Uzrunājot pasākuma dalībniekus, Valsts prezidents pateicās par ceremoniju, “kas dod mums, piecām iesaistītajām valstīm, iespēju atcerēties mūsu konstitucionālisma pirmsākumus. Visās mūsu valstīs konstitucionālās iekārtas sākās ar 1791. gada 3. maija konstitūciju, kas bija pirmā modernā Eiropas konstitūcija. Šis ir paliekošs mūsu reģiona ieguldījums tiesiskas valsts veidošanā Eiropā”. Lai arī ārēju un iekšēju apstākļu rezultātā konstitūcija nedarbojās ilgi, “tās simboliskā nozīme palika joprojām spēkā, arī vēlāk atjaunojot Polijas valsti, Lietuvas valsti. Tādēļ ir ļoti svarīgi mums pie šiem pirmsākumiem pieturēties un tos atcerēties”, sacīja E. Levits.
Valsts prezidents uzsvēra: “Eiropai nav centra un nav perifērijas. Eiropa ir vienvērtīga. Mēs esam vienlīdzīgu nāciju valstu savienība, kur ir gan lielas, gan mazas nācijas un valstis. Eiropa ir patiešām unikāla, jo tā nav valsts un tā nav arī starptautiska organizācija. Tā apvieno dažādas valstis ar kopējām pamatvērtībām un ar zināmām atšķirīgām iezīmēm. Tas ir Eiropas spēks. Mēs negribam unitāru valsti vai tikai starptautisku organizāciju kā Apvienotās Nācijas, mēs gribam apvienot kopējo ar atšķirīgo. Ja mēs domājam, kā mēs to varam sasniegt, tad es uzskatu, ka Eiropas pamatlīgumi lielā mērā to jau atspoguļo. Tur ir labs balanss starp lielām un mazām valstīm, starp dažādiem reģioniem, un es domāju, ka pamatā tas viss darbojas.”
E. Levits atzīmēja, ka “ir jomas, kur mums ir jāpanāk daži uzlabojumi, piemēram, veselība. Tāpat mums daudz labāk un konsekventāk ir jākoordinē ārpolitika, jo mēs pasaulē neesam vieni, mums ir jārēķinās ar citiem. Lai mēs to varētu darīt, mūsu ārpolitikai ir jābūt daudz stiprākai un tai ir jāņem vērā visu Eiropas nāciju intereses”.
Valsts prezidents sacīja, ka saredz Eiropu un tās politisko filozofiju caur divu pakāpju vērtību sistēmu: “Ir pamatvērtības, kas mums visiem ir vienādas, – demokrātija, tiesiska valsts, brīvība –, un ir šo vērtību izkārtojums un specifiskais skatījums uz pasauli, kas valstīm ir dažāds, ņemot vērā mūsu nacionālo mantojumu, kultūru, valodu, pieredzi. Mums ir tiesības uz šo specifisko skatījumu, jo tas ir demokrātijas, tiesiskas valsts, solidaritātes ietvaros.”
Runājot par aktuālajiem Eiropas nākotnes jautājumiem, E. Levits pieminēja arī konkrētus projektus. Valsts prezidents izcēla stratēģisku Eiropas Atveseļošanās fonda darbības nepieciešamību: “Mums šobrīd ir iespēja ieguldīt gudri tādā veidā, lai mēs pēc 5–10 gadiem būtu panākuši kvalitatīvu lēcienu gan digitālajā, gan zaļajā ekonomikā, gan sociālās nevienlīdzības mazināšanā.”
Tāpat Valsts prezidents uzsvēra, ka visām piecām valstīm ir aktīvi jāizmanto gaidāmā konference par Eiropas nākotni, lai pēc tās būtu taustāms un jēdzīgs rezultāts, kas stiprinātu Eiropu un tās kopējās vērtības: “Mēs esam suverēnas valstis, kas daļu no savas suverenitātes ir nodevušas kopējā lietošanā, lai panāktu kopējus mērķus. Mēs esam demokrātiskas valstis, kas balstās uz demokrātijas vērtībām, un mēs esam tiesiskas valstis. Vienlaikus jebkurai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir sava nacionālā identitāte, kas ir ārkārtīgi svarīgs faktors un kas ir jāņem vērā Eiropas Savienībā.”
E. Levits aicināja neaizmirst par Ukrainas un Baltkrievijas likteni: “Arī Ukraina ietilpst šajā konstitucionālajā telpā, ko mēs šodien atzīmējam. Ukraiņu tauta atbalsta tieši tās pašas vērtības, ko mēs – valstis, kuras ir ES un NATO. Tā ir mūsu kopējā solidārā atbildība – dot savu palīdzību un būt solidāriem ar Ukrainas tautu, un tas pats attiecas uz Baltkrievijas tautu, kas šobrīd cīnās par šīm vērtībām. Mums jāpalīdz, lai mēs būtu ticami paši sev, proti, ka mēs šīs vērtības atbalstām nevis tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem.”
