DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
19. martā, 2021
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas

Tiesībsargs: Dažu atzinumu iztrūkums nedrīkst būt par pamatu invaliditātes statusa zaudēšanai

Tiesībsargs aicina Labklājības ministriju nekavējoties novērst atšķirīgo attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti. Tas ir nepieciešams, lai vienlīdzīgā situācijā būtu iedzīvotāji, kuriem invaliditātes termiņš tiek pagarināts automātiski, un arī tie, kas vērsušies Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (turpmāk  – VDEĀVK), bet atsevišķu ārstu atzinumu iztrūkuma dēļ invaliditātes termiņš nav pagarināts. Labklājības ministrijai nepilnības jānovērš līdz 6. aprīlim.

Izskatot kādas ģimenes iesniegumu par invaliditātes termiņa pagarināšanu bērnam ārkārtējās situācijas apstākļos, tiesībsargs ir konstatējis, ka tas nav noticis tikai tādēļ, ka  VDEĀVK trūkuši divu ārstu atzinumi. Tas nozīmē, ka bērnam automātiski ir liegti viņam būtiskie asistenta pakalpojumi un valsts sociālie pabalsti bērnam ar invaliditāti.

Turpretī invaliditātes statuss automātiski pagarinās tiem cilvēkiem, kuri nav vērsušies VDEĀVK. To paredz Invaliditātes likuma Pārejas noteikumi - ja personai ārkārtējās situācijas laikā vai triju mēnešu laikā pēc tās atcelšanas vai noteiktā termiņa beigām beidzas Valsts komisijas iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņš un nav iesniegti nepieciešamie dokumenti invaliditātes ekspertīzes veikšanai, minētā administratīvā akta darbības termiņš tiek pagarināts uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Tiesībsargs norāda: “Šāds tiesiskais regulējums nav pieļaujams, jo tas daudz nelabvēlīgākā situācijā nostāda cilvēkus ar invaliditāti, kuri cenšas sakārtot vajadzīgās formalitātes, salīdzinājumā ar tiem, kuri nemaz neiesniedz dokumentus invaliditātes termiņa pagarināšanai.”

Ja Invaliditātes likuma grozījumu mērķis ir nepieļaut, ka cilvēki ar invaliditāti zaudē tiesības uz sociālo nodrošinājumu COVID-19 ierobežojošo pasākumu dēļ, tiesībsarga ieskatā iedzīvotāju invaliditātes automātiska pagarināšana būtu vienlīdz attiecināma gan uz situācijām, kad dokumenti VDEĀVK netiek iesniegti, gan uz situācijām, ja dokumenti tiek iesniegti nepilnīgi. Tiesībsarga ieskatā būtu pietiekami, ja tiktu mainīta prakse Invaliditātes likuma Pārejas noteikumu 9. punkta piemērošanā.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, līdz 28. februārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU