DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
15. septembrī, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Višegradas ārlietu ministru sanāksmē Latvija, Lietuva un Polija saņem stingru politisku atbalstu

2021. gada 14. septembrī Vanajanlinnā, Somijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Višegradas valstu (NB8+V4) ārlietu ministru sanāksmē, savukārt 15. septembrī E. Rinkēvičs pārstāvēja Latviju Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) ārlietu ministru sanāksmē.

NB8+V4 ārlietu ministri skāra plašu tēmu loku – enerģētikas jautājumus, reģionālos infrastruktūras projektus, Arktikas nozīmi, migrāciju, attiecības ar Rietumbalkāniem Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās kontekstā, transatlantiskās attiecības, situāciju Krievijā, Baltkrievijā un Āfrikas reģionos – Sāhilā, Āfrikas ragā un Mozambikā. Ministri pievērsās arī romu kopienas un tās pārstāvju iespējām ietekmēt reģionālo un Eiropas politiku un apsprieda klimata diplomātiju, gatavojoties 26. ANO Klimata pārmaiņu konferencei.

Amatpersonas bija vienisprātis par nepieciešamību kāpināt un attīstīt atjaunināmo resursu izmantošanu enerģijas iegūšanā. Tas ir cieši saistīts ar klimata mērķu sasniegšanu, tai skaitā arvien vairāk atsakoties no fosilo resursu izmantošanas. Attiecībā uz gāzesvadu “Nord Stream 2” NB8+V4 ārlietu ministri pauda pārliecību par nepieciešamību mazināt enerģijas piegāžu atkarību no trešajām valstīm un izvirzīt konkrētus stratēģiskos mērķus, kas spēj vienot ES. “Latvijas prioritāte ir elektroenerģijas un gāzes sektoru sinhronizācija ar ES tīkliem,” pauda Latvijas ārlietu ministrs.

Runājot par reģionālajiem infrastruktūras projektiem, tika akcentēta Trīs jūru iniciatīva, kuras mērķis ir panākt reģionam nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanu. E. Rinkēvičs uzsvēra, ka svarīgi piesaistīt arī citus līdzīgi domājošus partnerus, tai skaitā Ziemeļvalstis un ASV.

Ministri bija vienisprātis, ka ASV kā stratēģiskā partnera nozīme paliek nemainīga un ļoti svarīgas ir ciešas transatlantiskās saites ar ASV un Kanādu. Uzmanības centrā ir drošības jautājumi un sadarbība NATO, tai skaitā hibrīddraudu un kiberdraudu kontekstā. Tāpat svarīgi ir veicināt tirdzniecības attiecības.

Klātesošie pauda atbalstu Latvijai, Lietuvai un Polijai saistībā ar Baltkrievijas veikto hibrīdoperāciju, tīši organizējot trešo valstu pilsoņu plūsmu uz ES austrumu robežu. Mācoties no pieredzes un ņemot vērā nopietno situāciju Afganistānā un konfliktus citur pasaulē, nepieciešama visaptveroša un ilgtermiņa pieeja migrācijas politikai. “Svarīgi strādāt pie ES likumdošanas migrācijas jautājumos, iekļaujot arī risinājumus hibrīddraudu situācijām, kurās ļaunprātīgi tiek izmantoti trešo valstu pilsoņi. Nepieciešams ES ieguldījums ārējo robežu infrastruktūrā, kā arī jāstiprina Frontex darbs,” pauda E. Rinkēvičs.

Ministri izteica bažas par represijām Baltkrievijā, kā arī Krievijas rīcību, ierobežojot opozīcijas darbību un neatkarīgo mediju brīvību. Amatpersonas apņēmās turpināt sniegt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai abās valstīs, kā arī turpināt darbu sankciju pastiprināšanai pret Baltkrieviju.  

15. septembrī NB8 ministru diskusiju ievadīja Afganistānas jautājums. Notiekošais valstī pagaidām neliecina par iekļaujošas valdības veidošanos un rada bažas par visu sabiedrības grupu, jo īpaši sieviešu, tiesību ievērošanu. Valstis bija vienisprātis, ka jāturpina meklēt iespējas evakuēt tos Afganistānas iedzīvotājus, kas ir palīdzējuši ES un NATO, kā arī jārod risinājumi humanitārās palīdzības nodrošināšanai Afganistānā. E. Rinkēvičs uzsvēra, ka ES būtu jāpievērš lielāka uzmanība sadarbībai ar Centrālāzijas valstīm, lai risinātu Afganistānas bēgļu jautājumus, kā arī palīdzētu reģiona drošības stiprināšanā.

Tika pārrunātas arī valstu attiecības ar Ķīnu, uzsverot vienotas politikas nozīmi, kas balstīta reģiona valstu kopējo vērtību aizstāvībā un savstarpējā solidaritātē. Latvijas ārlietu ministrs aicināja turpināt koordinēt ES dalībvalstu attiecības ar Ķīnu, uzsverot ES dalībvalstu un Ķīnas jeb 27+1 formātu. Vienlaikus tika atzīmēts, ka Ķīna ir arī nozīmīgs sadarbības partneris tādu globālo izaicinājumu risināšanā kā klimata pārmaiņas.

Pievēršoties klimata pārmaiņu jautājumiem drošības kontekstā, ārlietu ministri bija vienisprātis, ka klimatu pārmaiņu radītās sekas var vēl vairāk saasināt jau eksistējošo politisko, ekonomisko un sabiedrisko sistēmu ievainojamību. NB8 un ES vienotība un līderība klimata jomā ir nozīmīga, un sasniegumiem jākalpo par paraugu citiem pasaules reģioniem, tāpat jāveicina sadarbība ar ANO un NATO. Lai stiprinātu valstu spējas pielāgoties klimata pārmaiņām, Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra arī inovatīvu pētījumu un risinājumu nepieciešamību, iesaistot pētniekus, zinātniekus un uzņēmējus, kuriem var būt nozīmīga loma to izstrādāšanā.

Ārlietu ministri pārrunāja arī situāciju Dienvidkaukāza reģionā un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) nozīmīgos jautājumus. Tuvojoties ANO Ģenerālajai asamblejai, valstis pievērsās ANO aktualitātēm un pauda gandarījumu par NB8 savstarpējo atbalstu un sadarbību organizācijas ietvaros. Noslēgumā ministri pārrunāja aktuālo saistībā ar Covid-19 pandēmiju, uzsverot nepieciešamību apzināties gūtās mācības un turpināt koordināciju, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas mainību. “Līdz ar citām valstīm Latvija atbalsta solidaritāti attiecībā uz vakcīnu ziedošanu, lai padarītu tās pieejamas visā pasaulē,” uzsvēra E. Rinkēvičs.

Informācijai

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) formātā ietilpst Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija. 2021. gadā NB8 darbu koordinē Somija. Višegradas valstis (V4) ir Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija, kas šobrīd ir arī koordinētājvalsts.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU