DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
08. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 4,8 %

2021. gada septembrī, salīdzinot ar 2020. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 4,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Patēriņa cenu pārmaiņas
(procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada septembrī, salīdzinot ar 2020. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Patēriņa grupu ietekme uz kopējo patēriņa cenu indeksu gada laikā
(procentpunktos)

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,8 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+23,4 %) un kartupeļiem (+40,0 %). Dārgāks bija siers un biezpiens (+5,0 %), jogurts (+10,3 %), piena produkti (+4,8 %), piens (+3,6 %). Cenas pieauga mājputnu gaļai (+12,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,1 %), gaļas izstrādājumiem (+2,7 %) un cūkgaļai (+1,6 %). Cenu kāpums bija arī augu eļļai (+20,7 %), miltiem un citiem graudaugiem (+9,1 %), rīsiem (+12,1 %), olīveļļai (+9,9 %), kā arī margarīnam (+13,1 %). Savukārt lētāka bija kafija (-2,4 %), maize (-1,8 %), svaigi augļi (-2,5 %), sviests (-5,1 %) un olas (-2,8 %).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,0 %. Gada laikā tabakas izstrādājumu cenas palielinājās par 3,7 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 1,1 %, galvenokārt sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un alum.

Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis pieauga par 3,6 %. Apģērbiem cenas gada laikā palielinājās par 3,2 %, bet apaviem – par 5,3 %.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 10,1 %. Cenas pieauga galvenokārt siltumenerģijai, dabasgāzei un elektroenerģijai. Dārgāki bija mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, cietais kurināmais, atkritumu savākšana, mājokļa īre, kā arī materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.

Veselības aprūpes grupā cenas pieauga par 3,2 %, ko galvenokārt ietekmēja vidējā cenu līmeņa kāpums ārstu speciālistu pakalpojumiem un zobārstniecības pakalpojumiem. Savukārt lētāki bija kompensējamie medikamenti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 9,4 %, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 19,3 %. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 19,7 %, benzīns – par 17,3 %, bet auto gāze – par 28,6 %. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga lietotām automašīnām, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, riepām, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija mājokļa mēbelēm, telekomunikāciju pakalpojumiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, ziediem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Savukārt cenu kritums bija autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.

Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 1,1 %

2021. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,1 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, izglītībai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Patēriņa cenu pārmaiņas

(procentos pret iepriekšējo mēnesi)

Patēriņa grupu ietekme uz kopējo patēriņa cenu indeksu mēneša laikā
(procentpunktos)

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+5,4 %). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga kafijai (+3,9 %), sieram un biezpienam (+3,0 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,2 %), miltiem un citiem graudaugiem (+4,0 %), jogurtam (+3,6 %), piena produktiem (+1,4 %), konservētām vai pārstrādātam zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+3,1 %). Cenu pieaugums bija saldējumam (+3,0 %) un pienam (+1,4 %). Akciju ietekmē cenas samazinājās mājputnu gaļai (-4,7 %) un olām (-6,0 %). Sezonālo faktoru ietekmē vidējais cenu līmenis krita kartupeļiem (-6,6 %) un svaigiem augļiem (-2,1 %).

Apģērbu un apavu grupā cenas palielinājās par 3,7 %. Sākoties rudens sezonas preču tirdzniecībai, cenas pieauga apģērbiem par 3,0 %, apaviem – par 6,3 %.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,1 %. Siltumenerģijai vidējais cenu līmenis pieauga par 10,1 %, ko galvenokārt ietekmēja siltumenerģijas tarifa izmaiņas Rīgā no
1. septembra. Dārgāka bija arī elektroenerģija, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, cietais kurināmais, savukārt lētāka kļuva mājokļa īres maksa.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,1 %, ko galvenokārt ietekmēja pasažieru aviopārvadājumu cenu kritums. Degviela kļuva dārgāka par 0,1 %, tai skaitā auto gāze – par 3,3 %, savukārt lētāka bija dīzeļdegviela – par 0,2 % un benzīns – par 0,2 %. Cenas pieauga lietotām automašīnām.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis pieauga par 0,8 %, ko ietekmēja cenu kāpums atpūtas un sporta pakalpojumiem, personālajiem datoriem un ziediem. Lētākas bija daiļliteratūras grāmatas un barība lolojumdzīvniekiem.

Sākoties jaunajam mācību gadam, vidējais cenu līmenis pieauga augstākās izglītības pakalpojumiem (+3,2 %) un pirmsskolas izglītībai (+5,4 %).

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 1,0 %. Akciju noslēgumu ietekmē cenas pieauga personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem (+1,1 %).

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija mājokļu tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, ēdināšanas pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Cenu pārmaiņas patēriņa grupās
(procentos)

Grupas

Cenu pārmaiņas 2021. gada septembrī, salīdzinot ar:

2020. g.
septembri

2020. g.
decembri

2021. g.
augustu

Kopā

4,8

5,2

1,1

pārtika

3,8

3,5

0,6

alkohols, tabaka

2,0

2,4

-0,1

apģērbs, apavi

3,6

8,5

3,7

mājoklis

10,1

9,5

3,1

mājokļa iekārta

3,3

4,2

0,9

veselība

3,2

2,1

0,2

transports

9,4

8,9

-0,1

sakari

1,3

1,2

0,2

atpūta, kultūra

0,8

2,7

0,8

izglītība

1,7

1,8

3,8

restorāni, viesnīcas

2,8

3,6

-0,5

dažādas preces un pakalpojumi

2,5

4,3

1,0

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2021. gada septembrī bija par 13,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 12,2 %, bet pakalpojumiem – par 17,6 %.

Patēriņa cenu pārmaiņas
(procentos pret 2015. gada vidējo)

Informāciju par patēriņa cenu pārmaiņām 2021. gada oktobrī paziņos 8. novembrī.

Plašāka informācija par patēriņa cenu pārmaiņām pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļā “Patēriņa cenas”.

*Gada inflācija atspoguļo patēriņa cenu pārmaiņas, salīdzinot pārskata mēneša vidējo cenu līmeni ar iepriekšējā gada atbilstošā mēneša vidējo cenu līmeni.

Covid-19 ietekme uz septembra patēriņa cenu indeksu

Covid-19 saistīto imputāciju skaits septembrī bija 0,1 %, kas ir 0,1 % no kopējiem patēriņa izdevumiem.

Būtiska Covid-19 ietekme saglabājās vienā ECOICOP (Eiropas Individuālā patēriņa veidu klasifikācija) apakšklasē – Pasažieru pārvadājumi pa jūru (imputāciju īpatsvars 57 %). Imputāciju aprēķinos tika izmantotas divas metodes atbilstoši Eurostat rekomendācijām indeksu apkopošanai Covid-19 ietekmē:

  1. Imputācija izmantojot visu "reprezentatīvo" indeksu gada patēriņa cenu indeksu
    (2021. gada septembrī visu "reprezentatīvo" indeksu gada patēriņa cenu indekss ir 104,8);
  2. Imputēta tendence no pārējām cenām konkrētai precei vai pakalpojumam.

Oficiālās statistikas portāla datubāzē indeksiem ar būtisku (>50 %) Covid-19 sekmētu imputāciju skaitu un tādejādi zemāku kvalitāti ir "u" pazīme.

Detalizēta informācija par Covid-19 apstākļos izmantojamām imputāciju metodēm, kā arī rīcību attiecībā uz indeksu apkopošanu pēckrīzes apstākļos ir pieejama:

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU