DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
29. janvārī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

S. Ģirģens: Īpaša uzmanība jāvelta nelegālās migrācijas prevencijai

Ceturtdien, 28. janvārī, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens piedalījās Portugāles prezidentūras organizētajā Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru neformālajā videokonferences sanāksmē.  

Portugāles prezidentūra cita starpā turpina Vācijas prezidentūras iesākto intensīvo darbu pie pagājušā gada septembrī publicētā Migrācijas un patvēruma pakta, kas bija arī viens no šīs sanāksmes jautājumiem.

ES iekšlietu ministri diskutēja par trīs svarīgākajiem Eiropas migrācijas un patvēruma politikas pamatelementiem - ārējo dimensiju jeb sadarbības attīstīšanu ar migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm, efektīvu migrācijas plūsmu pārvaldību uz ES ārējām robežām, kā arī visām dalībvalstīm obligātu, bet elastīgu solidaritātes mehānismu, kas vienlaikus atbilstu gan atbalstu sniedzošo dalībvalstu iespējām, gan atbalstu saņemošo dalībvalstu vajadzībām.

Ņemot vērā, ka vislielākās diskusijas raisīja Migrācijas un patvēruma paktā ierosinātais pastāvīgais ES līmeņa solidaritātes mehānisms, sanāksmē S.Ģirģens izteica viedokli: “Īpaša uzmanība ir jāvelta prevencijai, lai novērstu nelegālās migrācijas pamatcēloņus un veicinošos faktorus, un ārējo robežu pārvaldībai, lai nelegālās migrācijas plūsmas apturētu jau pirms ES robežas. Dalībvalstu solidaritātes izpausmes migrantu uzņemšanā var būt dažādas un to īstenošanai jābūt  elastīgai, lai respektētu katras dalībvalsts nacionālo situāciju, ģeogrāfisko novietojumu un iespējas.” 

Sanāksmes turpinājumā ministri diskutēja par Šengenas zonas nākotni (Šengena ļauj īstenot preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti). Šobrīd esošā Covid-19 krīze radījusi vēl nebijušas negatīvas sekas Šengenas zonas normālai pastāvēšanai. Tās rezultātā Eiropā 2020.gada sākumā daudzas dalībvalstis vienpusēji atjaunoja robežkontroli uz ES iekšējām robežām un vairums dalībvalstu ieviesa pārvietošanās ierobežojumus. 

Arī robežkontroles atjaunošanai ir bijusi būtiska negatīva ietekme uz iedzīvotāju dzīvi un ekonomiku, kaitējot vienotajam tirgum un piegādes ķēžu darbībai.  

Tādēļ ministri sanāksmes laikā atzina, ka ir būtiski mainīt gada sākumā plaši izmantoto pieeju atjaunot kontroli pie iekšējām robežām. Tā vietā dalībvalstīm ir jācenšas pēc iespējas pastiprināt alternatīvo pasākumu efektivitāti, īpaši uzsverot, ka robežkontroles atjaunošana uz iekšējām robežām, lai risinātu apdraudējuma situācijas, būtu jāsaglabā tikai kā galējais līdzeklis.

Sanāksmes noslēgumā ministri diskutēja par Eiropas tiesībaizsardzības aģentūras (Eiropola) nākotni. 2020.gada otrajā pusē tika pieņemtas vairākas politiskās vadlīnijas, kurās izskanēja aicinājumi stiprināt un paplašināt Eiropola pilnvaras, kā rezultātā pagājušā gada beigās Eiropas Komisija nāca klajā ar jauniem tiesību aktu priekšlikumiem. Tie paredz veicināt Eiropola sadarbību ar privāto sektoru, sniegt iespējas tam apstrādāt lielas un sarežģītas datu kopas, stiprināt tā lomu pētniecības un inovāciju jomā un sadarbību ar trešajām valstīm un  Eiropas Prokuratūru, kā arī stiprināt Eiropola finanšu un cilvēkresursus. 

Ministri atzina, ka Eiropols dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm sniedz neatsveramu operatīvo atbalstu dažādās noziedzības apkarošanas jomās. Eiropola un ES dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības rezultātā ir sagrauti daudzi noziedznieku un teroristu tīkli, notikusi bīstamu noziedznieku apcietināšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšana.  Tādēļ Eiropola darbības stiprināšana un attīstīšana ir visu dalībvalstu interesēs un jāuzskata par iekšējās drošības jomas prioritāti. Ministri kopumā pozitīvi vērtēja jaunajos tiesību aktos iekļautos priekšlikumus un atzina tos par labu pamatu tālākām diskusijām ekspertu līmenī.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU