Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās IKP palielinājās par 0,6 %.
IKP izmaiņas salīdzināmajās cenās
(procentos)
IKP faktiskajās cenās 2021. gada 3. ceturksnī bija 8 852,2 milj. EUR
Ražošanas aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)
IKP izmaiņas pa darbības veidiem 2021. gada 3. ceturksnī
(%, pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni)
2021. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares pievienotās vērtības samazinājums novērtēts 9,3 % apmērā (tajā skaitā, augkopībā samazinājums par 12,5 %, bet lopkopībā – pieaugums par 0,4 %). Savukārt mežsaimniecībā un mežizstrādē vērojams pieaugums par 2,0 %, bet zivsaimniecībā samazinājums par 2,0 %.
Nozīmīgu ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības pieaugumā radīja veiksmīga darbība apstrādes rūpniecības nozarēs – pieaugums par 7,9 % (izaugsme vērojama 17 nozarēs no 22). Stabilu izaugsmi vairākus ceturkšņus pēc kārtas uzrādīja lielākā apstrādes rūpniecības nozare – koksnes un koka izstrādājumu ražošana (pieaugums par 4,5 %). Būtiski pieaugumi vērojami arī citās nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 37,1 %), mēbeļu ražošanā (par 24,1 %), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 9,1 %).
Pārējās rūpniecības nozarēs darbības rezultāti ir atšķirīgi: ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē pieaugums par 8,1 %, savukārt samazinājums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 7,8 % un ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā – par 1,9 %.
Būvniecības izmaksu pieauguma un aktīvo objektu skaita samazinājuma ietekmē, būvniecības nozares apjoms salīdzināmajās cenās samazinājās par 3,3 %. To negatīvi ietekmēja samazinājums ēku būvniecībā (par 12,8 %) un par 3,5 % mazāk veiktie specializētie būvdarbi (samazinājums 3 no 4 apakšgrupām). Savukārt pozitīvi nozares attīstību veicināja inženierbūvniecības veikto darbu apjoma pieaugums par 4,4 % (pieaugums visās trijās apakšgrupās – ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 4,8 %, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 3,4 % un pārējā inženierbūvniecībā – par 3,5 %).
2021. gada 3. ceturksnī ievērojami pieaugušas tirdzniecības apakšnozares: automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozare – par 19,5 %, vairumtirdzniecība – par 8,6 %. Mazumtirdzniecībā vērojamo pieaugumu (par 4,4 %) veicināja nepārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums par 8,1 %, savukārt pārtikas preču tirdzniecībā konstatēts samazinājums par 2,2 %.
Transporta un uzglabāšanas nozari (pieaugums par 5,4 %) pozitīvi ietekmēja pieaugums sauszemes un cauruļvadu transporta nozarē – par 0,7 %, gaisa transporta pārvadājumos – 3,6 reizes, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās – par 8,3 %, pasta un kurjeru darbībās – par 6,8 %. Savukārt negatīvi nozares attīstību ietekmēja samazinājums par 8,0 % ūdens transporta nozarē.
Informācijas un komunikāciju nozares pievienotās vērtības pieaugumu par 9,5 % sekmēja apjoma pieaugums informācijas pakalpojumu nozarē par 15,3 %, datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 11,9 % un telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā – par 2,4 %.
Finanšu un apdrošināšanas nozarē pieaugumu 41,7 % apmērā nodrošināja apakšnozaru veiksmīgā darbība šajā ceturksnī. Finanšu pakalpojumos palielinājušies komisijas naudas ieņēmumi, kā arī finanšu instrumentu tirdzniecības darījumi bija nesuši peļņu (pretstatā zaudējumiem iepriekšējā gada attiecīgajā periodā). Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē pieaugums ir bijis gan apdrošināšanā, kur pieauga bruto parakstītās prēmijas, gan pieauga kopējās iemaksas privātos pensiju plānos (3. pensiju līmenis).
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma pieaugumu par 10,5 % būtiski sekmēja izaugsme par 32,5 % reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumos, par 12,3 % – juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā un par 10,7 % – centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās.
Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu nozares pieaugušas par 5,2 % (pieaugums vērojams 3 no 6 apakšnozarēm). Nozīmīgākais pieaugums bija Covid-19 pandēmijas mazināšanas ierobežojumu būtiski skartajai ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarei – par 68,4 %, iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga nozare pieauga par 16,9 %, darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu pakalpojumi – par 4,7 %. Samazinājums – apsardzes pakalpojumos un izmeklēšanā – par 4,9 %, ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšanā – par 3,5 % un biroju administratīvajās un citās uzņēmumu palīgdarbībās – par 6,3 %.
Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms šī gada 3. ceturksnī palielinājās par 4,1 %, ko ietekmēja pieaugums lielākajā produktu nodokļu grupā (pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi) un samazinājums akcīzes nodokļa ieņēmumos.
Izlietojuma aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)
2021. gada 3. ceturksnī kopējie galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 7,9 %, ko, galvenokārt, ietekmēja mājsaimniecību galapatēriņa izdevumu pieaugums par 9,0 %. Mājsaimniecību patēriņu sekmēja gan bezdarba samazināšanās, gan vidējās darba algas pieaugums un samērā zemie Covid-19 ierobežojumi. Palielinājušies mājsaimniecību izdevumi galvenajās patēriņa grupās: pārtikas preču iegādei – par 1,8 %, ar mājokli saistītie izdevumi – par 2,3 %, izdevumi transportam – par 11,9 %. Mājsaimniecību izdevumi atpūtai un kultūrai pieauguši par 16,3 %. Šo grupu veido mājsaimniecību izdevumi audiovizuālās, fotogrāfiskās un informācijas apstrādes iekārtu iegādei, atpūtas un kultūras priekšmetu iegādei, ar dārzu un mājdzīvniekiem saistīto preču iegādei, atpūtas un kultūras pakopojumu iegādei, laikrakstu, grāmatu un kancelejas preču iegādei, kā arī mājsaimniecību pirktie kompleksie atpūtas pakalpojumi. Par 2,5 % palielinājušies mājsaimniecību izdevumi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, tas gan lielā mērā saistīts ar zemo bāzes efektu 2020. gadā un vēl joprojām būtiski atpaliek no 2019. gada līmeņa.
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 4,4 %.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājās par 6,0 %. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) palielinājās par 16,0 % un intelektuālā īpašuma produktos – par 18,3 %, bet būvniecībā kritums par 3,3 %.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi palielinājušies par 5,4 %. Preču eksports audzis par 4,4 %. Galvenās eksportētās preces šajā ceturksnī bija koks un tā izstrādājumi, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas. Pakalpojumu eksports palielinājies par 8,6 %. Pieaugumu, galvenokārt, ietekmēja datorpakalpojumu un transporta pakalpojumu eksports.
Preču un pakalpojumu imports palielinājās par 13,9 %. Preču imports palielinājās par 11,8 %, bet pakalpojumu imports palielinājās par 27,5 %. Visvairāk tika importētas elektroierīces un iekārtas, minerālprodukti, kā arī mehānismi un mehāniskās iekārtas. Palielinājās transporta pakalpojumu un citu saimnieciskās darbības pakalpojumi imports.
IKP izmaiņas pa izlietojuma veidiem 2021. gada 3. ceturksnī
(%, pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni)
Ienākumu aspekts
(faktiskajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)
2021. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 3. ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 10,8 %, tai skaitā kopējā darba alga palielinājās par 11,3 %, bet darba devēju sociālās iemaksas palielinājušās par 8,7 %.
Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums pieaudzis informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 16,5 % un apstrādes rūpniecībā – par 15,0 %. Pakalpojumu nozaru grupā kopējais darbinieku atalgojums palielinājies par 7,5 %.
Darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 15,4 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 14,0 %.
Kopējais darba algas fonds un tā izmaiņas
Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī atjaunotie biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama Oficiālās statistikas portālā 23. decembrī.
IKP galveno rādītāju vēsturisko datu un revīzijas apjomu laikrindas pieejamas lejupielādei IKP metadatu sadaļā Excel datņu veidā.
Plašāka informācija par IKP pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Valsts un ekonomika “Iekšzemes kopprodukts – ceturkšņa dati”.
Metodoloģiskā informācija
IKP ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:
- uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;
- CSP veiktā Darbaspēka apsekojuma dati;
- Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati;
- Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati;
- Agroresursu un ekonomikas institūta dati.
IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde).
IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa cenu indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits utt.).
Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2015. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2015. gadu.
IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.
COVID-19 krīze laikrindu analīzes jomā ir uzskatāma par notikumu, kas nav sezonāls, līdz ar to krīzes ietekme ar sezonālo koriģēšanu netiek izslēgta no datiem. Jāņem vērā, ka krīzes laikā gan nekoriģēti, gan sezonāli koriģēti dati potenciāli var tikt pakļauti lielākām datu revīzijām nekā tas ir bijis pirmskrīzes periodā. Papildu informācija par sezonālo koriģēšanu COVID-19 krīzes laikā pieejama https://github.com/CSBLatvia/SA-COVID-19-public/blob/master/SA-COVID-19-LV.md
