Saskaņā ar Latvijas Bankas likumu finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka par tās 2025. gada finanšu pārskatiem saņēmusi pozitīvu atzinumu no revidentu komercsabiedrības SIA "KPMG Baltics".
Latvijas Banka 2025. gadu noslēdza ar pozitīviem finanšu rezultātiem, neraugoties uz monetārās politikas operāciju negatīvo rezultātu, ko noteica ECB Padomes iepriekšējos gados veiktā procentu likmju paaugstināšana ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā. Latvijas Bankas kopējā atzītā peļņa sasniedza 332 milj. eiro (2024. gadā – 214 milj. eiro), un tā ietekmē Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 35 % līdz 1.275 mljrd. eiro. 2025. gadā 58 milj. eiro novirzīti uzkrājumos finanšu riskiem, kā rezultātā peļņas un zaudējumu aprēķinā atzīta peļņa 28 milj. eiro apmērā.
Latvijas Bankas iemaksas valsts budžetā par 2025. gadu sasniedz 56 milj. eiro – 19 milj. eiro kā dividendes no 2025. gadā gūtās peļņas, 21 milj. eiro kā procenti par Latvijas valdības noguldījumiem un vēl 16 milj. eiro nodokļos.
Latvijas Bankai izdevies 2025. gadu noslēgt ar peļņu, lai arī lielākā daļa Eirosistēmas nacionālo centrālo banku un ECB gadu noslēdza ar negatīviem finanšu rezultātiem pirms uzkrājumu finanšu riskiem izmantošanas. Tas saistīts ar centrālo banku galvenā uzdevuma – monetārās politikas veidošanas un īstenošanas – izpildi apstākļos, kad bija nepieciešama izlēmīga procentu likmju palielināšana, lai aizkavētu cenu pieaugumu. Procentu likmēm samazinoties un stabilizējoties, centrālās bankas atgriežas pie peļņas atzīšanas peļņas un zaudējumu aprēķinā.
Kopš darbības atjaunošanas 1992. gadā Latvijas Banka kopumā nopelnījusi 717 milj. eiro un no tiem valsts budžetā ieskaitījusi 465 milj. eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka centrālo banku galvenais uzdevums ir monetārās politikas īstenošana, nevis peļņas gūšana.
Gada pārskata ievadvārdos Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver, ka 2025. gadā Latvijas Bankas prioritātes bija drošs un pret krīzēm noturīgs finanšu sektors, mūsdienīgi un pieejami finanšu sektora pakalpojumi, kā arī inovatīva un efektīva centrālā banka.
Kritisko finanšu pakalpojumu jomā Latvijas Banka attīstīja risinājumu karšu maksājumiem bezsaistē. Tas ļaus lielajos pārtikas veikalos, degvielas uzpildes stacijās un aptiekās norēķināties ar maksājumu kartēm arī brīžos, kad ir sakaru pārrāvumi. Tika pilnveidoti kritisko finanšu pakalpojumu nepārtrauktības risinājumi, t. sk. kritisko bankomātu tīkls un lielo uzņēmumu norēķinu iespējas krīzes situācijā. Gada sākumā stājās spēkā minimālās prasības skaidrās naudas pieejamībai, turpinājās darbs pie finanšu sektora digitālās darbības noturības stiprināšanas un kiberrisku ierobežošanas. Gada nogalē tika ieviesta maksājumu saņēmēju verifikācija, kas samazina kļūdu un krāpšanas risku.
Finanšu pakalpojumu pieejamības jomā pērn tika panākts būtisks izrāviens kreditēšanā. Īpaši straujš – vairāk nekā 16 % – kreditēšanas kāpums bija uzņēmumu segmentā. Mājsaimniecību kreditēšanu stiprināja procentu likmju samazinājums un vienkāršots mājokļa kredītu pārkreditēšanas regulējums. Pārkreditēšanas iespēju izmantoja vairāk nekā 11 500 hipotekāro kredītu saņēmēju, un viņu kopējais ietaupījums kredīta līguma darbības laikā atbilst aptuveni 50 milj. eiro.
2025. gadā Latvijas Banka turpināja darbu pie pensiju 2. līmeņa darbības pilnveides. Tika izstrādāts un Labklājības ministrijai iesniegts priekšlikums ļaut iedzīvotājiem izvēlēties piemērotāku līdzekļu saņemšanas brīdi apstākļos, kad vērtspapīru vērtība finanšu tirgos krīt. Papildus tika pārskatīti ieguldījumu limiti, vienkāršota pensiju 2. un 3. līmeņa pārvaldība, kā arī uzsākta vietnes manapensija.lv modernizācija, to pakāpeniski pārņemot no centrālā vērtspapīru depozitārija Nasdaq CSD SE. 2025. gadā pieņemtie lēmumi, piemēram, par zemāku pastāvīgās komisijas maksas griestiem pensiju 2. līmeņa pārvaldītājiem, gada laikā iedzīvotājiem deva 2.8 milj. eiro ieguvumu.
Citi nozīmīgi darbi ir Latvijas Bankas maksājumu sistēmas atvēršana maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu tiešai dalībai, nozares stratēģiju izstrāde FinTech un kapitāla tirgus jomā, tiesību aktu izstrāde, lai krājaizdevu sabiedrības varētu uzsākt juridisko personu kreditēšanu, kā arī jauna finanšu institūcijas veida – specializētas kredītiestādes ar mazāku sākotnējo kapitālu – ieviešana.
2025. gadā notika sagatavošanās darbs, un ar 2026. gada 1. janvāri stājušās spēkā jaunas prasības komercbanku pakalpojumu sniegšanai klātienē. Tās būtiski uzlabos reģionu iedzīvotāju un uzņēmēju piekļuvi komercbanku pakalpojumiem.
Kā uzsver Latvijas Bankas prezidents, sabiedrība augstu vērtē centrālās bankas paveikto. Atbilstoši tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas Fakti" 2025. gada nogalē veiktās iedzīvotāju aptaujas datiem Latvijas Bankai uzticas vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju un vairāk nekā divas trešdaļas uzskata, ka centrālā banka strādā profesionāli.
2026. gadā Latvijas Banka turpinās stiprināt finanšu sektoru, starp galvenajām prioritātēm izvirzot finanšu pakalpojumu pieejamību un atbilstību klientu vajadzībām.
