Salīdzinot ar 2021. gada 2. ceturksni, brīvo darbvietu skaits samazinājās par 7,2 % jeb 1,8 tūkst. Privātajā sektorā kritums par 11,8 % jeb 2,0 tūkstošiem, savukārt sabiedriskajā sektorā kāpums par 2,0 % jeb 0,2 tūkstošiem.
Sākot ar 2021. gada 1. ceturksni, aizņemto darbvietu skaita aprēķiniem tiek izmantota Valsts ieņēmumu dienesta informācija, kā rezultātā aizņemto darbvietu skaits šī gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga līdz 904,7 tūkstošiem jeb par 1,3 %. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, aizņemto darbvietu skaits samazinājās par 3,8 % jeb 35,5 tūkstošiem. Līdz 2020. gada beigām aizņemto darbvietu datu avots bija CSP izlases aptauja.
Brīvo darbvietu skaits un bezdarba līmenis
Bezdarba līmeņa datu avots: CSP Darbaspēka apsekojums
No visām darbvietām visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā – 5,2 %, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 3,8 %, kā arī speciālistu pamatgrupā – 3,7 %.
Brīvās darbvietas pa profesiju pamatgrupām
Pamatgrupu klasifikācijas avots: Profesiju klasifikators
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 5,9 %, apstrādes rūpniecībā – 3,6 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – 3,1 %, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 2,9 %, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – 2,8 %.
Brīvo un aizņemto darbvietu skaits pa saimnieciskās darbības veidiem 2021. gada 3. ceturksnī
|
Brīvās darbvietas, tūkst. |
Aizņemtās darbvietas, tūkst. |
Brīvo darbvietu īpatsvars, % |
|
|
Pavisam |
23,5 |
904,7 |
2,5 |
|
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A) |
0,2 |
22,0 |
0,9 |
|
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (B) |
0,1 |
3,6 |
1,6 |
|
Apstrādes rūpniecība (C) |
4,4 |
117,5 |
3,6 |
|
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (D) |
0,2 |
10,9 |
1,8 |
|
Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija (E) |
0,2 |
7,2 |
2,1 |
|
Būvniecība (F) |
1,7 |
64,6 |
2,6 |
|
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (G) |
2,9 |
142,6 |
2,0 |
|
Transports un uzglabāšana (H) |
1,5 |
70,2 |
2,2 |
|
Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I) |
0,8 |
28,3 |
2,7 |
|
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J) |
1,1 |
38,9 |
2,8 |
|
Finanšu un apdrošināšanas darbības (K) |
0,4 |
16,4 |
2,4 |
|
Operācijas ar nekustamo īpašumu (L) |
0,5 |
28,0 |
1,8 |
|
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M) |
0,5 |
41,0 |
1,3 |
|
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (N) |
1,3 |
39,0 |
3,1 |
|
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O) |
3,9 |
63,2 |
5,9 |
|
Izglītība (P) |
1,3 |
99,1 |
1,3 |
|
Veselība un sociālā aprūpe (Q) |
2,3 |
76,7 |
2,9 |
|
Māksla, izklaide un atpūta (R) |
0,2 |
22,9 |
0,9 |
|
Citi pakalpojumi (S) |
0,0 |
12,5 |
0,3 |
Reģionos šī gada 3. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,0 % jeb 15,0 tūkstoši, savukārt viszemākais – Latgalē (1,6 % jeb 1,1 tūkstoši).
No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2021. gada 3. ceturkšņa beigās bija Latvijā – 2,5 %. Lietuvā tas bija 2,0 %, bet Igaunijā viszemākais – 1,9 %.
2021. gada 3. ceturkšņa beigās salīdzinājumā ar 2020. gada 3. ceturkšņa beigām brīvo darbvietu skaits visstraujāk palielinājās Lietuvā – par 45,3 %, Igaunijā – par 32,6 %, savukārt Latvijā – par 12,3 %.
Metodoloģiskie skaidrojumi par brīvo un aizņemto darbvietu skaitu atrodami oficiālās statistikas portāla tīmekļa vietnē sadaļā “Aizņemtās un brīvās darbvietas”.
