku ietekmi). 28 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību maijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

Konfidences rādītāji

(sezonāli koriģēti dati; saldo2, %)

Skatīt OSP datubāzē: KRE020m

2022. gada maijā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 94,43, (iepriekšējā mēnesī – 95,0). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Ekonomikas sentimenta rādītājs

(ilgtermiņa vidējais 2000 – 2021 = 100)

Skatīt OSP datubāzē: KRE010m

Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)”.

1 Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.

2 Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.

3 Rādītāja vērtība, kas pārsniedz 100, norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000–2021. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība, kas ir mazāka par 100, parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU