DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
11. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde
2
2

Valsts prezidents vēstulē Saeimai un Ministru kabinetam nāk klajā ar viedokli par nepieciešamo rīcību komerciālo plašsaziņas līdzekļu atbalstam

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

11. jūnijā Valsts prezidents Egils Levits, nosūtot vēstuli Saeimai un Ministru kabinetam, ir nācis klajā ar viedokli par nepieciešamo rīcību komerciālo plašsaziņas līdzekļu atbalstam to neatkarības, kvalitātes un plurālisma veicināšanai.

Vēstulē Valsts prezidents uzsver: katras demokrātiskas valsts pastāvēšanai ir nepieciešama nacionālā demokrātiskā diskursa telpa. “Tā ir telpa, kurā sabiedrības locekļi iegūst informāciju un apmainās ar viedokļiem par publiskiem vietējas, nacionālas un arī Eiropas un pasaules nozīmes jautājumiem, kas svarīgi mūsu sabiedrībai un valstij. Sabiedrības iesaiste publiskā spriešanā par sabiedrības un valsts dzīves jautājumiem, interese un kompetenta zinātība valstslietās, kā arī demokrātiska līdzdarbība savas valsts politikas veidošanā ir tas pamats, uz kā balstās stipra un nobriedusi demokrātija un bez kā tā nevar jēgpilni pastāvēt. Kvalitatīvas un patiesas informācijas pieejamība un viedokļu apmaiņa veido demokrātiskā diskursa telpu,” raksta Valsts prezidents.

E. Levits norāda, ka “publiskā demokrātiskā diskursa telpa ietekmē cilvēka pasaules redzējumu daudz lielākā mērā nekā informācija, ko cilvēks iegūst savā personiskajā vidē. Savukārt pasaules redzējums nosaka cilvēka rīcību, kas izpaužas, kā pilsonim piedaloties sabiedriskajos un politiskajos procesos sabiedrībai kopīgu jautājumu lemšanā, gan balsojot vēlēšanās, gan izmantojot visas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās iespējas piedalīties valstslietu kārtošanā”.

“Tādējādi,” atzīmē Valsts prezidents “no publiskās informācijas, kas formē cilvēka pasaules redzējumu un no tā izrietošo politisko un sabiedrisko rīcību, ir tiešā veidā atkarīga valsts politikas, sabiedrības un ekonomikas kvalitāte un ilgtspēja, kā arī valsts turpmākā attīstība kopumā.”

E. Levits akcentē, ka demokrātiskai valstij ir jārūpējas par savas pastāvēšanas pamatu noturību: “Tas valstij ir pastāvīgi pildāms uzdevums − nostiprināt demokrātisko iekārtu, tās neatgriezeniskumu un rīkoties, ja kāda no tās pamatvērtībām tiek apdraudēta vai vājināta. Tāpēc Latvijas valsts loma attiecībā uz Latvijas demokrātiskā diskursa telpas kvalitāti nedrīkst būt pasīva. No Satversmes ievada un tās 1. un 100. panta izriet valsts pozitīvais pienākums aktīvi rīkoties, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja iegūt pēc iespējas kvalitatīvāku un daudzveidīgāku informāciju par sabiedrībai aktuāliem un nozīmīgiem jautājumiem.”

Viedoklī sacīts, ka kvalitatīvas nacionālās demokrātiskās diskursa telpas veidošanā īpaša loma ir plašsaziņas līdzekļiem – preses izdevumiem, radio un televīzijas raidījumiem, kā arī interneta ziņu vietnēm −, kas pieejami plašām iedzīvotāju aprindām: “Valsts pienākums ir izstrādāt politiku, kas sekmē plašsaziņas līdzekļu spēju atbildīgi un kvalitatīvi pildīt savu nozīmīgo lomu Latvijas demokrātiskajā diskursa telpā.”

Nosūtītajā viedoklī E. Levits pievērš uzmanību šī brīža Latvijas plašsaziņas līdzekļu situācijai, raksturo Satversmē ietvertos vārda brīvības kā demokrātiskas valsts iekārtas pamatvērtības konstitucionālos pamatus, Satversmes tiesas un Senāta judikatūru, kā arī starptautisko un Eiropas Savienības institūciju atziņas informācijas telpas un plašsaziņas līdzekļu darbības jautājumos. Valsts prezidents piedāvā kritērijus un risinājumus komerciālo plašsaziņas līdzekļu normatīvās vides sakārtošanai, to kvalitātes un daudzveidības atbalstam. E. Levits norāda uz vēl paveicamo darbu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu jomā.

Ar Valsts prezidenta viedokli par nepieciešamo rīcību komerciālo plašsaziņas līdzekļu atbalstam to neatkarības, kvalitātes un plurālisma veicināšanai var iepazīties saitē.


Lai iepazīstinātu ar šo viedokli un diskutētu par valsts atbalstu komerciālajiem medijiem, Valsts prezidents 11. jūnijā rīkoja tiešsaistes konferenci, kurā bija aicinājis piedalīties finanšu ministru Jāni Reiru, kultūras ministru Nauri Puntuli, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju Artusu Kaimiņu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Vitu Andu Tēraudu, Latvijas žurnālistu asociācijas valdes locekli Artu Ģigu, Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieku un izpilddirektoru Guntaru Līci, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektoru, Latvijas Mediju ētikas padomes priekšsēdētāju Andri Ķēniņu un žurnālistikas centra “Re:Baltica” pētnieci Aiju Krūtaini.

Arī mediju pārstāvjiem bija iespēja piedalīties konferencē – diskusiju laikā kā klausītājiem, bet konferences noslēgumā uzdot jautājumus. Konferenci bija iespēja vērot portālā Delfi.lv, tīmekļvietnē www.president.lv, Valsts prezidenta YouTube, Facebook un Twitter kontos.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU