DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
04. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

Pārmaiņas statistiskās informācijas sniegšanā

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Latvijas Bankas padome šodien pieņēma vairākus lēmumus, lai ieviestu jaunas statistisko datu sniegšanas prasības kredītiestādēm un citām monetārajām finanšu iestādēm un vienlaikus mazinātu datu sniegšanas slogu nefinanšu sabiedrībām un kredītiestādēm.

Latvijas Bankas padome pieņēma grozījumus Latvijas Bankas 2014. gada 16. maija noteikumos Nr. 132 "Monetāro finanšu iestāžu "Mēneša bilances pārskata" sagatavošanas noteikumi", Latvijas Bankas 2013. gada 11. jūlija noteikumos Nr. 109 ""Rezervju bāzes un prasību aprēķina" sagatavošanas noteikumi" un Latvijas Bankas 2014. gada 16. maija noteikumos Nr. 133 "Monetāro finanšu iestāžu procentu likmju pārskatu sagatavošanas noteikumi", kā arī jaunā redakcijā apstiprināja ""Mēneša bilances pārskata" sagatavošanas noteikumus".

Pārmaiņas prasībās veiktas, lai ieviestu Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2021. gada 22. janvāra Regulas Nr. 2021/379 par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (pārstrādāta redakcija) (ECB/2021/2) prasības, ECB 2021. gada 22. janvāra Regulas Nr. 2021/378 par obligāto rezervju prasību piemērošanu (pārstrādāta redakcija) (ECB/2021/1) prasības, kā arī 2019. gada 27. novembrī veiktos termina "kredītiestāde" definīcijas grozījumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas stājas spēkā 2021. gada 26. jūnijā un paredz, ka nozīmīgas ieguldījumu brokeru sabiedrības (systemic investment firms) var kļūt par kredītiestādēm.

Papildus veikti grozījumi "Monetāro finanšu iestāžu procentu likmju pārskatu sagatavošanas noteikumos", pārtraucot atkārtoti skaidrot terminus, kas noteikti ""Mēneša bilances pārskata" sagatavošanas noteikumos".

Grozījumi minētajos noteikumos stājas spēkā 2021. gada 26. jūnijā, savukārt ""Mēneša bilances pārskata" sagatavošanas noteikumi" jaunā redakcijā stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Latvijas Bankas padome šodien arī atzina par spēku zaudējušiem "Kredītiestāžu ilgtermiņa ārējā parāda pārskatu sagatavošanas noteikumus" un pieņēma grozījumus ""Ārējo aktīvu un pasīvu ceturkšņa pārskata (1-MB)"" sagatavošanas noteikumos, svītrojot pārskatu "Ilgtermiņa ārējie aizņēmumi (2-MB)" un atsevišķas sadaļas pārskatā "Ārējo aktīvu un pasīvu ceturkšņa pārskats (1-MB)".

Šāds lēmums pieņemts, mazinot datu sniegšanas slogu nefinanšu sabiedrībām un kredītiestādēm un turpinot pilnveidot maksājumu bilances, starptautisko investīciju bilances, tiešo investīciju un ārējā parāda datu sagatavošanu Latvijas Bankā.

Kredītiestāžu ilgtermiņa ārējā parāda pārskata un nefinanšu sabiedrību pārskata par ilgtermiņa ārējiem aizņēmumiem (2-MB) dati tika izmantoti informācijas sniegšanai Pasaules Bankai atbilstoši Pasaules Bankas rokasgrāmatas World Bank Debtor Reporting System Manual prasībām. Tā kā Latvija 2020. gada nogalē ir atmaksājusi visus aizņēmumus Pasaules Bankai, prasība sniegt šādu informāciju vairs nav saistoša.

Atteikties no atsevišķām sadaļām ārējo aktīvu un pasīvu ceturkšņa pārskatā (1-MB) ir iespējams tāpēc, ka pieejami jauni administratīvie datu avoti, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie komersantu gada pārskatu dati un Eurostat EuroGroups reģistrā pieejamā informācija par kontrolējošo mātes uzņēmumu.

Minētās pārmaiņas datu sniegšanas prasībās samazinās datu sniegšanas slogu aptuveni 370 nefinanšu sabiedrībām un visām kredītiestādēm.

Latvijas Banka pilda vairākus uzdevumus, kas ir nozīmīgi tautsaimniecības un finanšu sistēmas funkcionēšanai, un viens no būtiskākajiem ir statistisko datu vākšana, glabāšana un apstrādāšana, kā arī statistiskās informācijas izstrāde, apkopošana, analīze un izplatīšana saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku". Latvijas Banka apkopo monetāro un finanšu statistiku, banknošu statistiku, maksājumu un maksājumu sistēmu statistiku, finanšu stabilitātes statistiku un maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistiku, kā arī aktīvi iesaistās statistisko datu apkopošanā Eiropas līmenī.

Rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs, Latvijas Banka veic vairākus ikvienam iedzīvotājam, finanšu tirgiem un sabiedrībai kopumā nozīmīgus uzdevumus:

  • līdzdarbojas eiro zonas monetārās politikas sagatavošanā un īstenošanā;
  • emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;
  • nodrošina valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;
  • uztur starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru un veicina to raitu darbību;
  • pārvalda ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;
  • darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem;
  • sagatavo un publicē finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;
  • uztur un attīsta Kredītu reģistru;
  • konsultē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos.

Latvijas Banka attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares vadošā eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku. Latvijas Banka arī aktīvi darbojas sabiedrības ekonomiskās izglītošanas jomā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI