DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
06. augustā, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Satiksme

Rail Baltica ieviesēji ar Siguldas novada pašvaldību pārrunā Rail Baltica Rīgas apvada projektēšanas gaitu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits kopā ar Rail Baltica projekta ieviesējiem šodien, 6. augustā, apmeklēja Siguldas novada pašvaldību, ko šķērsos topošā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnija. Darba tikšanās laikā ar Siguldas novada domes priekšsēdētāju Uģi Mitrevicu, pašvaldības deputātiem un speciālistiem tika pārrunāta Rail Baltica projektēšanas gaita Rīgas apvada posmā un apspriesta reģionālā mobilitātes punkta plānojuma attīstība.

Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas Siguldas novads apvienots ar Krimuldas, Mālpils un Inčukalna novada Inčukalna pagastu. Jaunajā Siguldas novadā iekļaujas Rail Baltica pamata trases Latvijā Rīgas apvada Vangaži–Salaspils–Misa posms un daļa no projektēšanas posma Vangaži–Igaunijas robeža. Tajā ietilpst arī Vangažu reģionālā stacija – viena no 16 plānotajām Rail Baltica līnijas reģionālajām stacijām Latvijā. Projektēšanas darbus Satiksmes ministrijas uzdevumā šajā posmā īsteno RB Rail AS, un tos plānots noslēgt līdz 2022. gada beigām.

“Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūra tiek būvēta daudzām nākamajām desmitgadēm, tāpēc ir svarīgi visu iesaistīto pušu efektīvu sadarbību nodrošināt katrā projekta īstenošanas posmā. Pašlaik notiek projektēšanas darbi visā Latvijas pamata trases garumā, tāpēc aicinu ikvienu pašvaldību, ko Rail Baltica šķērsos, savlaicīgi domāt un plānot, kā jauno infrastruktūru konvertēt jaunās iespējās pašvaldības attīstībai. Tas nozīmē savlaicīgi plānot arī nepieciešamo finansējumu. Siguldas pašvaldībai ir laba pieredze Siguldas stacijas veidošanā par mobilitātes savienojumu. Ceru, ka šī pieredze ļaus kopā ar Rail Baltica komandu izveidot Vangažu staciju par tikpat veiksmīgu mobilitātes punktu,” sarunā uzsvēra Tālis Linkaits

Par plānoto Gaujas tilta pārbūvi dalībniekiem pastāstīja Ēriks Diļevs, RB Rail AS tehniskais direktors. Pēc skiču projekta risinājumiem Gaujas tilts tika plānots 1,7 km garumā, taču projekta izstrādes laikā projektētāji raduši iespēju tilta garumu samazināt līdz 1,4 km, tādējādi gan samazinot kopējās būvniecības izmaksas, gan arī ieviešot videi draudzīgākus risinājumus. Piemēram, centrālā laiduma garums pār Gauju ir 110 metrus garš, savukārt tilta balsti netiks izvietoti upē, tādējādi būtiski samazinot ietekmi uz vidi un upes biotopiem. “Ar šo gadu faktiski ieejam nākamajā projekta fāzē, no vērtību inženierijas risinājumiem uzsākot darbu pie būvprojektu pamata risinājumiem, un esam gatavi prezentēt pilnīgākus tehniskos trases novietojuma risinājumus arī tām pašvaldībām, kuras šķērsos Rail Baltica trase. Jau līdz šim esam aktīvi iesaistījuši sabiedrību, lai pārrunātu projekta aktivitāšu virzību, akcentētu šī brīža aktuālos projektēšanas risinājumus un termiņus, kā arī sniegtu atbildes uz saņemtajiem jautājumiem,” sacīja Diļevs.

Tikšanās laikā dalībnieki pārrunāja gaidāmās pārmaiņas pārvietošanās paradumos, ko ieviesīs mobilitiātes punkta attīstība Vangažos. Tas sniegs iespējas ātri nokļūt Rīgā, kā arī Kauņā vai Pērnavā. Kā atzīmēja Eiropas Dzelzceļa līniju valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, mobilitātes punktos satiksies dažādi transporta veidi – vilciens, autobusi, privātās automašīnas un elektrotransports. Šajās vietās varēs arī novietot skrejriteņus, velosipēdus un visus citus mikromobilitātes rīkus. “Veidosies teritorijas, kurā cilvēki gribēs dzīvot, atpūsties, veidot mācību iestādes un attīstīt tūrisma pakalpojumus, jo būs ērti pārvietoties vismaz 40 kilometru rādiusā ap katru no mobilitātes punktiem. Protams, lai izveidotu šo videi draudzīgo un iedzīvotājiem ērto dzīves telpu, nepieciešama cieša pašvaldību līdzdarbība,” uzsvēra Vingris.

Turpinot novadu pašvaldību apmeklējumus, pirmdien, 9. augustā, ministrs un projekta ieviesēji no RB Rail AS un SIA Eiropas dzelzceļa līnijas apmeklēs Bausku. Nākamnedēļ vēl plānotas tikšanās Ropažos 11. augustā un Limbažos 13. augustā. Līdzīgas tikšanās turpmāk šomēnes tiks organizētas Mārupē, Olainē, Salaspilī, Saulkrastos un Ķekavā.

Jaunievēlētie pašvaldību deputāti tiks iepazīstināti ar Rail Baltica progresu, projekta ieviesējiem un to atbildības jomām, kā arī katrai pašvaldībai aktuālākajiem projektēšanas risinājumiem.

Papildu informācija

Rail Baltica ir ilgtspējīgs dzelzceļa transporta infrastruktūras projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija, netieši arī Somija, pagarinot maršrutu ar savienojumu Tallina – Helsinki.

Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu Eiropas standarta sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar kopējo trases garumu 870 km. Latvijas pamata trase – 265 km.

Rail Baltica nodrošinās ātrgaitas starptautisko pasažieru pārvadājumus ar maksimālo kustības ātrumu 249 km/h, kravu pārvadājumus ar ātrumu 120 km/h, kā arī reģionālos pasažieru pārvadājumus ar  ātrumu 200 km/h.

Šobrīd uz Rail Baltica pamata līnijas Latvijā plānotas 16 reģionālās pieturas Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā,  Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā un viena jauna 1520mm stacija Rīgā, Āgenskalnā pie P. Stradiņa slimnīcas. Reģionālo staciju plānošana un projektēšana tiks veikta līdz 2023. gadam un tiks finansēta Rail Baltica projekta ietvaros.

Satiksmes ministrija ir Rail Baltica projekta īstenotājs un Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņēmējs. Projekta finansējumu 81–85% robežās nodrošina ES Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. Rail Baltica projekta ieviesēji Latvijā ir RB Rail AS un SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU