Grozījumi paredz ģimenes valsts pabalsta izmaksu saglabāt arī gadījumā, ja bērns, kurš mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, atrodas akadēmiskajā atvaļinājumā, bet tiesiskās attiecības ar izglītības iestādi ir saglabātas. Šobrīd pabalsta izmaksa, bērnam esot akadēmiskajā atvaļinājumā, tiek pārtraukta.
Izmaiņas nepieciešamas, lai laikā, kad bērns pamatoti neapmeklē izglītības iestādi, nepasliktinātos ģimeņu materiālā situācija, atzīmēts likumprojekta anotācijā.
Likumprojekts paredz precizēt arī likuma normas saistībā ar ģimenes valsts pabalsta izmaksu par bērniem ar invaliditāti.
Tāpat plānots, ka Ministru kabinets noteiks kritērijus, atbilstoši kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija sniegs atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.
Iecerēts noteikt, ka no 2022.gada 1.jūlija personas, kuras sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, nodarbinātības laikā varēs turpināt saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šobrīd likumā noteikts, ka uz nodarbinātības laiku pabalsta izmaksa tiek pārtraukta.
Plānotās izmaiņas nepieciešamas, lai veicinātu senioru materiālās situācijas uzlabošanos, jo vienlaikus ar darba algu būs iespējams saņemt arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, teikts likumprojekta anotācijā.
Likumprojekts paredz, ka tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem būs arī personām, kuras izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā un kurām piešķirts alternatīvais statuss, kā arī šo personu ģimenes locekļiem Patvēruma likuma izpratnē, kuri saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju un izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā. Iecerēts, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2023.gada 1.jūlijā.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie trešajā lasījumā vēl jāatbalsta Saeimai.
