DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
31. martā, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

LVĢMC izstrādājis un aicina izmantot publiski pieejamu Zemes dzīļu informācijas sistēmu

VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) izveidojis Zemes dzīļu informācijas sistēmu – publiski pieejamu derīgo izrakteņu atradņu reģistru ar bagātīgu kartogrāfisko materiālu un plašām datu skatīšanas un atlases iespējām.

Zemes dzīļu informācijas sistēma apkopo informāciju par aptuveni 9400 atradnēm un prognozēto resursu laukumiem – būvmateriālu izejvielām (smilts-grants, dolomīts, kaļķakmens, ģipšakmens), kūdru un citiem Latvijas derīgajiem izrakteņiem:

  • derīgo izrakteņu krājumu un kvalitātes dati, kas iegūti ģeoloģiskās izpētes darbu un derīgo izrakteņu krājumu aprēķinu rezultātā,
  • dokumentācija derīgo izrakteņu ieguvei,
  • derīgo izrakteņu krājumu bilance, ņemot vērā ikgadēji iegūtos un maksimāli pieļaujamos derīgo izrakteņu ieguves apjomus pa ieguves vietām,
  • ģeotelpiskie dati par katru attēloto datu kopu,
  • Valsts ģeoloģijas fonda reģistrs ar informāciju par vairāk kā 22 000 zemes dzīļu izmantošanas pārskatu.

Sistēma pieejama LVĢMC mājas lapas www.lvgmc.lv sadaļā Atradņu reģistrs un krājumu bilance.

Sistēma veidota kā komplekss risinājums ar plašām datu skatīšanas, atlases, eksporta un lejupielādēšanas iespējām, kā arī kartogrāfisko informāciju. Sistēmā apvienota un strukturizēta līdz šim atsevišķi uzturētu datu kopu un dažādu datu bāzu informācija, integrējot arī digitāli pieejamos ģeotelpiskos datus. Izstrādes procesā liels uzsvars likts uz atsevišķu atradnes elementu savstarpēju sasaisti, kas bija tehniski sarežģīts uzdevums, vienlaikus īpaši būtisks, lai nodrošinātu datu objektīvu atlasi un krājumu bilances sastādīšanu. To ietekmēja lielais ģeoloģiskās informācijas apjoms pat vienas atradnes ietvaros – veiktas vairākas izpētes un krājumu aprēķini, vairākas un dažāda veida izsniegtās dokumentācijas ieguvei un to derīguma termiņi. Informācijas apjoms sistēmā ir daudzslāņains un daudzveidīgs laikā.

Daiga Pipira, LVĢMC Zemes dzīļu daļas vadītāja: “Mēs aicinām sistēmu plaši izmantot valsts un pašvaldību iestādēm, zemes dzīļu izmantotājiem (ģeoloģiskās izpētes darbu veicēji un derīgo izrakteņu ieguvēji) un sabiedrībai. Īpaši veltījām uzmanību ģeotelpiskās informācijas attēlošanai, kā arī pašvaldībām un Valsts vides dienestam nepieciešamās informācijas atspoguļojumam, sadarbojoties zemes dzīļu izmantošanas dokumentācijas sagatavošanas procesā un zemes dzīļu izmantošanas kontroles funkciju atbalstam. Ceram arī uz turpmāku veiksmīgu sadarbību ar komersantiem, kuri jau uzsākuši derīgo izrakteņu ieguves datu ievadi sistēmā derīgo izrakteņu krājumu bilances efektīvākai sagatavošanai. Plānojam organizēt apmācības un konsultācijas interesentiem, lai iepazīstinātu ar Zemes dzīļu sistēmas izmantošanas iespējām”.

Zemes dzīļu informācijas sistēma kā viena no LVĢMC informācijas sistēmas sadaļām izstrādāta ERAF projekta Nr.2.2.1.1/17/I/027 “Informācijas sistēmu izstrāde un pilnveidošana ģeotelpiskajiem un Daugavas baseina plūdu datiem” ietvaros, Zemes dzīļu informācijas sistēmas izstrādes izmaksas 378 487 EUR. Zemes dzīļu informācijas papildināšana un datu kvalitātes pārbaude sistēmā ir nepārtraukts process.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU