Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece digitālajam laikmetam gatavas Eiropas jautājumos Margrēte Vestagere: “Eiropas digitālā identitāte mums ļaus jebkurā dalībvalstī rīkoties tāpat kā savā zemē – bez papildu izmaksām un ar mazāk šķēršļiem. Vai tā būtu dzīvokļa noīrēšana vai bankas konta atvēršana ārpus savas valsts. Un darīt to aizsargātā un pārredzamā veidā. Mēs izlemsim, cik daudz ziņu par sevi, ar ko un kādam nolūkam vēlamies kopīgot. Tā ir vienreizēja iespēja mums visiem dziļāk izjust, ko nozīmē dzīvot Eiropā un būt eiropietim.”
Par iekšējo tirgu atbildīgais Komisijas loceklis Tjerī Bretons: “ES pilsoņi cer sagaidīt ne vien augstu drošību, bet arī ērtības – gan saskarsmē ar valsts pārvaldi (piemēram, kad jāapliecina identitāte pie nodokļu deklarācijas iesniegšanas), gan stājoties Eiropas augstskolās. Eiropas digitālās identitātes maki viņiem dod jaunu iespēju datus glabāt un izmantot visu veidu pakalpojumiem – no reģistrācijas lidojumam līdz auto nomai. Runa ir par iespēju patērētājiem izvēlēties – eiropisku izvēli. Gan lielie, gan mazie Eiropas uzņēmumi varēs savā labā izmantot šo digitālo identitāti un plaši piedāvāt jaunu pakalpojumu klāstu, jo priekšlikumā ir risinājums drošiem un uzticamiem identifikācijas pakalpojumiem.”
Eiropas digitālās identitātes satvars
Izpildot jauno regulu, dalībvalstis pilsoņiem un uzņēmumiem piedāvās digitālos makus, kas spēs valsts piešķirto digitālo identitāti sasaistīt ar citiem personas iezīmju apliecinājumiem (piemēram, autovadītāja apliecību, atestātiem, bankas kontu). Makus var pagādāt valsts iestādes vai dalībvalstu atzīti privāti uzņēmumi.
Jaunie Eiropas digitālās identitātes maki ļaus visiem eiropiešiem piekļūt pakalpojumiem tiešsaistē, neizmantojot privātas identifikācijas metodes un lieki nekopīgojot savus persondatus. Šis risinājums viņu kopīgotos datus nodos pilnīgā viņu pašu pārziņā.
Par Eiropas digitālo identitāti:
- tā būs pieejama ikvienam, kurš to vēlēsies izmantot – to varēs ikviens ES pilsonis, pastāvīgais iedzīvotājs un uzņēmums, kas vēlēsies izmantot Eiropas digitālo identitāti,
- tā būs plaši izmantojama – Eiropas digitālās identitātes makus varēs plaši izmantot lietotāju identificēšanai vai kādu personas iezīmju apliecināšanai, lai viņi visā Savienībā varētu piekļūt publiskajiem un privātajiem digitālajiem pakalpojumiem,
- tās lietotāji varēs pārzināt savus datus – Eiropas digitālās identitātes maki ļaus cilvēkiem izvēlēties, kurus savas personības aspektus, datus un sertifikātus kopīgot ar trešām personām, un sekot kopīgošanai. Maka atrašanās lietotāja pārziņā nodrošina, ka kopīgota tiks tikai tā informācija, ko ir vajadzīgs kopīgot.
Lai tas visdrīzākajā laikā īstenotos, priekšlikumam tiek pievienots ieteikums. Komisija aicina dalībvalstis līdz 2022. gada septembrim izveidot kopīgu rīkkopu un nekavējoties sākt nepieciešamos priekšdarbus. Rīkkopā jābūt tehniskajai arhitektūrai, standartiem un paraugprakses vadlīnijām.
Nākamie darbi
Līdztekus likumdošanai Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm un privāto sektoru Eiropas digitālās identitātes tehniskajos aspektos. Komisija atbalstīs Eiropas digitālās identitātes satvara īstenošanu ar programmu "Digitālā Eiropa”, un vairuma dalībvalstu plānos Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros jau ir iecerēti e-pārvaldes risinājumu īstenošanas projekti, kuru vidū ir Eiropas digitālā identitāte.
Konteksts
Komisijas 2030. gada digitālajā kompasā noteikta virkne mērķrādītāju un starpmērķu, kurus sasniegt palīdzēs arī Eiropas digitālā identitāte. Piemēram, jau līdz 2030. gadam jāpanāk, ka visi galvenie publiskie pakalpojumi ir pieejami tiešsaistē, katrs var piekļūt savai elektroniskajai medicīniskajai kartei un 80 % izmanto kādu no eID risinājumiem.
Ar šo iniciatīvu Komisija attīsta pašreizējo uzticamas digitālās identifikācijas pārrobežu tiesisko regulējumu – Eiropas elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu iniciatīvu (eIDAS regulu). To pieņēma 2014. gadā par bāzi pārrobežu elektroniskajai identifikācijai, autentifikācijai un vietņu sertifikācijai Eiropas Savienībā. No pastāvošās sistēmas ir labums jau kādiem 60 % eiropiešu.
Tomēr dalībvalstīm nav pienākuma izstrādāt savu digitālo identifikāciju un to padarīt spējīgu sadarboties ar citu dalībvalstu digitālo identifikāciju, un tas rada lielas atšķirības starp valstīm. Ar šo priekšlikumu trūkumi tiks novērsti, uzlabojot satvara efektivitāti un sagādājot lielāku ieguvumu arī privātajam sektoram un mobilo sakaru izmantošanai.
