DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. maijā, 2022
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Vai ierēdniecība sabotē Latvijas eksporta nākotni

Vadošās Latvijas ražojošo nozaru asociācijas1, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) asi kritizē atsevišķu ministriju ierēdņu nekonsekvenci un bezdarbību saistībā ar finansējuma piešķiršanu jaunu produktu, un tehnoloģiju izstrādei Kompetences centru atbalsta programmas2 ietvaros, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību un samazinot eksportspēju. Atklātā vēstulē Latvijas valsts ministru prezidentam, ekonomikas, finanšu, zemkopības un tieslietu ministrijām tiek prasīts paātrinātā kārtā apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz nodrošināt šīs programmas darbības un finansējuma nepārtrauktību. Vēstuli parakstījušās nozaru asociācijas aptver uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 90% no Latvijā radītās un eksportētās vērtības.

Kompetences centru atbalsta programma ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tās mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību jomā. Pateicoties inovācijām tiek radītas jaunas, labi apmaksātas darba vietas, palielinās Latvijas ieņēmumi no eksporta, kas savukārt dod valstij lielāku nodokļu apjomu un spēju nodrošināt budžeta izdevumus. Kompetences centru atbalsta programma ir veiksmīgākā rūpniecisko inovāciju atbalsta programma Latvijā, kura līdz šim ir nodrošinājusi vislielāko devumu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Vairāku pēdējo gadu laikā Latvijas uzņēmumiem jātiek galā ar izaicinājumiem, ko rada karš Ukrainā, vērtības ķēžu izmaiņas, Covid-19 pandēmijas sekas, izejvielu un energoresursu cenu pieaugums. Ir strauji mainījusies pasaules kārtība, un tikai uzņēmumu spēja radīt jaunus, inovatīvus produktus, tehnoloģijas un risinājumus ar augstu eksportspējas potenciālu noteiks, cik sekmīgi Latvijas ekonomika adaptēsies jaunajos apstākļos. Diemžēl valdības attieksme pret Kompetences centru programmu demonstrē faktisko attieksmi pret inovāciju jomu Latvijā.”

Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Saeimas sēdēs bieži dzirdam, ka inovācijas ir neatņemama sastāvdaļa ikvienā biznesa procesā, jo tikai tā Latvijā varam radīt augstākas pievienotās vērtības ekonomiku un nodrošināt ilgtspējīgu tās izaugsmi. Atgādināšu, ko teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, uzrunājot Saeimu aizvadītā gada martā: “Šodien Latvijā ir industrija, eksportspējīga industrija, kas šobrīd krīzes laikā tur valsti uz augšu, kamēr tirdzniecība ir slēgta, kamēr bāri, restorāni, kafejnīcas ir slēgtas, tikmēr mūsu eksports turpina strādāt un pelnīt.”3 Pēc K. Kariņa vārdiem mūsdienu industrija pamatā ir balstīta uz eksportu, taču tai ir zema produktivitāte, ko nepieciešams stiprināt. Tajā pat sēdē Ministru prezidents atzīst, ka Latvijas ceļš uz lielāku labklājību ir viedā reindustrializācija: “Mēs februāra vidū valdībā apstiprinājām ilgi izstrādāto Nacionālo industrializācijas politiku. Tās mērķis ir panākt produktivitātes pieaugumā balstītās ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīgā preču un pakalpojumu eksporta attīstībā. Es to saucu par viedo reindustrializāciju. To iespējams panākt ar mērķtiecīgām investīcijām.”4  Arī pērnā gada oktobrī K. Kariņš uzsvēra, ka “2022. gada budžeta projektā plānotie ieguldījumi ir virzīti uz viedās reindustrializācijas sekmīgu īstenošanu ar mērķi turpināt ekonomisko izaugsmi un celt sabiedrības labklājību.”5 Lai gan pētniecības un  inovācijas veicināšana tiek pastāvīgi prioritizēta, realitātē ministriju ierēdniecība ignorē finansējuma piešķiršanu jau vairāk kā gadu, bet Ministru Kabineta noteikumi, kas paredz finansējuma nepārtrauktību, vēl nav izskatīti, saskaņoti un izsludināti. Tāpēc uzskatu, ka Kompetenču centru programmas sabotāža nozīmē to, ka Latvijas valsts par ekonomiskās attīstības ceļu izvēlējusies zemas pievienotās vērtības attīstības ceļu ar ļoti ierobežotu inovāciju apjomu, kas novedīs pie situācijas, ka Latvija spēs tikai kalpot citu valstu biznesam.”

Līdz šim Kompetences centru atbalsta programma ir radījusi vairāk nekā 450 jaunas darba vietas. Pētījumus tajā veic 162 uzņēmumi, kas nodrošina arvien jaunus Latvijas veiksmes stāstus. Viens no uzņēmumiem, kas līdz šim veiksmīgi izmantojis Kompetenču centra programmas atbalstu, ir AS “MADARA Cosmetics”. Uzņēmuma valdes loceklis Uldis Iltners komentē: “Kompetenču centra programmas ietvaros esam veikuši funkcionālo izejvielu pētījumus, vēlāk šīs zināšanas pielietojot produktu un dažādu ražošanas tehnoloģisko risinājumu izstrādē. Kā viens no veiksmīgākajiem Kompetenču centra programmas iznākumiem ir tirgū ļoti pieprasītā MADARA produktu līnija Time Miracle, - tās sastāvā ir bērzu sulas, kuras pētījām tieši ar Kompetenču centra programmas atbalstu. Viena no jaunākajām un veiksmīgākajām produktu līnijām, kas tapusi ar šīs programmas palīdzību, ir Vitamin C, tās ietvaros pētījām askorbilglikozīfa efektivitāti galaproduktā un veicām unikālu ražošanas procesa izstrādi. Jāteic, ka tieši inovatīvie produkti un veiksmīgie ražošanas risinājumi ir ļāvuši MADARA Cosmetics AS kļūt par konkurētspējīgu uzņēmumu eksporta tirgos, kas rezultējies ~70% eksporta īpatsvarā uzņēmuma apgrozījumā un ļāvis mums veiksmīgi augt arī biržā.”

Arī vadošais tehnoloģiju lokalizācijas uzņēmums Baltijā SIA “Tilde”, pateicoties Kompetences centru programmā finansētajiem projektiem, ir veicis apjomīgu ar cilvēka-datora saziņas dažādiem aspektiem saistīto tehnoloģiju un metožu izpēti. Tas ļāvis uzņēmumam izveidot veselu klāstu jaunu risinājumu un produktu, t.sk. izstrādāt virtuālo asistentu platformas gan Baltijā (Hugo.lv, BotCloud.lt), gan arī Eiropā (Eiropas Kosmosa Aģentūra), kļūstot par vienu no vadošajiem saziņas mākslīgā intelekta (ang. Conversational AI) pētniekiem un izstrādātājiem. Ar Kompetences centra atbalstītajiem projektiem Tilde varēja izveidot starptautiski atzītu un konkurētspējīgu mākslīgā intelekta tehnoloģijās balstītu neironu Mašīntulkošanas sistēmu. Šāds unikāls risinājums ļāva Tildei nodrošināt ES Padomes prezidentūras ar mašīntulkošanas risinājumu, kuru ir izmantojušas Igaunijas, Bulgārijas, Austrijas, Rumānijas, Somijas, Horvātijas un Vācijas prezidentūras. Ar Kompetences centru atbalstu SIA Tilde ir spējusi turpināt pilnveidot savus Mākslīgā intelekta tehnoloģijās balstītus mašīntulkošanas risinājumus, kas veicina eksporta pieaugumu un ļauj būtiski paplašināt klientu loku Eiropā, un būt par vadošo dabīgās valodas apstrādes tehnoloģiju nodrošinātāju Eiropas MVU un valsts sektorā.

1 Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija; Latvijas Kokrūpniecības federācija; Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija; Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija; Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija; Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija; Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija

2 Programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.1.1. pasākums “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros”

3 Kariņš: Latvijas ceļš uz lielāku labklājību ir viedā reindustrializācija. Publicēts: 11.03.2021.

https://www.mk.gov.lv/lv/karins-latvijas-cels-uz-lielaku-labklajibu-ir-vieda-reindustrializacija

4 Kariņš: Latvijas ceļš uz lielāku labklājību ir viedā reindustrializācija. Publicēts: 11.03.2021.

https://www.mk.gov.lv/lv/karins-latvijas-cels-uz-lielaku-labklajibu-ir-vieda-reindustrializacija

5 Kariņš: viedā reindustrializācija ir ceļš uz ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību. Publicēts: 25.10.2021. https://www.mk.gov.lv/lv/print/pdf/node/6492

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU