DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
14. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Iedzīvotāju ceļojumu skaits pa Latviju 2020. gadā sarucis par 40,9 %

2020. gadā Latvijas iedzīvotāji devās 6,2 milj. ceļojumu pa Latviju, par 40,9 % mazāk nekā gadu iepriekš un iztērēja 204 milj. eiro, par 43,8 % mazāk. Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ iepriekš plānotos ceļojumus pa Latviju atcēla 21,6 % respondentu.

Ceļojumos pa Latviju biežāk devās ar savu automašīnu un retāk nakšņoja pie radiem, draugiem

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 4,8 milj. vienas dienas ceļojumos pa Latviju, kas ir par 39,5 % mazāk nekā gadu iepriekš. Visbiežāk (31 %) iedzīvotāji devās uz Pierīgu. Braucieni uz Kurzemi veidoja 15,7 %, uz Rīgu – 15,5 % (samazinājums par 5,1 %), uz Vidzemi – 14,2 %, Latgali – 11,9 %, Zemgali – 11,7 %. Vienas dienas ceļojumos bez Rīgas citas iecienītas pilsētas un novadi bija Jūrmala (7,8 %), Siguldas novads (4,1 %), Valmiera (3,8 %), Liepāja (3,2 %), Tukuma novads (3,1 %) un Jelgava (3,0 %).

Vienas dienas ceļojumos pavisam iztērēti 128,5 milj. eiro, kas ir par 42,1 % mazāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk jeb 31,4 % no izdevumiem tērēti pirkumiem, 30,1 % – transportam, 14,5 % ēdināšanas pakalpojumiem, 5,9 % izklaides un kultūras aktivitātēm un 18,1 % pārējiem izdevumiem. Vidējie izdevumi ceļojumā bija 26,8 eiro, samazinoties par 1,2 eiro.

Pērn vairākdienu ceļojumu skaits pa Latviju bija 1,4 milj., kas ir par 45,3 % mazāk nekā 2019. gadā. Vairākdienu braucienos Rīgas kā galamērķa īpatsvars samazinājās par 5 % un bija vien 8,1 %. Populārākais braucienu galamērķis tāpat kā vienas dienas braucienos bija Pierīga – 24,7 %, kam seko Kurzeme (23,7 %), Latgale (20,3 %), Vidzeme (14,3 %) un Zemgale (9 %). Citas biežāk apmeklētās pilsētas un novadi bija Daugavpils (4,9 %), Liepāja (4 %), Jūrmala (3,3 %), Talsu novads (3,2 %), Kuldīgas un Cēsu novadi (3,1 %).

Latvijas iedzīvotāju braucienu skaits un izdevumi ceļojumos pa Latviju 2016.–2020. gadā

“Skatīt OSP datubāzē:TUL070”

Lai arī 2020. gadā radu un draugu apciemošana joprojām bija populārākais brauciena iemesls (47 % no visiem braucieniem), būtiski (par 19 %) samazinājās tā īpatsvars. 42,6 % ceļojumu bija atpūtas braucieni (īpatsvars pieauga par 17 %), savukārt 10,4 % braucienu tika veikti ar citu personīgu vai darījumu nolūku.

Pērn vieglo automašīnu vai motociklu izmantoja 87,5 % ceļojumu (pieaugums par 7,3 %), 7,9 % no braucieniem tika veikti ar autobusu (samazinājums par 6,2 %) un 4,1 % ar vilcienu (samazinājums par 1,2 %).

Vairākdienu ceļojumu kopējie izdevumi pērn bija 75,5 milj. eiro, kas ir par 46,6 % mazāk nekā 2019. gadā. Visvairāk jeb 26,5 % tērēti transportam, 24,7 % naktsmītnēm, 16 % ēdināšanas pakalpojumiem, 3,8 % izklaides un kultūras aktivitātēm un 29 % pārējiem izdevumiem.

Salīdzinot ar 2019. gadu, būtiskākās izdevumu atšķirības pēc to kategoriju īpatsvara ir 9,8 % pieaugums naktsmītņu izdevumiem un samazinājums kultūras un izklaides izdevumiem par 4,3 %. Naktsmītņu izdevumi pieauga, jo par 9,4 % palielinājās braucienu skaita īpatsvars, kuros iedzīvotāji izvēlējās nakšņot maksas naktsmītnēs. Iedzīvotāji retāk nakšņoja radu un draugu mājoklī, šī naktsmītņu veida īpatsvars samazinājās par 22,6 %.

Vidējie izdevumi vietējā tūrisma ceļojumā pērn bija 55,2 eiro, samazinoties par 1,3 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vidējie izdevumi diennaktī bija 18,5 eiro, kas par 5,9 eiro mazāk kā 2019. gadā.

Vietējā tūrisma ceļojumos 2020. gadā pavadītas 4,1 milj. nakšu, kas ir par 29,5 % mazāk nekā gadu iepriekš. Vidējais uzturēšanās ilgums ceļojumā bija 3 naktis, kas ir par 0,7 naktīm vairāk nekā 2019. gadā.

Biežāk vietējā tūrisma vairākdienu ceļojumos devās sievietes (54,6 %), iedzīvotāji 25–34 gadu vecumā (25,4 %), augstāko izglītību ieguvušie (51,8 %) un nodarbinātie (76,2 %).

2020. gadā tikai katrs devītais brauciens bija uz ārvalstīm

Ārvalstu ceļojumu skaits pērn samazinājās par 71,1 % un bija vien 0,7 milj. Tajos veiktie izdevumi saruka par 75,7 % un bija 194,6 milj. eiro. 2020. gadā tikai katrs devītais brauciens bija uz ārvalstīm (2019. gadā – katrs ceturtais). 34,4 % respondentu nācās atcelt iepriekš plānotos ārvalstu ceļojumus Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 0,3 milj. vienas dienas ārvalstu braucienos, par 71,5 % mazāk nekā 2019. gadā, iztērējot 12,6. milj. eiro, kas ir par 78,2 % mazāk nekā gadu iepriekš. Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas braucienā apmeklēja Lietuvu (73 %) un Igauniju (25,4 %). Vidējie viena brauciena izdevumi samazinājās par 15 eiro, sasniedzot 48,9 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 0,4 milj. vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, par 70,8 % mazāk nekā gadu iepriekš. Populārākie ārvalstu vairākdienu braucienu galamērķi 2019. gadā bija kaimiņvalstis Igaunija (20,8 %) un Lietuva (12,5 %). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži devās uz Vāciju (11,1 %).

Latvijas iedzīvotāju braucienu skaits un izdevumi ārvalstu ceļojumos 2016.–2020. gadā

“Skatīt OSP datubāzē:TUL070”

2020. gadā ārvalstu ceļojumos lidmašīnu izmantošanas īpatsvars samazinājās par 14,1 %, savukārt par 14,5 % palielinājās vieglās automašīnas vai motocikla izmantošana.

Vairākdienu braucienos uz ārvalstīm kopējie izdevumi 2020. gadā bija 182 milj. eiro, par 75,5 % mazāk nekā 2019. gadā. Visvairāk jeb 35,8 % no izdevumiem tērēti transportam, 27,4 % naktsmītnēm, 18 % ēdināšanas pakalpojumiem, 6,2 % izklaides un kultūras aktivitātēm un 12,7 % citiem izdevumiem.

Ārvalstu braucienos 2020. gadā pavadītas 3,1 milj. nakšu, kas ir par 65 % mazāk nekā gadu iepriekš. 63,7 % nakšu pavadītas maksas jeb īrētās naktsmītnes, savukārt 36,3 % nakšu pavadīja bezmaksas naktsmītnēs, pārsvarā pie radiem un draugiem (samazinājums par 4,6 %). Vidējais uzturēšanās ilgums braucienā bija 7,2 naktis, kas ir par 1,2 naktīm vairāk nekā 2019. gadā.

Visvairāk ārvalstu vairākdienu braucienos pēc demogrāfiskajiem rādītājiem devās sievietes (59 %), iedzīvotāji 34–44 gadu vecumā (27,9 %), augstāko izglītību ieguvušie (52,8 %) un nodarbinātie (74,9 %).

Covid-19 ietekme uz ceļojumu datu vākšanu par 2020. gadu:

Latvijas iedzīvotāju atpūtas un darījumu braucienu apsekojums tiek veikts katru mēnesi, aptaujājot tūkstots privātajos mājokļos dzīvojošās personas vecumā no 15 gadiem. Covid-19 pandēmijas ierobežojumu un Latvijas valdības 12. martā izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ aptaujas norise tika apturēta, un dati par 2020. gada 2. ceturkšņa braucieniem netika iegūti. Lai arī valstī izsludinātie ierobežojumi būtiski ietekmēja ceļošanas iespējas, proti, došanos ārvalstu ceļojumos, ciemoties pie radiem vai draugiem Latvijā, nenotika kultūras un sporta pasākumi, joprojām iedzīvotāji varēja doties pastaigās brīvā dabā. No 15. maija tika atjaunota iespēja brīvi šķērsot Baltijas valstu iekšējās robežas.

2. ceturkšņa braucienu skaita novērtējumā izmantotie dati un avoti:

  1. CSP Atpūtas un darījumu braucienu apsekojuma 2020. gada 3. ceturkšņa dati un apsekojuma sezonalitātes tendence.
  2. Latvijā izsludināto ierobežojumu ietekme uz braucienu mērķi, galamērķi, izdevumu pozīcijām un citiem rādītājiem;
  3. Eurostat dati par Latvijas rezidentu pavadītajām naktīm citu valstu viesnīcās un tām līdzīgās tūristu mītnēs;
  4. CSP dati par vietējiem apkalpotajiem viesiem un to pavadītajām naktīm Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs;
  5. CSP eksperimentālās statistikas dati par rezervēšanas platformā reģistrētajos dzīvokļos un brīvdienu mājās vietējo viesu un to pavadīto nakšu skaits;
  6. Latvijas Bankas dati par 2. ceturkšņa rezidentu braucieniem;
  7. Latvijas Valsts ceļu satiksmes intensitātes uzskaites dati;
  8. Ceturkšņu tendence Igaunijas iedzīvotāju ceļošanas apsekojuma datos 2020. gadā.

Plašāka informācija par tūrisma statistiku pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļā “Tūrisms”. Dati publicēti datubāzē sadaļā “Tūrisms”.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU