Sievietes biežāk nekā vīrieši norāda uz fiziskām sāpēm
Lai gan sāpes un to intensitāte ir subjektīvs novērtējums, tas būtiski atšķiras starp vīriešiem un sievietēm. Fiziskas sāpes izjūt 52,3 % sieviešu un 40,4 % vīriešu (2014. gadā – 49,3 % un 38,1 %). Lielākoties iedzīvotāji izjūt nelielas vai mērenas sāpes – uz to norāda gandrīz katrs trešais vīrietis (30 %) un sieviete (34,3 %). 11,3 % sieviešu jūt vidēji stipras, savukārt 6,7 % – stipras vai ļoti stipras sāpes (vīrieši attiecīgi 6,8 % un 3,6 %).
Fizisko sāpju intensitātes novērtējums pieaug līdz ar vecumu
Palielinoties vecumam, palielinās iedzīvotāju īpatsvars, kuri norāda uz fiziskām sāpēm un to intensitātes pieaugumu. Fiziskas sāpes izjūt ceturtdaļa (25,8 %) jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, turpretim senioru vidū (vecumā no 75 gadiem) īpatsvars ir 2,6 reizes lielāks – sāpes jūt 67,5 % senioru. Fizisko sāpju novērtējums visstraujāk pieaug starp iedzīvotājiem vecuma grupās 25–34 un 35–44 gadi. Senioru vidū pastāv būtiska atšķirība dzimumu griezumā – fiziskas sāpes jūt 71,7 % sieviešu un 56,3 % vīriešu. Turklāt katrs desmitais (10,2 %) seniors sāpes vērtē kā stipras vai pat ļoti stipras.
Iedzīvotāji, kuri izjūt fiziskas sāpes, pa vecuma grupām
(procentos)
Sāpes rada diskomfortu ikdienas aktivitātēs
Sāpes ir kompleksa veselības problēma, kas ietekmē katra iedzīvotāja dzīves kvalitāti, darbspējas un rada diskomfortu mājās un darbā. Sāpes vairāk ietekmē sieviešu ikdienas aktivitātes – lielākā daļa vīriešu (70,1 %) neizjūt sāpju ietekmi, savukārt sieviešu īpatsvars ir par 13,6 procentpunktiem mazāks (56,5 %). Nedaudz vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju (21,6 %) atzīst, ka sāpes nedaudz ietekmē ikdienu darbā un mājās, 9,7 % – ka mēreni daudz, savukārt 6,1 % – ka diezgan stipri vai ļoti stipri. Visvairāk fiziskas sāpes skar iedzīvotājus vecumā no 75 gadiem – 15 % norāda, ka sāpes diezgan stipri vai ļoti stipri ietekmē ikdienas gaitas.
Visbiežāk uz to, ka fiziskas sāpes kaut kādā mērā ietekmē ikdienas aktivitātes, norāda iedzīvotāji mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem (53,4 %), ekonomiski neaktīvie (47,5 %), kā arī iedzīvotāji Latgalē (43 %).
Iedzīvotāji, kuru ikdienas aktivitātes darbā vai mājās ietekmē fiziskas sāpes, pa vecuma grupām
(procentos)
Sāpes vairumā gadījumu ir saistītas ar kādu hronisku veselības problēmu
Sāpju esamību var sasaistīt ar kādu noteiktu slimību vai veselības problēmu. Starp iedzīvotājiem, kuri izjūt fiziskas sāpes, lielākā daļa (93,1 %) norāda, ka viņiem ir kāda ilgstoša slimība vai veselības problēma (jauniešu vidū 79,4 %, savukārt senioru – 98,5 %).
Viena no izplatītākajām veselības problēmām ir muguras lejasdaļas sāpes vai citas hroniskas muguras problēmas. No iedzīvotājiem, kuri izjūt fiziskas sāpes, 60,3 % atzīst, ka saskaras ar muguras lejasdaļas problēmām. Visbiežāk uz to norāda iedzīvotāji vecuma grupās 45–54 un 55–64 gadi. Savukārt 37 % iedzīvotāju saskaras ar mugurkaula kakla daļas sāpēm, bet ar locītavu iekaisumu un locītavu deformāciju – attiecīgi 24,5 % un 20,3 %.
Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujā (EIVA) 2019.–2020. gadā tika aptaujāti 6 tūkst. Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem, kuru atbildes tika vispārinātas uz visiem attiecīgā vecuma iedzīvotājiem. Aptaujā tika noskaidrota iedzīvotāju pašsajūta un subjektīvais viedoklis par savu veselību, kā arī dots pašnovērtējums dzīves veidam, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanai un pieejamībai saistībā ar iedzīvotāju sociāli ekonomiskiem rādītājiem.
Plašāka informācija par Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojums”.
