DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
26. augustā, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Apkopotas Senāta atziņas saistībā ar Covid-19 regulējuma piemērošanu krimināllietu iztiesāšanā

Augstākās tiesas mājaslapā publicēts Senāta atziņu apkopojums par būtiskākajiem aspektiem, kas tiesām jāņem vērā, izmantojot rakstveida procesu apelācijas instancē krimināllietās, kas pieļaujams ar īpašo Covid-19 regulējumu.

Apkopojums, kurā ietverti 28 Senāta Krimināllietu departamenta lēmumi, dod ieskatu arī par problēmām, kas tika risinātas ārkārtējās situācijas laikā. Pieļaujot, ka šāda situācija var atkārtoties, apkopojums būs noderīgs arī turpmāk.

Senāts vērš uzmanību, ka Kriminālprocesa likumā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ietver arī tiesības uz mutvārdu procesu, nav absolūtas. Likumā ir noteikti apstākļi, kuriem pastāvot, krimināllietu apelācijas instances tiesā var izskatīt rakstveida procesā. Savukārt likumā „Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību”, kas tika pieņemts 2020.gada 3.aprīlī un bija spēkā līdz 9.jūnijam, bija noteikts, ka krimināllietas apelācijas kārtībā var iztiesāt rakstveida procesā arī citos Kriminālprocesa likumā neminētos gadījumos, ja pret to neiebilst prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar. Arī Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā līdz 2020.gada 22.decembrim bija iekļauta analoga tiesību norma. Atbilstoši šīm tiesību normām apelācijas instances tiesai nebija tiesību lietu iztiesāt rakstveida procesā, ja pret to iebilda prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar.

2020.gada 6.novembrī tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kurā noteikts, ka prokurora vai personas, kuras intereses un tiesības apelācijas sūdzība vai protests aizskar, lūgumam par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā jābūt pamatotam. Šāds nosacījums tika paredzēts, jo personas iepriekšējo regulējumu mēdza izmantot, lai novilcinātu tiesas procesu. Pienākums pamatot lūgumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā tika iekļauts arī Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, izdarot tajā grozījumus, kas stājās spēkā 2020.gada 23.decembrī.

Gadījumā, ja apelācijas instances tiesa lēmumu par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā pieņēma laikā, kad tiesību normas noteica, ka to var darīt, ja pret to neiebilst likumā minētās personas, taču līdz lietas izskatīšanai mainījās tiesiskais regulējums, paredzot, ka lūgums par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā ir jāmotivē, apelācijas instances tiesai ir jāpaziņo apsūdzētajam tiesības pamatot savu lūgumu. Pēc šo prasību izpildes tiesai jāizvērtē, vai procesā iesaistītās personas iebildumi pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir pamatoti. Senāts ir atzinis, ka apelācijas instances tiesas lēmums par lietas skatīšanu rakstveida procesā ir pieņemts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam gan pamatojuma, gan procedūras aspektā, ja tiesa ir devusi iespēju personām izteikt lūgumu lietu izskatīt mutvārdu procesā, to pamatojot, kā arī izvērtējusi lūguma pamatojumu un motivēti to noraidījusi. Atzīstams, ka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma prasības ir ievērotas, ja apelācijas instances tiesa izskata lietu rakstveida procesā, ja apsūdzētais iebildumus pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir iesniedzis, bet nav pamatojis.

Tomēr, pat ja pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā neiebilst prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, apelācijas instances tiesai nav pienākums lietu noteikti izskatīt rakstveida procesā. Paredzēto tiesisko kārtību tā var piemērot vai nepiemērot. Izvēloties procesa veidu, apelācijas instances tiesai jānodrošina, lai tiktu ievērotas personu tiesības uz taisnīgu tiesu.

Tiesu prakses apkopojums saistībā ar Covid-19 regulējuma piemērošanu krimināllietu iztiesāšanā pieejams Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā Tiesu prakse/ Tiesu prakses apkopojumi/ Krimināltiesības

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU