Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Latvijā šobrīd nav strukturēta, mērķtiecīga stacionāra pakalpojuma augsta riska jauniešiem, kuri apdraud sevi vai citus cilvēkus. Pusaudža uzvedību lielā mērā ietekmē vide, kurā viņš atrodas. Ja pusaudzis ir vardarbīgs pret sevi vai citiem, dažkārt ir nepieciešams izņemt viņu no ierastās vides, lai viņam palīdzētu. Taču pusaudžu uzvedības problēmas nevar risināt atrauti no situācijas, kur tās attīstījās. Neradot piemērotu atbalsta pakalpojumu augsta riska jauniešiem, mēs veidojam tiešus draudus gan viņu dzīvībai un veselībai, gan sabiedrības drošībai. Tādēļ Tieslietu ministrija piedāvā veidot jaunu terapeitisko iestādi augsta riska pusaudžiem – “Terapeitisko māju”. Bērnam tiks nodrošināta tāda vide, kas terapeitiski un pozitīvi ietekmē bērna pašsajūtu un uzvedību, kā arī sastāvēs no skaidra dienas režīma, cieņpilnām attiecībām, izglītības iegūšanas u.c. uzvedības maiņas elementiem. Tāpēc pateicos visiem iesaistītājiem ekspertiem, valsts, pašvaldību institūcijām un nevalstiskajās organizācijām, kas atsaucās Tieslietu ministrijas aicinājumam un piedalījās ar praktiskiem padomiem, idejām terapeitiskās iestādes modeļa izstrādē.”
Bērna ievietošana "Terapeitiskajā mājā" tiks integrēta audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu sistēmā un paredzēs bērna izņemšanu no ierastās vides uz laiku. Taču, atšķirībā no sociālās korekcijas izglītības iestādes, "Terapeitiskā māja" būs konceptuāli atšķirīga gan saturiski, gan procesuāli, gan ideoloģiski.
Tieslietu ministrijas eksperti ir izpētījuši pasaules pieredzi līdzīgu pakalpojumu sniegšanā, un piedāvātais iestādes modelis ir citu valstu pieredzē un pierādījumos balstīts, pielāgojot to darbam ar pusaudžiem Latvijā, lai tie varētu vienuviet saņemt gan ārstniecības, gan izglītības, gan sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Paredzēts, ka pusaudži terapeitiskajā iestādē dzīvos un mācīsies nelielās grupās. Bērni saņems sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, tostarp individuālu un grupas terapiju. Tāpat iestādē tiks nodrošināts izglītības process, kas vienlaikus sniedz terapeitisku efektu.
Strādājot pie terapeitiskās iestādes modeļa izveides, īpaša uzmanība tika pievērsta drošības risinājumiem, personāla kvalifikācijai, atbilstošai personāla kvalifikācija un skaitam, īpašām apmācībām, kā arī telpu un procesu drošības prasībām. Lai jaunā iestāde varētu uzsākt darbu, ir nepieciešamas īpaši aprīkotas telpas. Tieslietu ministrija piedāvā divus iespējamos rīcības modeļus – esošas ēkas pielāgošana vai jaunas ēkas būvniecība terapeitiskās iestādes vajadzībām.
“Terapeitiskās mājas” darbības sākumposmā tajā plānots ievietot pusaudžus, kuri jau ir nonākuši Valsts probācijas dienesta redzeslokā un kuriem ir piemērota probācijas novērošana. Taču nākotnē paredzēts paplašināt terapeitiskās iestādes darbību, kas ļautu jauno pakalpojumu piemērot plašākai jauniešu grupai.
Šobrīd informatīvais ziņojums par terapeitiskās iestādes izveidošanu ir iesniegts Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā tālākai virzībai.
