Sanāksmē ES dalībvalstu vides ministri plāno apstiprināt ES Padomes secinājumus, gatavojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sanāksmei Glāzgovā (Apvienotā Karaliste), kas paredzēta no 31. oktobra līdz 12. novembrim. Konferences 26. sesijas jeb COP 26 mērķis ir turpināt darbu pie Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķu īstenošanas, jautājumiem par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī aktīvākas globālas rīcības veicināšanā klimata pārmaiņu jomā.
Ministrs Artūrs Toms Plešs: “Eiropas Komisijas publicētā pakotne ietver daudz ambiciozu priekšlikumu, kas nepieciešami, lai ES līdz 2030. gadam spētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Visām tautsaimniecības nozarēm un dalībvalstīm būs jāiesaistās šī mērķa sasniegšanā. Ir būtiski, ka tiek ņemtas vērā valstu iespējas šos mērķus sasniegt, kā arī izmaksu efektivitāte un konkurētspēja. Gatavojoties COP 26, ir skaidrs, ka nepieciešams stiprināt arī globālo rīcību klimata jomā, lai pasaules vidējās temperatūras kāpums nepārsniegtu 1,5°C robežu, ņemot vērā Parīzes nolīgumu un klimata zinātnieku nesen paustos brīdinājumus. Ir jāsaprot, ka lēmumi, kas jāpieņem klimata pārmaiņu mazināšanā ir neatliekami, taču tiem jābūt arī līdzsvarotiem, lai pārmaiņu skartajās nozarēs būtu vienmērīgas un samērīgas izmaiņas, un netiktu uzlikts nesamērīgi liels slogs, bet tiktu ievērota sociāli taisnīga pārejas prakse.”
Diskusijas daļā ministri aplūkos piecus EK publicētās pakotnes “gatavi mērķrādītājam 55%” tiesību aktu priekšlikumus klimata, zemes izmantošanas, transporta un attiecībā uz jauna Sociālā klimata fonda izveidi politikās. Tā jau precīzāk parāda, kādā veidā ES līmenī būs iespējams samazināt kopējo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju apjomu par vismaz 55%, salīdzinot ar 1990.gadu. Paredzams, ka aktīvākās diskusijas gaidāmas par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) paplašināšanu (iekļaujot jūras, sauszemes transportu un ēkas), mērķu paaugstināšanu ETS neiekļauto darbību (ne-ETS) sektorā, t.sk. SEG emisiju samazināšanas mērķu sloga sadali starp ES dalībvalstīm. Tāpat ministri apspriedīs regulējuma priekšlikumu zemes izmantošanas un mežsaimniecības jomā, kā arī CO2 emisiju standartu noteikšanu auto sektorā un priekšlikumu Sociālā klimata fonda izveidošanai.
Ministrs atzinīgi vērtē direktīvas grozījumos ietvertos ETS stiprināšanas pasākumus, tomēr plāno uzsvērt nepieciešamību pēc līdzsvarotas ES klimata politikas 2030. gada SEG mērķu sasniegšanai un virzībai uz klimatneitralitāti 2050. gadā, lai tiktu ievērota sociāli taisnīga pārejas prakse. Sanāksmē plānots izteikt piesardzīgu attieksmi pret ETS paplašināšanas priekšlikumu, īpaši saistībā ar ēkām un autotransportu, ņemot vērā potenciālo ietekmi uz sabiedrības neaizsargātākajām grupām. Tāpat ir jāņem vērā valstu specifiskā sākotnējā situācija un finansiālie resursi. Pašlaik Latvijai tiek rosināts pārskatīt ne-ETS SEG emisiju samazinājuma mērķi, nosakot – 17% samazinājuma mērķi salīdzinājumā ar 2005. gadu. Ministrs plāno norādīt uz dalībvalstu nevienlīdzīgo pozīciju un SEG emisiju samazināšanas potenciālu un vērsīs uzmanību uz to, ka priekšlikumu izveidē nav ņemta vērā Latvijas īpašā situācija gan attiecībā uz ne-ETS un ETS procentuālo īpatsvaru valstī, augstajām izmaksām enerģētikas sektora dekarbonizācijai, iedzīvotāju skaita izmaiņām, kā arī lauksaimniecības sektora SEG emisiju un organisko augšņu īpatsvaru.
Atzinīgi vērtējama Sociālā klimata fonda izveide, kas varētu kļūt par vienu no instrumentiem nevienlīdzības mazināšanā, īstenojot ETS paplašināšanu. Taču jauna fonda izveidei ir jābūt pamatotai un jāiekļauj precīzs ieviešanas mehānisms, finansēšanas avoti, ES finansējuma un nacionālā līdzfinansējuma apjoms u.tml. Šobrīd šie aspekti nav pietiekami detalizēti.
Jāatzīmē, ka ņemot vērā, ka pakotne "gatavi mērķrādītājam 55%" skar dažādas tautsaimniecības nozares un ietver dalītas atbildības, par to kopā ar iesaistītajām nozaru ministrijām – Ekonomikas, Satiksmes, Zemkopības, Finanšu un Ārlietu ministrijām uzsāktas diskusijas nacionālā līmenī, lai veidotu vienotu stratēģisko redzējumu paaugstināto 2030. gada nacionālo klimata un enerģētikas politikas mērķu sasniegšanai. Pašlaik tiek strādāts pie tiesību aktu priekšlikumu analīzes, par daļu no tiem jau ir izstrādātas Latvijas nacionālās pozīcijas, kā arī sākta to saskaņošana ar ministrijām un sociālajiem partneriem.
*Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo siltumnīcefekta gāzu (SEG) līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (g.k. mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes.
