Ministrs Plešs (A/P!): “Šīs desmitgades laikā būtiski jāceļ kā valsts, tā sabiedrības tehnoloģiskā konkurētspēja, drošība un neatkarība. Līdz 2030. gadam jāsasniedz ambiciozi mērķi klimata pārmaiņu radīto draudu mazināšanai un jāuzņem paātrinājums, lai sasniegtu Zaļajā kursā noteikto ilgtspējas latiņu un padarītu mūsu tautsaimniecību dabai, videi un cilvēkam draudzīgāku. Īstenojot Administratīvi teritoriālo reformu, esam devuši skaidru signālu pašvaldībām visā Latvijas teritorijā, ka tām turpmāko gadu garumā ir ne vien jauna iespēja, bet arī pienākums gādāt par līdzsvarotākas reģionālās attīstības veicināšanu un iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšanu.”
Reģionālā attīstība
Viens no būtiskākajiem atskaites punktiem 2021. gadā ir 1. jūlijs, kad spēkā stājās Administratīvi teritoriālā reforma un darbu sāka 43 pašvaldību domes līdzšinējo 119 vietā. Šo piecu mēnešu laikā virknē pašvaldību jau vērojams līdzekļu ietaupījums, ko novirzīt iedzīvotājiem nozīmīgu iniciatīvu realizēšanai vai pakalpojumu pilnveidei. Preses konferencē ministrs uzsvēra, ka īstenotā reforma nodrošinās līdzsvarotāku reģionālo attīstību visā Latvijas teritorijā, aicinot vietvaru pārstāvjus izmantot reformas sniegtās iespējas par labu pašvaldības izaugsmei ilgtermiņā.
Jāatzīmē, ka reforma arī izturējusi Satversmes tiesas kontroli visos būtiskajos aspektos, un tiesas lēmums kopumā apstiprina Ministru kabineta virzītās pašvaldību reformas, tās sagatavošanas, konsultāciju un pieņemšanas procesa atbilstību konstitūcijai un Eiropas Vietējo pašvaldību hartai.
Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz ekonomiku, VARAM arī šogad turpināja īstenot valsts aizdevumu programmu pašvaldību investīciju projektiem, un kopumā Ministru kabinets atbalstījis 270 investīciju projektus par finansējumu 119 milj. EUR apmērā, no kura valsts aizdevums ir teju 100 milj. EUR.
Tāpat pašvaldībām bija iespēja pieteikties arī citām atbalsta programmām – augstas gatavības investīciju projektiem, pašvaldību prioritāti īstenojamiem projektiem; jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai esošo atjaunošanai u.c. Gada laikā rinda uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm ir samazinājusies par 21%, savukārt piešķirtie līdzekļi radīs 2500 jaunas vietas bērnudārzos.
Pašvaldību reformas kontekstā valsts autoceļu attīstībai 2021. gadā tika piešķirts finansējums teju 92 milj. EUR apmērā; turklāt šogad finanšu ekonomijas rezultātā radies gandrīz 12. milj. EUR ietaupījums, kas 2022. gadā ļaus atjaunot papildu ceļus.
Ministrs Plešs (A/P!): “Pašvaldību projekti, kuriem ministrija šogad sniegusi atbalstu, materializēsies aptuveni 1000 kilometros atjaunotā ceļu segumā; pašvaldību ēku energoefektivitātes pasākumi sniegs elektroenerģijas ietaupījumu, kas mērojams 10,5 tūkstošos elektroauto uzlādes reižu; rindu uz bērnudārziem esam gada laikā mazinājuši par vairāk nekā 20 procentiem; īres dzīvokļu izveide reģionos nodrošināt pašvaldību iedzīvotājus visā Latvijā ar dzīvojamo platību Rundāles pils izmērā.”
Vienlīdz svarīgi atzīmēt, ka ministrija šogad aktīvi sekojusi līdzi pašvaldību darba tiesiskuma ievērošanai un rūpīgi veikusi pašvaldību pārraudzības funkciju. Pašvaldību darbības uzraudzības ietvaros šogad izvērtēti 1366 saistošo noteikumu projekti (t. sk. par grozījumiem saistošos noteikumos), un par 303 no tiem sniegti iebildumi. Tāpat VARAM sagatavojusi priekšlikumus normatīvajos aktos, kas saistīti ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu un epidemioloģiskiem drošības pasākumiem, kā arī izstrādājusi priekšlikumus par domes sēžu un domes komiteju sēžu organizēšanu attālināti.
Klimata politika
Klimata pārmaiņu radītās sekas joprojām ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem, un VARAM šogad turpināja darbu pie Eiropas Zaļā kursu īstenošanas, lai līdz 2030. gadam sasniegtu kāpināto Eiropas Savienības (ES) mērķi – vismaz 55% siltumnīcefekta gāzu jeb SEG emisiju neto samazinājumu salīdzinājumā ar 1990. gadu, – bet 2050. gadā sasniegtu klimatneitralitāti.
Ņemot vērā, ka klimata mērķu sasniegšana ir horizontāls jautājums, kas prasa teju visu iesaistīto pušu līdzdalību, ministrs Plešs šogad izveidoja klimata politikas sarunu apaļo galdu, lai veicinātu diskusijas par klimatneitralitāti un klimatnoturīgumu ar nevalstiskajām organizācijām, nozaru pārstāvjiem, pašvaldībām un valsts institūcijām. Šādu formātu ministrs iecerējis turpināt arī nākamgad.
Jāpiemin, ka ministrija izstrādājusi Latvijas Klimata likumprojektu, lai atsevišķā tiesību aktā noteiktu visus nosacījumus, kas attiecās uz Latvijas klimata politiku. Tāpat VARAM izstrādājusi atbalsta programmu elektroauto iegādei, kas stāsies spēkā jau nākamgad.
Ministrs preses konferencē informēja, ka transporta sektors rada gandrīz trešo daļu no kopējām Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijām, kur lielākais emisiju avots ir tieši autotransports, tādēļ atbalsta programma būs viens no pasākumiem, lai veicinātu Latvijas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu un sniegtu iedzīvotājiem iespēju, iegādāties un izmantot mūsdienīgus un modernus transportlīdzekļus ikdienas pārvietošanās nolūkiem.
2021. gadā arīdzan turpināta zaļā iepirkuma īstenošana publiskajos iepirkumos, un tas piemērots arvien biežāk. Statistikas dati liecina, ka 2020. gadā zaļā iepirkuma īpatsvars pieaudzis līdz teju 30 procentiem.
Vides un dabas aizsardzība
Šogad norisinājās aktīvs darbs pie depozīta sistēmas ieviešanas dzērienu iepakojumam; tajā skaitā tika izstrādāti un pieņemti grozījumi tiesību aktos, lai nodrošinātu pilnvērtīgu depozīta sistēmas ieviešanu un darbību. Depozīta sistēma, par ko spriests jau 20 gadu, uzsāks darbu 2022. gada 1. februārī.
Šī gada 3. jūlijā stājās spēkā Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kā rezultātā tirdzniecībā jau ir samazinājies noteiktu vienreizlietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu apjoms, šo produkciju aizstājot ar plastmasu nesaturošiem izstrādājumiem. Tāpat ir samazinājies šādu plastmasu saturošu izstrādājumu radītais piesārņojums dabā un saražotais plastmasas atkritumu apjoms.
Kā būtisks ieguldījums vides aizsardzībā jāmin šogad Ministru kabinetā apstiprinātais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem septiņiem gadiem. Tajā ietverta atkritumu rašanās novēršanas programma, kā arī iezīmēti rīcības virzieni, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi, kā arī palielinātu atkritumu apsaimniekošanas efektivitāti atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformas rezultātā.
Ministrs Plešs (A/P!): “Atkritumu apsaimniekošana vairs nav tāda, kādu mēs to zinājām pirms desmit gadiem. Ikdienā mēs pārliecināmies, ka atkritumi ir resurss un ir jāievieš resursu pārdomāta un saimnieciska apsaimniekošana. Tas ir svarīgi ne tikai kopējā aprites ekonomikas kontekstā, bet arī tāpēc, ka tā ir iespēja būtiski uzlabot Latvijas resursu efektivitāti. Šobrīd uz Eiropas Savienības kopējā fona, diemžēl, mēs esam izšķērdīgi un nespējam radīt maksimālo pievienoto vērtību no tiem resursiem, kas nonāk mūsu pārziņā.”
Tāpat ieviesti uzlabojumi arī riepu apsaimniekošanas jomā, un Ministru kabinets jau apstiprinājis VARAM priekšlikumu līdz 2025. gadam pakāpeniski paaugstināt nolietotu riepu savākšanas mērķi no 65% uz 90% no tirgū laistā riepu apjoma gadā.
Vides un dabas aizsardzības pasākumi nereti iet kopsolī un viens otru papildina, taču ministrija šogad īpašu vērību pievērsusi arī konkrēti dabas aizsardzības, bioloģiskās daudzveidības, Eiropas Savienības nozīmes sugu un biotopu dzīvotnes atjaunošanu un pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā. Šogad nodrošināts valsts budžeta līdzfinansējums 2021.-2024. gadā iesniegtajiem LIFE projektiem.
Digitālā transformācija
Kā viens no digitālās politikas stūrakmeņiem jāmin šogad apstiprinātās Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021-2027. gadam, kas nosaka valsts digitālās attīstības vidēja termiņa prioritātes.
Ministra vadībā šogad ielikti pamati un tiesiskais ietvars vienotai Valsts Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jeb IKT pārvaldības reformai un radīta Digitālo risinājumu būvvalde, kas būtībā ir noteikumu kopums, kas nosaka, ka arī digitālajā telpā jāpielieto tie paši uzraudzības kritēriji, kādiem sekojam, veidojot un attīstot vidi fiziskajā telpā. Līdz šim prasības valsts informācijas sistēmu tehniskajiem risinājumiem bija formulētas tikai ieteikumu un vadlīniju formā, tādēļ šādas būvvaldes izveidošana ir būtisks atspēriena punkts centralizācijas un resursu koplietošanas veicināšanā.
Savukārt ar grozījumiem Elektronisko sakaru likumā nostiprināta iespēja iedzīvotājiem nacionālos elektroniskās identifikācijas līdzekļus (eiD; e-paraksts mobile) izmantot arī komercsektora pakalpojumu saņemšanai. Tāpat jāatzīmē, ka šogad uzsākta valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības reforma un paplašināta valsts pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem – VPVPKAC tīklā nodrošināt Covid-19 sertifikātu saņemšanas iespēja, kā arī pašvaldībām piešķirta dotācija 17 jaunu VPVPKAC izveidei.
“Dari digitāli” programmas ietvaros VARAM un 17 nevalstisko organizāciju ir parakstījušas Sadarbības memorandu par Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju digitālo prasmju veicināšanu, un ir uzsākta jauna digitālo līderu mācību kārta, lai mazinātu Latvijas sabiedrībā pastāvošo digitālo plaisu un veicinātu iedzīvotāju iespējas saņemt atbalstu e-risinājumu lietošanā. Programmas ietvaros līdz 2022. gada oktobrim plānots sagatavot 2000 digitālo līderu.
Investīcijas pašvaldībām
Šogad ministrija īstenojusi arī plašu investīciju programmu klāstu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, atbalstot virkni projektu Latvijas pašvaldībās ar mērķi stiprināt reģionu ekonomiku un uzņēmējdarbības kapacitāti, mazināt nevienlīdzību un Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai.
Šogad VARAM atbildības pasākumu ietvaros tika izsludinātas papildu projektu atlases pašvaldībām 84 milj. EUR apmērā. Šīs ir ES fondu 2014.-2020. perioda papildu investīcijas jauniem pašvaldību energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem, uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamo degradēto teritoriju atjaunošanai un bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes iekārtu izveidei.
Turklāt, lai nodrošinātu pieaugošo dabas tūrisma pieprasījumu, nenoplicinātu dabas vērtības un saglabātu ekoloģisko līdzsvaru, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir nepieciešama kompleksu risinājumu ieviešana, veidojot cilvēka radītas slodzes mazinošu un epidemioloģiski drošu dabas tūrisma un izglītības infrastruktūru, gan atjaunojot Eiropas Savienības nozīmes sugu un biotopu dzīvotnes. Šo mērķu īstenošanai gan šogad, gan arī nākamgad būs pieejami Kohēzijas fonda līdzekļi.
Īpaši jāizceļ šogad Ministru kabineta apstiprinātais Latvijas Atveseļošanas fonda plāns, kas paredz investīcijas 1,82 mljrd. EUR apmērā sešās tautsaimniecībai būtiskās jomās: digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, veselībā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformā, kā arī likuma varas stiprināšanā.
Kopumā VARAM aktivitātēm Atveseļošanās fonda plānā plānoti 364 milj. EUR, paredzot būtiskas investīcijas digitālās transformācijas jomā, klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanai, vides ilgtspējas veicināšanai, kā arī nevienlīdzības mazināšanu reģionos.
Šobrīd notiek intensīvs darbs pie Atveseļošanās fonda plāna investīciju īstenošanas nosacījumu izstrādes, lai iespējami ātrāk varētu uzsākt projektu atlasi un īstenošanu.
