Plānotie grozījumi paredz, ka zemes īpašnieki, kuru īpašums atrodas stingrā aizsardzības zonā vai citā teritorijā ar būtiskiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem — piemēram, mikroliegumā, dabas rezervātā, dabas liegumā vai citā aizsargājamā teritorijā (tai skaitā dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā) — un kur zemes gabals nav apbūvēts, varēs savu zemi apmainīt pret līdzvērtīgu valsts zemes gabalu.
VARAM ministrs Raimonds Čudars: “Zemes maiņas ieviešana ir vēl viens veids kā nodrošināt līdzsvaru starp dabas aizsardzības mērķiem un cilvēku īpašuma tiesībām. Šis instruments sniegs īpašniekiem plašāku izvēli, kādu kompensāciju izmantot. Savukārt valsts pusē samazināsies ikgadējo maksājumu apjoms un vienlaikus būs iespējams konsolidēt valsts īpašumus aizsargājamās teritorijās. Svarīgs ir reģionālais princips – zemi paredzēts primāri mainīt novada vai blakus novada robežās. Šī pieeja palīdzēs saglabāt īpašnieku saikni ar konkrēto reģionu.”
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) Latvijā aizņem 1,19 milj. ha jeb 18,4 % sauszemes, iekļaujot gan publiskās, gan privātās zemes. Šīm teritorijām ir atšķirīgi aizsardzības un apsaimniekošanas režīmi – no minimāliem ierobežojumiem aizsargājamo ainavu apvidos līdz pat pilnīgam saimnieciskās darbības aizliegumam dabas rezervātos.
Būtiskākie ierobežojumi skar tieši mežsaimniecisko darbību, kas nereti liedz īpašniekam gūt plānoto saimniecisko labumu no sava īpašuma. Privātīpašumā šobrīd ĪADT ietilpst 73 895 ha meža zemes, kurām noteikti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Patlaban kompensācijas par šiem ierobežojumiem iespējams saņemt galvenokārt kā ikgadējos atbalsta maksājumus, pamatā no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, vai izmantot zemes atpirkšanas iespēju dabas rezervātos.
Likumprojekts šobrīd ir starpministriju saskaņošanā, un sabiedrībai jau bija iespēja izteikt viedokli publiskajā apspriešanā, kas notika no 2025. gada 27. augusta līdz 10. septembrim.
