DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. decembrī, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

Apsekojuma rezultāti parāda zinātņu doktoru karjeras tendences Latvijā

Vairums jeb 66,8% Latvijas zinātņu doktoru ir iesaistīti pētniecībā un zinātniskajā darbībā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi veiktā apsekojuma “Zinātņu doktoru tālākā karjera” jaunākie dati. Līdztekus kopš 2010. gada turpinājis pieaugt zinātņu doktoru skaits vecumā no 35 līdz 54 gadiem, kā arī doktoru kopējā skaitā par 5% audzis sieviešu īpatsvars.   

Rīt, 3. decembrī, plkst. 10.00 aicinām uz tiešsaistes paneļdiskusiju “Doktorantūra: status quo un virzība uz pētniecības izcilību", kur spriedīsim arī par cilvēkresursu ataudzes jautājumu doktorantūrā,  tā risinājuma iespējām, gan ieviešot doktorantūras grantus līdz 2024. gadam, gan veidojot jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru un ieviešot tenūras modeli no 2022. gada.  Papildu informācija šeit.

 

Ieskats apsekojuma “Zinātņu doktoru tālākā karjera” rezultātos:

  • Zinātņu doktoru nodarbinātība   

2019. gadā veiktā apsekojuma rezultāti liecina, ka 54,4% zinātņu doktori ir nodarbināti izglītībā, 14,9% – profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā, 7% – valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, 5,9% – veselības un sociālās aprūpes jomā. Tāpat apsekojuma pārskata dati rāda, ka zinātnisko darbību veic 67% nodarbināto, to skaitā 79,3% izglītībā, 40,4% valsts pārvaldē un 60% veselības un sociālās aprūpes jomā strādājošo.  

Pārskatā minētais norāda, ka 6,9% zinātņu doktori ir darba devēja, 3,9% pašnodarbinātā un 89,1% ir darba ņēmēja statusā. Augstākais nodarbinātības rādītājs pašnodarbinātā un darba devēja statusā ir zinātņu doktoriem inženierzinātnēs un tehnoloģijās, sasniedzot 7,9%.  

Salīdzinot 2019. gada datus ar rezultātiem 2010. un 2016. gadā, secināms, ka turpina pieaugt zinātņu doktoru skaits vecuma posmos no 35 līdz 44 gadiem un no 45 līdz 54 gadiem. Tāpat zinātņu doktoru sadalījumā pa dzimumiem kopš 2010. gada vērojama tendence, ka kopējā doktoru skaitā pieaug sieviešu īpatsvars.  

  • Zinātniskās darbības sniegums  

Zinātņu doktoru tālākās karjeras apsekojumā gūtie dati liecina, ka vērojamas atšķirības snieguma veidu proporcionālajā sadalījumā starp zinātņu nozaru grupām. Lielāko daļu jeb 97,8% zinātniskās darbības sniegumā grāmatas un monogrāfijas veido humanitārās zinātnēs, 83,2% sociālās zinātnēs un 69,5% lauksaimniecības zinātnēs.  Savukārt patentu pieteikumu skaits proporcionāli vairāk jeb 56% ir dabaszinātnēs un 43,3% inženierzinātnēs un tehnoloģijās. Uzņēmumus proporcionāli visvairāk jeb 10,4% dibinājuši doktori, kuri grādu ieguvuši sociālajās zinātnēs.  

  • Zinātņu doktoru starptautiskā mobilitāte 

Apsekojuma pārskatā minētais norāda, ka laika posmā no 2009. līdz 2018. gada nogalei starptautiskā mobilitātē vairāk par trīs mēnešiem devušies vismaz 6% Latvijas zinātņu doktoru. Lielākoties zinātņu doktori piedalījušies mobilitātē periodā līdz 1 gadam, starp biežākajiem galamērķiem izvēloties Igauniju, Beļģiju, Vāciju, Šveici un Amerikas Savienotās Valstis.  

  • Zinātņu doktoru finanšu avoti studijām  

2019. gadā veiktā apsekojuma dati liecina, ka galvenie zinātņu doktoru finanšu avoti studijām doktorantūrā ir bijusi darba samaksa par pedagoģisko vai zinātnisko darbu, darba samaksa par darbu, kas nav saistīts ar pedagoģiju vai pētniecību, kā arī Latvijas zinātniskā vai studiju stipendija.   

Tāpat ziņojumā minēts, ka doktora grāda ieguvēju skaitu ietekmē atbalsta instrumenti doktora studiju programmu īstenošanai un uzņemšanas rezultāti doktorantūras studijās. Salīdzinājumā ar 2010. gadu ir samazinājies studijas uzsākušo doktorantu skaits par 28%, valsts budžeta apmaksātās studiju vietās – par 20%.  

  • Zinātņu doktori Latvijā 

Zinātņu doktoru kopējais skaits Latvijā 2019. gadā bija 7765 personas. Doktora grāda ieguvēji veido 0,4% no kopējā iedzīvotāju skaita valstī 25–64 gadu vecumā. Salīdzinoši Igaunijā tie ir 0,7%, Somijā – 1,2 %, Dānija – 1,4%, Slovēnijā  – 3,8%. Eiropas Savienības vidējais rādītājs 23 dalībvalstu vidū ir 1,1%.  

Apsekojums “Zinātņu doktoru tālākā karjera” IZM sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi tiek veikts, lai iegūtu starptautiski salīdzināmu informāciju par Latvijas zinātņu doktoru karjeras tālāko attīstību, mobilitāti un zinātnisko darbību. 2019. gada aptaujai tika izveidota izlase ar 1500 personām, no kurām 1007 jeb 67,1% sniedza atbildes uz  jautājumiem. Iepriekš apsekojums veikts 2015. gadā 

Apsekojums “Zinātņu doktoru tālākā karjera” veikts ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos”.  Pilns pētījums pieejams https://www.izm.gov.lv/sites/izm/files/media_file/zinatnu-doktoru-karjera-_2019_rezultati_2021.pdf 

 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU