“Ik gadu saņemam satrauktus jautājumus par to, ko darīt ar atrastu putnu mazuli. Vēršam uzmanību, ka putnu mazuļi nav jāglābj. Putni mēdz atstāt ligzdas, vēl nemācēdami lidot. Vecāki vēl aizvien pieskata šos putnus. Paturot prātā, ka vairākas putnu sugas arī ligzdo uz zemes, tur atrastie putni visticamāk atrodas savā īstajā vietā,” skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības ornitologs Agnis Bušs.
Jāatceras, ka putnu mazuli nevajag aiztikt un nekādā gadījumā nedrīkst to nest uz savām mājām, tādejādi atņemot to putna ģimenei un tā tābrīža mājvietai.
Gadījumā, ja ir atrasts putnu mazulis, labākā rīcība ir neiejaukšanās dabas procesos un putna atstāšana tur, kur tas ir ieraudzīts. Kritiskās situācijās, ja putns ir savainots, par to ir jāziņo pašvaldībai, kurai jārīkojas saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 39. pantu, vai jāsazinās ar veterinārārstu.
Jāpatur prātā arī tas, ja cilvēks pienāk ligzdai pārāk tuvu, tas var iztraucēt un aizbiedēt ligzdojošos putnus, atstājot olas vai mazuļus bez vecākiem. Pieaugušo putnu uztraukums nodod ligzdas atrašanās vietu iespējamiem postītājiem. Ir vērts iegaumēt ligzdas atrašanās vietu, netuvoties tai ligzdošanas laikā, tā vietā vērojot ligzdā notiekošo ar binokli.
“Sastopot svešu bērnu, paturēsim prātā, ka neviens par to neparūpēsies labāk kā tā vecāki, un atcerēsimies arī to, ka bērnu nolaupīšana ir sodāms pārkāpums. Un, jā, tas attiecas arī uz putnu mazuļiem,” uzsver ornitologs Viesturs Ķerus. Ligzdas postīšana ir likuma pārkāpums. Ja kāds no ligzdas zog olas vai putnēnus vai ja tuvējā apkaimē tiek iznīcināta svarīga ligzdošanas vieta, par to nekavējoties ir jāinformē Dabas aizsardzības pārvalde.
Tas, kā cilvēks var palīdzēt putnam ligzdošanas laikā, ir parūpēties par to, lai viņu mājdzīvnieki, piemēram, kaķi, neapdraud putnus (vislabāk turot kaķus telpās), necirst kokus un krūmus ligzdošanas laikā, kā arī pļaut zāli putniem draudzīgā veidā. Tāpat vērtīga būs šī putnu mazuļa ziņošana dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv.
Lai palīdzētu apzināt izmaiņas gājputnu populācijās, bērni un jaunieši, viņu ģimenes, draugi un skolotāji vairāk nekā 50 valstīs Eiropā, Āzijā un Āfrikā aicināti reģistrēt gājputnu – baltā stārķa, bezdelīgas, svīres, dzeguzes, krastu čurkstes, smilšu tārtiņa, bišu dzeņa – novērojumus starptautiskās programmas “Dzīvais pavasaris” vietnē https://bit.ly/3bEDlFB, vēstot arī pārējo valstu dalībniekiem par to, cik un kādi gājputni un kuros novados novēroti Latvijā.
Programmu “Dzīvais pavasaris” vienpadsmito gadu koordinē starptautiskā dabas aizsardzības organizāciju savienība “BirdLife International”, ko Latvijā pārstāv Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Projekta īstenošanu jau trešo gadu finansiāli atbalsta “BirdLife International” sadarbības partneris – starptautiskais uzņēmums “HeidelbergCement”. Plašāk: www.springalive.net.
