Komisija pieņem arī atjaunotu ES rīcības plānu cīņai pret migrantu kontrabandu un paziņojumu par Direktīvas par sankcijām pret darba devējiem piemērošanu. Kā daļa no visaptverošās pieejas migrācijai saskaņā ar jauno Migrācijas un patvēruma paktu šo iniciatīvu mērķis ir novērst organizētā veidā veiktu migrantu ekspluatāciju un samazināt neatbilstīgu migrāciju saskaņā ar jaunā pakta mērķi veicināt ilgtspējīgu un sakārtotu migrācijas pārvaldību. Iniciatīvas risinās gan pastāvīgās problēmas saistībā ar organizētās noziedzības grupu likvidēšanu, gan vajadzību pielāgoties jaunām problēmām, tostarp valsts finansētai migrantu kontrabandai, reaģējot uz situāciju pie ES ārējām robežām ar Baltkrieviju.
Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins teica:
Pēdējā nedēļa iezīmēja gadu, kopš mēs iesniedzām savus priekšlikumus jaunam Migrācijas un patvēruma paktam. Progress, tos pieņemot, ir bijis ļoti lēns, savukārt migrācijas problēmas ir turpinājušas rasties visdažādākajos veidos. No ilgstoša spiediena Vidusjūras centrālajā daļā līdz situācijas pasliktinājumam Afganistānā un jaunam spiedienam pie mūsu austrumu robežām – visi šie notikumi liecina par to, ka ir nepieciešams ilgtspējīgs Eiropas patvēruma un migrācijas jomas regulējums. Pakta priekšlikumi, ja tos pieņems, varētu ievērojami uzlabot dalībvalstu spēju risināt virkni jautājumu, ar kuriem tās pašlaik saskaras. Un, ja pēdējo gadu laikā mēs kaut ko esam mācījušies, tad to, ka atsevišķa rīcība šajos jautājumos nav risinājums. Tagad ir laiks rast kopīgus risinājumus.
Iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone sacīja:
Mēs esam panākuši būtisku progresu saistībā ar jauno Migrācijas un patvēruma paktu, un nesenie notikumi apstiprina steidzamo nepieciešamību panākt progresu saistībā ar mūsu rūpīgi līdzsvarotajiem priekšlikumiem – skrīninga un Eurodac priekšlikumi ļaus veikt visu to personu pienācīgas pārbaudes, kas ieceļo ES; vienlaikus šie priekšlikumi papildināti ar mūsu priekšlikumiem par solidaritāti. Vienošanās par mūsu izstrādāto pārmitināšanas pamatregulu palīdzēs Eiropai ieņemt spēcīgāku pozīciju pasaules mērogā, parādot, kā mēs un dalībvalstis praktiski piedāvājam aizsardzību grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Esam panākuši līdzsvaru, bet tagad mums ir nepieciešami rezultāti.
Ziņojums par migrāciju un patvērumu: jaunais pakts pēc viena gada
Šajā ziņojumā ir izvērtēti pēdējā pusotra gada laikā gūtie panākumi un svarīgākās norises migrācijas un patvēruma politikā, identificētas galvenās problēmas un uzsvērtas progresa izredzes, izklāstot pasākumus, kas nodrošinās stabilāku, dzīvotspējīgāku un taisnīgāku migrācijas un patvēruma politiku.
Ziņojums aptver visus migrācijas pārvaldības aspektus. Tas ietver informāciju par pašreizējo stāvokli saistībā ar migrācijas plūsmām, izvērtē pandēmijas ietekmi, aptver ES aģentūru rīcību robežu pārvaldības un patvēruma jomā, pastāvīgo atbalstu, ko Komisija sniedz dalībvalstīm, kuras saskaras ar spiedienu, finansējumu un problēmu saistībā ar neatļautu pārvietošanos ES iekšienē. Tajā izcelta ES tūlītējā reakcija uz situāciju Afganistānā, ES atbalsts Grieķijai un reakcija uz ieceļošanu no Baltkrievijas. Tajā sniegta sīkāka informācija par progresu tiesiskā regulējuma stiprināšanā un sniegts pilnīgs pārskats par sadarbību ar partnervalstīm, pamatojoties uz paktā izklāstīto jauno pieeju. Ziņojumā aplūkots arī progress integrācijas un iekļaušanas jomā.
ES ir veikusi daudzus pasākumus, lai uzlabotu savu spēju tikt galā ar migrācijas pārvaldības jaunajām problēmām. Straujš un konstruktīvs progress saistībā ar leģislatīvajiem dokumentiem saskaņā ar jauno paktu tagad ir izšķirošs, un tas palīdzēs vēl vairāk stiprināt Eiropas spēju aizsargāt savas robežas, uzņemt tos, kuriem ir tiesības nonākt cilvēciskos apstākļos, kā arī izturēties ar cieņu pret tiem, kuriem nav šo tiesību, ievērojot ES vērtības un principus.
Atjaunotais ES rīcības plāns cīņai pret migrantu kontrabandu 2021.–2025. gadam
Migrantu kontrabandas novēršana un apkarošana ir viens no galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā un ES Drošības savienības stratēģijā, un šā mērķa īstenošanā nepieciešama pastāvīga starptautiska sadarbība un koordinācija. Balstoties uz progresu, kas panākts ar pirmo ES Rīcības plānu cīņai pret migrantu kontrabandu (2015.–2020. gads), Komisija, sadarbojoties ar Augsto pārstāvi:
- izstrādās kontrabandas apkarošanas operatīvās partnerības ar konkrētiem instrumentiem kā daļu no visaptverošām, līdzsvarotām, īpaši pielāgotām un savstarpēji izdevīgām partnerībām migrācijas jomā, turpinot veidot uzticēšanos un savstarpēju sadarbību;
- turpinās pilnveidot visus ES rīcībā esošos operatīvos, juridiskos, diplomātiskos un finanšu instrumentus, lai reaģētu uz neatbilstīgās migrācijas instrumentalizāciju, ko veic valsts dalībnieki, tostarp veicot atbildes pasākumus dažādās politikas jomās, t. i., vīzu, tirdzniecības, attīstības, finansiālās palīdzības un citās jomās. Ar Baltkrieviju noslēgtā nolīguma par vīzu atvieglotu izsniegšanu daļēja apturēšana, ko Komisija šodien ierosina, ir šādu pasākumu piemērs;
- uzlabos tiesiskā regulējuma par sankcijām pret kontrabandistiem īstenošanu, tostarp ar ANO Protokolu par migrantu nelikumīgas ievešanas pa zemes, jūras un gaisa ceļiem apkarošanu, kas papildina ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību, un Eiropas Savienībā – “Atbalstītāju paketi”;
- uzlabos tiesiskā regulējuma aizsardzībai pret ekspluatāciju īstenošanu, tostarp Cilvēku tirdzniecības apkarošanas direktīvas, Cietušo tiesību direktīvas, Uzturēšanās atļauju direktīvas un Direktīvas par sankcijām pret darba devējiem īstenošanu;
- uzlabojot operatīvo sadarbību un informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm un ES aģentūrām, reaģēs uz kontrabandu veicinošiem jauniem tiešsaistes prakses veidiem un rīkiem;
- palielinās pētniecību un datu vākšanu, lai labāk izprastu migrācijas tendences, noziedzīgo tīklu būtību un diapazonu, kontrabandas apkarošanas politikas ietekmi un noziedzīgo tīklu darbības veidu.
Paziņojums par Direktīvas par sankcijām pret darba devējiem piemērošanu
Nelegālā nodarbinātība ir viens no galvenajiem neatbilstīgās migrācijas stimuliem. Nelegālā nodarbinātība kaitē gan no cilvēciskā, gan ekonomiskā viedokļa, pakļaujot cilvēkus ekspluatācijas riskam, kā arī radot zaudējumus publiskajām finansēm un ierobežojot individuālās un sociālās tiesības.
Direktīva par sankcijām pret darba devējiem nodrošina Eiropas tiesisko regulējumu, kas vajadzīgs, lai novērstu neatbilstīgu migrantu nelegālu nodarbināšanu un reaģētu uz to. Šodien publicētajā ziņojumā ir identificētas darbības, kuru mērķis ir uzlabot direktīvas ieviešanu praksē, novērst sankciju, aizsardzības pasākumu un pārbaužu noteikumu neefektīvu izmantošanu, lai atklātu ļaunprātīgus darba devējus un aizsargātu migrantus no ekspluatācijas. Lai atbalstītu dalībvalstis kopīgi pieņemto ES noteikumu īstenošanas uzlabošanā, Komisija:
- veicinās dialogu ar dalībvalstu iestādēm un dažādām ieinteresētajām personām, tostarp 2021. gadā atjaunojot tās īpašo Neatbilstīgas migrācijas jautājumu ekspertu grupu attiecībā uz Direktīvu par sankcijām pret darba devējiem;
- atbalstīs labas prakses apmaiņu, sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, piemēram, valstu darba un imigrācijas iestādēm, arodbiedrībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem, starptautiskām organizācijām un Eiropas platformu nedeklarēta darba novēršanai;
- pastāvīgi uzraudzīs direktīvas īstenošanu un koncentrēsies uz tās efektīvu izpildi, vajadzības gadījumā ierosinot pārkāpuma procedūras.
Līdz 2022. gada beigām Komisija īstenos paziņojumā izklāstītos pasākumus un ziņos par sasniegtajiem rezultātiem nākamajā īstenošanas ziņojumā, kas jāiesniedz ne vēlāk kā 2024. gadā. Ņemot vērā gūto progresu, Komisija apsvērs, vai spēkā esošā tiesiskā regulējuma grozījumi ir pamatoti.
Konteksts
Šodien iesniegto priekšlikumu kopums ir viens no pagājušā gada septembrī paziņotajiem turpmākajiem pasākumiem saistībā ar paktu.
Papildus ziņojumā par migrāciju un patvērumu sniegtajiem datiem jauna statistikas informācija ir pieejama arī īpašā statistikas tīmekļa vietnē, kas šodien atjaunināta. Jaunākie dati apstiprina, ka Covid-19 pandēmija 2020. gadā būtiski ietekmēja migrāciju, jo salīdzinājumā ar 2019. gadu gan likumīgo, gan neatbilstīgo ieceļotāju skaits ir samazinājies. Provizoriskie dati liecina, ka 2020. gadā ES iedzīvotāju skaits samazinājās par aptuveni 300 000 cilvēku, daļēji tāpēc, ka samazinājās neto migrācija, bet pandēmijas dēļ palielinājās nāves gadījumu skaits. Ieceļotāju skaita samazinājums 2020. gadā bija īslaicīgs, jo pieejamie 2021. gada dati liecina par pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas jo īpaši attiecas uz neatbilstīgiem ieceļotājiem Vidusjūras centrālās daļas, Vidusjūras rietumdaļas un austrumu robežu maršrutos (no Baltkrievijas). Dalībvalstis turpināja samazināt neizskatīto patvēruma pieteikumu skaitu: jūnija beigās ES vēl nebija izskatīti aptuveni 700 000 pieteikumu, kas ir zemākais līmenis kopš 2015. gada vidus.
