Šajā lietā pieteicēja bija noslēgusi ar Aizsardzības ministriju līgumu par profesionālo dienestu. Dienesta laikā pieteicēja bija guvusi veselības traucējumus, kuru dēļ viņai iestājās ilgstoša darbnespēja. Pēc pieteicējas lūguma viņa tika atvaļināta no dienesta rezervē, taču pieteicēja, pamatojoties uz veselības stāvokli un pacifisma pārliecību, vēlējās, lai viņa tiktu noņemta no militārā dienesta uzskaites. Ar Aizsardzības ministrijas lēmumu pieteicējas lūgums atteikts.
Senāts spriedumā analizējis Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka, ja indivīds atsakās no militārā dienesta reliģiskās vai citas pārliecības dēļ, viņam var prasīt pamatot pārliecības patiesumu un, ja šāda pamatojuma nav, nonākt arī pie indivīdam nelabvēlīga secinājuma. Taču konkrētajā lietā apgabaltiesa nebija apšaubījusi pieteicējas pacifistiskās pārliecības patiesumu un noturību, un kasācijas sūdzībā šis apgabaltiesas secinājums nebija apstrīdēts.
Senāts secinājis, ka pieteicējas tiesību ierobežojuma, liekot viņai turpināt atrasties dienesta rezervē, nesamērīgums izriet no konkrētajā lietā konstatēto apstākļu kopuma, ne tikai pieteicējas pacifistiskās pārliecības dēļ. Arī arguments, ka pieteicējas tiesību reālais ierobežojums ir minimāls, jo viņa veselības stāvokļa dēļ netiek iesaukta mācībās, neliek nosvērties par pretējo. Kā rezerves karavīram pieteicējai joprojām būtu pienākums ierasties uz medicīnas pārbaudēm, un gadījumā, ja viņas veselības stāvoklis uzlabotos, viņai iestātos arī citi pienākumi.
Lieta Nr. SKA-435/2021 (A420200818)
