Ministrs Plešs: “Bibliotēka mūsdienu izpratnē nav tikai grāmatu krātuve. Tā nodrošina labvēlīgas vides veidošanu kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai, kā arī jaunu vērtību radīšanai. Tā sekmē cilvēkresursu attīstību un izglītošanu kopīgos pasākumos; nodrošina piekļuvi mūsdienu tehnoloģijām un sniedz atbalstu to izmantošanā. Tā paplašina būtiskāko pakalpojumu pieejamību un izmantošanas iespējas it īpaši lauku iedzīvotājiem. Lai nezaudētu saikni ar saviem lasītajiem, bibliotēku darbinieki dara neatsveramu darbu, kas dod lielu ieguldījumu vietējās kopienas saglabāšanā, un ministrija turpinās būt par uzticamo sabiedroto kā bibliotēku darbiniekiem, tā apmeklētājiem.”
Administratīvi teritoriālā reforma (ATR), kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā, var kalpot par platformu dažādu institucionāli nozīmīgu procesu attīstībai, tostarp kultūras jomā. Bibliotēku nozare Latvijā ir plaša; to kopumā veido 1505 bibliotēkas, tai skaitā 770 pašvaldību publiskās bibliotēkas, kas nodrošina bibliotekāros pakalpojumus pašvaldību iedzīvotājiem. Reformu var izmantot arī kā iespēju, lai Latvijas bibliotēku tīklu padarītu atbilstošāku mūsdienu sabiedrības interesēm un vajadzībām, koplietojot resursus, apmainoties zināšanām vai pārstāvot cits cita intereses jaunizveidotajos novados.
Ministrs, uzrunājot diskusijas dalībniekus, uzsver, ka ir svarīgi, lai pašvaldības, veicot arī turpmākas reorganizācijas un pilnveidojot savas darbības struktūru bibliotēku jomā, nesamazina pakalpojumus iedzīvotājiem, bet mainot, piemēram, pārvaldes veidu, sasniedz mērķi – uzlabo un nodrošina vienotas prasības sniegtā pakalpojuma kvalitātei.
Ministrija ir uzsvērusi, ka ATR ieviešanā ir svarīgi nodrošināt pakalpojumu pieejamību – saglabāt pakalpojumus vietējā līmenī un veidot priekšnoteikumus tālākiem uzlabojumiem. Pēc reformas ieviešanas ir uzlabojusies pašvaldību finansiālā kapacitāte, un ar lielāku finanšu resursu pašvaldībām ir iespējams nodrošināt savus iedzīvotājus ar tiem nepieciešamo pakalpojumu apjomu atbilstošā kvalitātē.
Ikvienam iedzīvotājam jābūt iespējai saņemt valsts un pašvaldību pakalpojumus neatkarīgi no dzīvesvietas, un VARAM ieskatā lieliska iespēja, kā saglabāt pilnvērtīgu bibliotēku tīklu arī turpmāk, ir papildu funkciju uzņemšanās, tām kļūstot arī par informācijas centriem: nodrošinot bibliotēku tīkla iekļaušanos “vienas pieturas” principa īstenošanā, sniedzot valsts pārvaldes pakalpojumus tuvāk iedzīvotājiem.
Jāatzīmē, ka ministrija uzsākusi Vienoto valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centru jeb VPVKAC reformu, kas līdz 2025. gadam paredz paplašināt VPVKAC teritoriālo pieejamību līdz gandrīz 600 punktiem, iesaistot bibliotēkas. Šobrīd VPVKAC strādā jau 13 bibliotēkās. VARAM aicina pašvaldības izmantot esošo bibliotēku tīklu, lai tādējādi pilnveidotu valsts un pašvaldības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, jo redzams, ka bibliotēkas un bibliotekāri jau daļēji palīdz ar dažādu formalitāšu kārtošanu virknē novadu.
