Svētku sistēma ir milzīga un prasa precīzu organizāciju, degsmi un atbildības sajūtu, norādīja D.Mieriņa, un novadu koordinatoru darba nozīme šai procesā ir neizmērojama, jo tieši viņi nodrošina saikni starp svētku organizatoriem valsts līmenī un pašvaldībām. “Jūs esat kā tilts starp dziesmas pirmo akordu un svētku kopkora varenību. Starp katru mazo lauku kolektīvu un to mirkli, kad tūkstoši vienojas vienā elpas vilcienā Mežaparka estrādē un vienā solī izdejo rakstus Daugavas stadionā,” sacīja D.Mieriņa.
Saeimas priekšsēdētāja pateicās ikvienam koordinatoram par nesavtīgo darbu dziesmu un deju svētku – tradīcijas, kas jaunajai paaudzei iemāca cienīt mūsu kultūras mantojumu un raisa patiesu mīlestību pret Latviju, – norisē. Tāpat D.Mieriņa novērtēja pašvaldību sniegto atbalstu kolektīvu dalībai XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.
Pasākuma ieskaņā pie Saeimas nama par godu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem svinīgi tika pacelti Latvijas valsts karogi un karogi ar dziesmu un deju svētku simboliku.
Klātesošos ar skanīgiem priekšnesumiem priecēja svētku dalībnieki – Pāvula Jurjāna Rīgas Mūzikas skolas pūtēju orķestris diriģenta Māra Martinsona vadībā un Juglas Mūzikas skolas koklētāju ansamblis "Zeltskariņi" Andras Rebiņas vadībā. Pasākuma turpinājumā Daiga Mieriņa, Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa un Saeimas sekretāra biedrs Jānis Grasbergs pasniedza Saeimas Prezidija pateicības rakstus XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku novadu koordinatoriem.
Līdz šim lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki norisinās no 5. līdz 13.jūlijam. Svētkos piedalās vairāk nekā 38 000 dalībnieku – koru un vokālo ansambļu dziedātāji, tautas un mūsdienu deju dejotāji, pūtēju un simfonisko orķestru mūziķi, folkloras kopu un tautas mūzikas ansambļu dalībnieki, akordeonisti, koklētāji, jaunie mākslinieki un aktieri no visas Latvijas un diasporas.
