Ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!): “Fragmentētas pakalpojumu un digitālās politikas ēnas puse ir sadrumstalota pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem, efektivitātes un kvalificētu speciālistu trūkums, ko izjūt ne vien valsts pārvalde, bet arī nozares pārstāvji. Līdzšinējai sadrumstalotajai digitālās politikas praksei liksim pretī centralizētus lēmumus un koordinētu digitālo politiku, resursu optimizāciju un efektīvu izmantošanu. Mūsu iespējas ir zinoši cilvēki. Prasmīgi speciālisti un digitāli prasmīga sabiedrība ir priekšnoteikums, kas ļautu celt produktivitāti un jaunu pakalpojumu, kas ir interesanti un konkurētspējīgi gan lokāli, gan starptautiski, rašanos. Taču tik pat svarīgs priekšnoteikums veiksmīgas digitālās transformācijas īstenošanai ir tas, kā savedam kārtībā digitālo ekosistēmu, lai nākotnē izvairītos no neveiksmīgiem e-projektiem un nesaimnieciskiem iepirkumiem. Mūsu pieteiktās reformas pirmais solis – vienota pārvaldība un centralizācija. Šī reforma tiks īstenota vairākos virzienos, lai panāktu efektīvu resursu izmantošanu, apvienojot spēcīgākās vienībās gan prasmes, gan informācijas komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru.”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotā reforma attīstīs priekšnosacījumus un kalpos par katalizatoru digitālajai transformācijai komercsektorā un sabiedrībā. Ministrs LIKTA kopsapulces diskusijā nosauca arī centralizācijas reformas prioritāros rīcības virzienus:
Digitālo risinājumu “būvvaldes” principa ieviešana valsts sektorā. Mērķis – sekmēt elektronisko pakalpojumu pilnveides iespējas un ātrumu, samazināt sistēmu attīstības izmaksas, kā arī plašāk izmantot jau izstrādātu informācijas sistēmu iespējas, tās koplietojot;
Informācijas sistēmu arhitektūras reforma. Mērķis samazināt informācijas sistēmu izstrādes izmaksas, automatizēt uzturēšanu, turklāt informācijas sistēmas izstrādāt tā, lai tās būtu videi draudzīgākas un mazāk izmantotu serveru jaudu un elektroenerģiju.
Datu pārvaldības reforma. Personai ir jābūt tiesībām piekļūt saviem datiem un lemt par to izmantošanu. Tāpat datu nodošanai starp sistēmām jākļūst lētākai;
Datu centru konsolidācija, Eiropas Savienības līmenī savietojamu un videi draudzīgu skaitļošanas centru izveide. Rīcības virziena mērķis ir padarīt serveru infrastruktūru efektīvāku un videi draudzīgāku;
Profesionalizācija un kompetenču konsolidācija. Tās mērķis ir radīt iespēju valsts pārvaldei optimizēt darbinieku skaitu un palielināt kvalitāti;
Vienota klientu apkalpošanas centru tīkla attīstība. Digitalizācijas laikmetā samazinās klātienes atbalsta saņemšanas iesējas valsts pārvaldē, bet daudziem iedzīvotājiem ir nepieciešams nodrošināt klātienes atbalstu pakalpojumu saņemšanā. VARAM iecerēts būtiski paplašināt esošo Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) tīklu, lai katrā pagastā un pilsētu mikrorajonos ir pieejams klientu apkalpošanas punkts, kur iedzīvotājs var saņemt klātienes atbalstu par visiem valsts pārvaldes un pašvaldību pakalpojumiem. Līdz 2023. gadam plānots izveidot 587 VPVKAC – vismaz pa vienam katrā pagastā.
Īpaša uzmanība sarunas laikā tika veltīta arī VARAM izstrādātā projekta “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” apspriešanai un ministrs pateicās arī LIKTA par iesaisti šī dokumenta tapšanā. Ministrs norādīja, ka šāds apjomīgs dokuments izstrādāts ar mērķi identificēt jomas, kurās nepieciešama un tiek plānota rīcība, kā arī iekļauts redzējums par rīcībām, kuru realizēšana ir atkarīga no iespējām to veikt, piemēram, balstoties uz turpmākajām budžeta un citu finanšu instrumentu izmantošanas iespējām. Darbs pie pamatnostādņu izstrādes noslēdzies un projekts nodots sabiedriskai apspriešanai.
LIKTA prezidente Signe Bāliņa pateicās ministram par līdzšinējo sadarbību, un puses uzsvēra, ka šis, vairāk kā jebkad, ir digitalizācijas laiks un tieši šobrīd nepieciešams veiksmīgs valsts un privātā sektora dialogs, lai veicinātu nozares izaugsmi. Ministrs un LIKTA pārstāvji vienojās par turpmāku sadarbību.
LIKTA dibināta 1998. gadā un apvieno telekomunikācijas nozares vadošos uzņēmumus un organizācijas, kā arī jomas profesionāļus, kopumā aptuveni 160 biedrus.
