DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
25. novembrī, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika
1
1

2020. gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauguši par 10%

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2020. gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 5 miljardi  252,4 milj. eiro, kas ir par 477,9 milj. eiro jeb 10 % vairāk nekā 2019. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Lielākais izdevumu pieaugums bija ar bezdarbu saistītiem izdevumiem – par 62,8 %, atbalstam apgādnieku zaudējuma gadījumā – par 16,5 %, slimības un veselības aprūpei - par 11,4 %.

Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā
(miljonos eiro gadā)

 

2018. g.

2019. g.

2020. g.

(provizoriskie dati)

Izmaiņas 2020. g., salīdzinot ar 2019. g., %

milj. eiro

%

Kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai

4 434,6

4 774,5

5 252.4

100,0

10,0

slimība/veselības aprūpe

1 198,1

1 378,1

1 535,8

29,2

11,4

invaliditāte

380,9

401,4

424,1

8,1

5,6

vecums

2 026,6

2 142,0

2 284,1

43,5

6,6

apgādnieka zaudējums

54,2

60,7

70,7

1,3

16,5

ģimene/bērni

474,7

491,6

509,1

9,7

3,6

bezdarbs

187,6

188,2

306,3

5,8

62,8

mājoklis

17,1

16,3

16,3

0,3

0,1

sociālā atstumtība

29,6

30,1

31,8

0,6

5,7

administratīvās izmaksas (aprēķins)

64,6

64,9

73,0

1,4

12,4

citi izdevumi

1,1

1,3

1,2

0,0

-3,8

                                                                                                                        Skatīt OSP datubāzē: PPI010

2020. gadā dīkstāves pabalstus saņēma 55,2 tūkst personu

Saistībā ar ārkārtas situācijas laikā piešķirtajiem pabalstiem un atbalstu Covid-19 izplatības seku mazināšanai un pārvarēšanai vislielākais izmaksu pieaugums (par 62,8 %) bija ar bezdarbu saistītiem izdevumiem. Lai novērstu iespējamos riskus, kas saistīti ar darba vietu samazinājumu vai piespiedu dīkstāvi darba devēji piespiedu dīkstāves periodā 2020. gadā varēja pieteikties uz valsts līdzmaksājumu nodarbināto darba samaksas kompensēšanai (dīkstāves pabalstu). Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2020. gadā dīkstāves pabalstus saņēma 55,2 tūkst personu un pabalsta izdevumi sasniedza 53,5 milj. eiro.

Bezdarbnieka pabalsta izdevumi 2020. gadā pieauga par 17,6 %

No sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem izmaksātajam bezdarbnieka pabalstam izdevumi 2020. gadā pieauga par 17,6 % līdz 155,2 milj. eiro. Lai novērstu Covid-19 radītās negatīvās sekas tiem bezdarbniekiem, kuriem piešķirtā bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods beidzās 2020. gada 12. martā vai vēlāk un kuri ārkārtējās situācijas laikā turpināja būt bezdarbnieka statusā, tika piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts. Papildu atbalstam Covid-19 izplatības seku mazināšanai un pārvarēšanai tika izmaksāti arī citi atbalsta veidi: Dīkstāves atbalsta izmaksas, Dīkstāves palīdzības pabalsts u.c.

Par piektdaļu pieauga izdevumi slimības pabalstam

Izdevumi veselības aprūpei 2020. gadā pieauga par 11,4 %, tai skaitā izdevumi stacionārajai veselības aprūpei pērn pieauga par 6,7 %, sasniedzot 456,9 milj. eiro, savukārt izdevumi slimības pabalstam pieauga par 21,1 %, sasniedzot 242,5 milj. eiro, ko ietekmēja izmaiņas pabalsta piešķiršanas nosacījumos ar COVID-19 saslimušajiem un tiem, kuriem noteikta karantīna1.

Izdevumi atbalstam apgādnieku zaudējuma gadījumā pieauga par 16,5 %

Pērn izdevumi atbalstam apgādnieku zaudējuma gadījumā pieauga par 16,5 % un sasniedza 70,7 milj. eiro, tajā skaitā,12,4 milj. eiro tika izmaksāti par 2019. gada 1. janvārī ieviesto pabalstu mirušā pensijas saņēmēja laulātajam pensijas saņēmēja nāves gadījumā (2019. gadā –  6,1 milj. eiro).

Sociālās aizsardzības izdevumi pērn veidoja 17,8 % no IKP

Sociālās aizsardzības izdevumi 2020. gadā veidoja 17,8 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā (15,6 %). Salīdzinājumam, 2019. gadā sociālās aizsardzības izdevumi Igaunijā bija 16,3 % no IKP, Lietuvā – 16,5 %, savukārt Eiropas Savienībā – vidēji 28,1 %.

Latvijā dati par sociālas aizsardzības izdevumiem tiek apkopoti saskaņā ar Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēmas (ESSPROS) metodoloģiju kopš 2004. gada. Šīs metodoloģijas mērķis ir apkopot starptautiski salīdzināmu informāciju par izdevumiem sociālai aizsardzībai, kas tiek novirzīti no valsts un pašvaldību budžetiem, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzības minētajā jomā.

Plašāka informācija par izdevumiem sociālajā aizsardzībā pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļā “Sociālā aizsardzība”.

1 Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (41.pants): Personai, kurai tiek izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā no 2020. gada 22. marta līdz 2020. gada 15. novembrim, slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darbnespējas otrās dienas. Personai, kurai tiek izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā no 2020. gada 16. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, slimības pabalstu piešķir un izmaksā no darbnespējas pirmās dienas.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI