DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
05. novembrī, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Drošība

Ārlietu ministrs: mums ir jāatbalsta izmaiņas Eiropas Savienības likumdošanā, kas ļautu dalībvalstīm labāk aizsargāt savas robežas

2021. gada 5. novembrī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās 40. Baltijas Asamblejas un 27. Baltijas Padomes sesijā, kas norisinājās Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Uzrunā E. Rinkēvičs Baltijas valstu parlamentāriešus apsveica Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienā.

Ministrs pauda atzinību par Lietuvas prezidentūras ieguldīto darbu, strādājot ar Baltijas valstīm tradicionāli nozīmīgiem sadarbības jautājumiem. Vienlaikus ministrs pauda pārliecību, ka jāsaglabā cieša koordinācija Covid-19 pandēmijas ierobežošanai.

E. Rinkēvičs norādīja, ka īpaši svarīga ir kopīga Baltijas valstu drošības un aizsardzības plānošana, efektīva robežu pārvaldība un informācijas drošība. Baltijas valstu reģionam ir jābūt gatavam reaģēt uz mainīgo drošības vidi, ko regulāri apdraud kaitnieciskas hibrīdās aktivitātes, primāri no Krievijas un pēdējā laikā arī no Baltkrievijas puses. “Mums ir nozīmīgas gan transatlantiskās attiecības, gan Eiropas Savienības vienotība. Drošības risinājumi kļūst arvien globālāki, un tie ir savstarpēji saistīti ar citām starptautiskās politikas jomām – tādām kā tiesiskums vai tirdzniecība. Tādēļ mums ir svarīga koordinēta transatlantisko partneru sadarbība. Baltijas reģionam būtiska ir spēku struktūras modernizēšana un NATO spēku gatavības palielināšana, lai padarītu efektīvākus NATO kolektīvās aizsardzības un atturēšanas pasākumus. NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrāde ir viens no galvenajiem uzdevumiem, un NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā būs pirmā ārlietu ministru diskusija par koncepciju,” sacīja E. Rinkēvičs.

Runājot par gaidāmo Austrumu partnerības samitu Briselē, Latvijas ārlietu ministrs pauda pārliecību – Austrumu partnerības samitam ir jāparāda, ka Eiropas Savienības (ES) un partnervalstis vēlas un spēj tuvināties un nodrošināt Austrumu partnerības politikas ilgtspēju un attīstību. Tādēļ ir jāstiprina līdzšinējā sadarbība ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu, vienlaikus saglabājot Austrumu partnerību kā vienotu platformu. Šīm valstīm ir jāsniedz iespējas pakāpeniskai integrācijai ES iekšējā tirgū, kā arī jāsekmē padziļināta  sektorālā sadarbība, tai skaitā drošības un aizsardzības jomā. Vienlīdz jāturpina atbalstīt Ukrainu tās reformu procesā. Ukrainai ir svarīgi turpināt uzsāktās reformas, īpaši tieslietu sistēmā un korupcijas mazināšanā. Kijevai ir jāapzinās reformu nozīme ne tikai tās eiroatlantiskās integrācijas kursa izpildē, bet arī valsts noturības stiprināšanā. 

“Attiecībā uz situāciju Baltkrievijā uzskatu, ka spēcīga sankciju piektā kārta signalizētu par Eiropas Savienības vienotību. Mums ir jāatbalsta izmaiņas Eiropas Savienības likumdošanā, kas ļautu dalībvalstīm labāk aizsargāt savas robežas. Vienlaikus mums ir jāsniedz tiešs un spēcīgs atbalsts Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, NVO un neatkarīgiem medijiem. Vērtējot Krievijas iekšpolitiskos procesus un ārpolitiskās aktivitātes, vērojams maz pozitīvu tendenču. Attiecībās ar Krieviju ir nepieciešama principiāla nostāja, kuras nodrošināšanā izšķiroši svarīga ir vienota reakcija uz Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumiem ārējo attiecību jautājumos un cilvēktiesību un demokrātisko brīvību pārkāpumiem Krievijā,” sacīja ministrs.

E. Rinkēvičs pauda gandarījumu, ka Rail Baltica projekts nonācis praktiskās realizācijas fāzē ar mērķi pabeigt projektu pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus ir nepieciešams pietiekams finansējums, kā arī piešķirtā finansējuma efektīva izmantošana. Svarīgi ir arī attīstīt vienotu digitālo 5G koridoru gan Via Baltica, gan arī Rail Baltica infrastruktūrā. Būtiski ir turpināt virzīties uz priekšu enerģētikas sektorā, jo laicīgai Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropas tīkliem līdz 2025. gadam ir jābūt prioritātei. Latvijas, Igaunijas un Somijas izveidotais reģionālais gāzes tirgus veiksmīgi darbojas, un tas varētu būt labs piemērs citiem ES reģioniem.

“Esošo enerģijas cenu pieaugumu pamatā ir veicinājuši globāli faktori, un jaunā situācija ir risināma, izmantojot Eiropas Savienības līmeņa atbalstu un risinājumus. Savukārt īstermiņā dalībvalstīm jāfokusējas uz pasākumiem, kas varētu pēc iespējas ātrāk mazināt cenu pieaugumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem,” akcentēja E. Rinkēvičs.

2022. gadā Latvija pārņems prezidējošās valsts pienākumus Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē, tādēļ E. Rinkēvičs klātesošos iepazīstināja ar Latvijas prezidentūras prioritāriem jautājumiem: drošības un aizsardzības stiprināšana reģionā, cīņa pret hibrīdo apdraudējumu un dezinformāciju, ekonomikas modernizācija, virzot zaļo un digitālo pāreju, savienojamība un reģionālo infrastruktūras projektu attīstība, kā arī stratēģiskas un ambiciozas Austrumu partnerības stiprināšana un atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai Baltkrievijā. 

“Nākamgad vasarā Latvija rīkos septīto Trīs jūru iniciatīvas samitu un biznesa forumu. Mēs vēlamies, lai Rīgas Trīs jūru iniciatīvas samits veicina transatlantisko, kā arī reģiona valstu sadarbību, stimulējot investīciju piesaisti reģiona izaugsmei kopumā,” nobeigumā sacīja E. Rinkēvičs.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, līdz 28. februārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU