“Ar šo pārskatīto politiku ir plānots izveidot efektīvu, uzticamu, netraucētu, kvalitatīvu, visaptverošu transporta tīklu, ko veidos dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu, autoceļu, jūras un gaisa transporta infrastruktūra. Tas nodrošinās vienveidīgu iekšējā tirgus darbību, nostiprinās ekonomisko un sociālo kohēziju, ilgtspējīgu savienojamību visā Eiropas Savienībā, kā arī saskanēs ar Eiropas Zaļo kursu,” sacīja V. A. Tērauda.
Izstrādājot jaunas infrastruktūras prasības vai precizējot esošās, ir būtiski ņemt vērā reģionālās atšķirības, kā arī transporta plūsmu apjomus, sprieda deputāti. Komisija uzsvēra, ka ir jāvērtē samērīgums starp izmaksām un ieguvumiem konkrētām tehniskām prasībām.
Eiropas transporta tīkla infrastruktūrā Latvijā tiek ieguldīti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF), Kohēzijas politikas fondu, kā arī Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļi, tai skaitā Rīgā kā vienā no Eiropas transporta tīkla pilsētmezgliem, deputātus informēja Satiksmes ministrija.
Jaunais regulas priekšlikums ir viens no galvenajiem pasākumiem, ar kuru īsteno Eiropas Zaļo kursu un Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju.
