Ziņojumā pieejama informācija arī par iestādes finanšu resursiem, iesniegumu un konsultāciju statistiku, pētījumiem, personālu, rekomendācijām un to izpildi, 2024. gada prioritātēm u.c.
“2023. gads spilgti apliecināja un parādīja, ka mūsu šā brīža darbs nereti ir sen iesāktā turpinājums. Latvija aizvadītajā gadā bija prezidējošā valsts Eiropas Padomē, un mums bija tas gods daudz plašākā sabiedrībā no jauna aktualizēt samilzušas cilvēktiesību problēmas. Arī šogad turpināsim vērot, atgādināsim, ja būs nepieciešams, lai cilvēki Latvijā justos brīvi, laimīgi, spēka, veselības un cerību pilni!,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.
Pilsonisko un politisko tiesību jomā tiesībsargs īpaši izcēla vārda brīvību un tās trauslo robežu ar naida runu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, jo īpaši konferences “Spalva varenāka par zobenu?” laikā. Tāpat tiesībsargs pievērsās cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem autonomijai kopā ar Eiropas nacionālo cilvēktiesību iestāžu kolēģiem, psihiatriem un juristiem, rīkojot tēmai veltītu simpoziju un konferenci.
Sociālo tiesību jomā tiesībsargs aktīvi iesaistījās jautājuma risināšanā par pieejamību kompensējamajiem medikamentiem netipiskos gadījumos. Ir pacienti, kuru ārstēšanai neder valsts noteiktie kompensējamie medikamenti, jo ārstu konsilijs ir noteicis tādus medikamentus, kas nav iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā konkrētajai diagnozei. “Risinājums vēl nav pilnībā atrasts, taču tas jāturpina meklēt, līdz kļūs redzams, ka valsts kalpo cilvēkam, nevis diagnozei pareizajā tabulas ailē,” norāda tiesībsargs.
Bērnu tiesību jomā 2023. gads atgrieza mūs desmit gadus senā stāstā par izglītību bez maksas, proti, par mācību līdzekļiem pašvaldību izglītības iestādēs. Vecāku sniegtā informācija atspoguļoja, cik dažādi savus pienākumus izprot un īsteno pašvaldības. Tāpēc tām atkal bija jāatgādina par to pienākumiem, un daļa izglītības iestāžu atsauca vai precizēja vecākiem izsniegtos gādājamo lietu sarakstus. Arī šo jautājumu tiesībsarga ieskatā vēl nevar uzskatīt par atrisinātu.
Tikmēr komunikācijas jomā tiesībsarga rīkotās kampaņas pamatīgi sapurināja pašvaldības un to pārraudzībā esošās iestādes. Piemēram, kampaņā “Dzīve pansionātā – kāda tā ir?” tika saņemta informācija par reālo situāciju sociālās aprūpes centros jeb pansionātos. Sarunās un papildu pārbaudēs ar Tiesībsarga biroja kolēģiem guvām apstiprinājumu bažām un līdzšinējiem novērojumiem, kā arī jaunu un reizēm pat šokējošu informāciju, jo situācija vairākos pansionātos bija cilvēka cieņu aizskaroša. Patīkami, ka ir pašvaldības, kas tūlītēji centās rast risinājumu. Preventīvais darbs ir mūsu ikdiena, taču redzam, ka senioru dzīve pansionātos uzlabojas pārāk gausi, un šī turpinājuma sajūta šķiet ieilgusi.
“Īpaši pateicos par atsaucību gan senioriem, gan bērnu vecākiem, gan arī iestāžu darbiniekiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un medijiem, jo kampaņas skaļi atbalsojās informatīvajā telpā un palīdzēja tuvoties cilvēktiesībās un labā pārvaldībā balstītam pašvaldību darbam,” piebilst tiesībsargs.
Jāpiemin arī tiesībsarga ieguldījums jaunās paaudzes izglītošanā – vairāk nekā 800 Latvijas vispārizglītojošo skolu audzēkņiem Tiesībsarga biroja speciālisti pasniedza vieslekcijas skolu programmā “Dzīvei gatavs”, piedāvājot nodarbības par vēlēšanu pratību, juridisko tekstu lasītprasmi, vārda brīvību un naida runu un par cilvēku tirdzniecības dažādajiem veidiem un savu tiesību aizsardzības mehānismiem.
Palielinājies iesniegumu un konsultāciju skaits
Salīdzinājumā ar 2022. gadu pērn palielinājies saņemto iesniegumu skaits līdz 1718 (2022. gadā – 1634). Visvairāk iesniegumi saņemti par labas pārvaldības principa neievērošanu, tiesībām uz taisnīgu tiesu, īpašumu, veselības aizsardzību, sociālo nodrošinājumu un ieslodzīto tiesībām.
Salīdzinājumā ar 2022. gadu ievērojami pieaudzis arī rekomendāciju skaits (no 173 uz 302). Par izpildītām vai daļēji izpildītām var uzskatīt 77,38%, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā.
No 2426 uz 2526 palielinājies arī juridisko konsultāciju skaits. Visvairāk iedzīvotāji konsultējās par tiesībām uz taisnīgu tiesu, izglītību, bērnu tiesībām, labu pārvaldību, tiesībām uz sociālo nodrošinājumu, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un cilvēku ar invaliditāti tiesībām.
Savukārt Satversmes tiesai tiesībsargs sagatavoja 10 viedokļus un sniedza 47 atzinumus valsts institūcijām par tiesību aktu projektiem.
