Pētījums apliecina, ka atbalsts pašvaldību uzņēmumiem konsekventi sarūk un trešdaļa uzskata, ka tādā veidā tiek būtiski kropļota konkurence. Arvien palielinās to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata - pastāv liels risks, ka pašiem iedzīvotājiem, papildu maksātajiem nodokļiem, ir jāfinansē pašvaldību vēlme nodarboties ar uzņēmējdarbību. Šogad tādu jau ir gandrīz puse jeb 43% no aptaujātajiem, savukārt pirms trim gadiem, kad veicām līdzīgu pētījumu, tie bija 41%. Īpaši bīstami tas ir situācijās, kad pašvaldību dibinātie uzņēmumi saskaras ar finanšu grūtībām, un nauda finansiālo problēmu mazināšanai ir jāmeklē vietvaru budžetā, piemēram, atņemot vai nepiešķirot naudu citām vajadzībām. Šāda situācija ne tikai kropļo konkurenci, bet arī nerada motivāciju sniegt labāku pakalpojumu, jo, atšķirībā no privātā biznesa, kuram jādomā, vai bankrotēt vai aizņemties papildu naudu, pašvaldības var izmantot savus budžeta līdzekļus.
“Publiskajam sektoram būtu jārīkojas kā labam dārzniekam, rūpējoties, lai iedzīvotājiem tiktu piegādāts kvalitatīvs pakalpojums, nodrošinot apstākļus, kad šos pakalpojumus piegādā privātais sektors, tādējādi stimulējot pakalpojumu augstu kvalitāti un zemu cenu, vienlaikus veicinot privātā sektora strauju attīstību,” komentē LTRK prezidents Aigars Rostovskis.
Diskusijas laikā LTRK prezidents aicināja publisko sektoru pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas, kas atsevišķos gadījumos arī paredz komercdarbību un, piemēram eksportā, tā ir veicināma un vēlama. Rīgas Stradiņu universitāte ir lielisks piemērs kā nest pienesumu valsts budžetam caur augstākās izglītības eksportu. Mērķis ir iedzīvotāju labklājība un vairumā gadījumu to var sasniegt deleģējot funkcijas privātajam biznesam.
Sabiedrībā valda uzskats, ka pašvaldību iesaistē uzņēmējdarbībā pastāv vairāki lieli riski - 57% no pētījumā aptaujātajiem saredz iespēju veidoties korupcijai un 48% domā, ka pašvaldību uzņēmumos vadošos amatos tiek iecelti cilvēki bez atbilstošas profesionālās pieredzes. Savukārt 46% piekrīt uzskatam, ka pašvaldībām visi resursi ir jāvelta saviem tiešajiem pienākumiem, nevis jāveido uzņēmumi.
Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Būtiski nošķirt divus aspektus. Pirmkārt, valsts un pašvaldības var darboties tirgū ar savām kapitālsabiedrībām, ja pastāv tirgus nepilnība, kas atsevišķos gadījumos var izpausties arī kā tirgus stagnācija, vai arī tām jānodrošina stratēģiski svarīgi pakalpojumi, piemēram, siltuma un ūdens piegāde, un tos nav iespējams sniegt privātajiem komersantiem. Otrkārt, kopš šī gada 1. janvāra Konkurences padomei ir tiesības uzraudzīt publiskas personas un to dibināto kapitālsabiedrību darbības atbilstību godīgas konkurences principiem. Tādējādi Konkurences padome var sodīt publiskas personas kapitālsabiedrības, ja tās nav ievērojušas konkurences neitralitāti, piemēram, tiek radītas kādas priekšrocības publiskas personas kapitālsabiedrībām, kas nav pieejamas privātajiem komersantiem, vai arī konkurence tiek deformēta, apzināti izvirzot nepamatoti pārāk augstas prasības komersantiem, un privātie ir spiesti pamest tirgu.”
Konkurences padome aicina iedzīvotājus aktīvi ziņot par iespējamiem pārkāpumiem un tie tiks ņemti vērā tālākā vērtēšanā. Diskusijas laikā J.Gaiķis uzsvēra, ka paši lielākie konkurences uzraugi ir patērētājs un sabiedrība. Konkurences padome primāri skatās no saimnieciskuma perspektīvas, vērtējot neitralitātes principu pārkāpšanu.
Pētījums rāda, ka arvien pieaug to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka normatīvajos aktos nepieciešams precīzi definēt jomas, kur pašvaldības drīkstētu vai nedrīkstētu veidot savus uzņēmumus. Kopumā 72% aptaujāto piekrīt viedoklim, ka pieļaujamās biznesa nozares būtu jānosaka precīzāk, savukārt 2017. gadā tie bija 69%.
Pēc pētījuma prezentācijas notika arī diskusija, kuru moderēja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka pašvaldību un valsts radītie uzņēmumi rada negodīgu konkurenci, gan piedaloties komercdarbībā, ko efektīvi būtu spējīgi veikt privātie tirgus dalībnieki, gan startējot publiskajos iepirkumos kā dalībnieki un tādējādi kropļo tirgu ar dempinga cenām. Ir kopīgiem spēkiem jārod jauni risinājumi tirgus situācijas uzlabošanai. Visi atceramies vēl neseno pagātni, kad konkurence nepastāvēja, cik sliktos apstākļos nonācām, tāpēc godīgas konkurences principu ievērošana ir jāsaista ar sabiedrības labklājību”.
Lai turpinātu darbu pie apzināto problēmu aktualizēšanas, LTRK plāno izveidot speciālu komiteju diskusijām par konkurences neitralitātes principa ievērošanu publisko personu darbībā. Vēlmi piedalīties komitejas darbā izteikuši vairāku nozaru pārstāvji, lai sniegtu priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām. Konkurences neitralitātes principa ievērošanas nozīmīgumam jābūt saprotamam arī sabiedrībai. Iedzīvotājiem ir jābūt informētiem par ieguvumiem, ko var nodrošināt brīva un godīga konkurence, kā arī par iespējamiem draudiem un jau pastāvošiem apstākļiem, tirgum esot slēgtam. Sabiedrības tiesības ir saņemt kvalitatīvus un faktiskajai situācijai atbilstošus pakalpojumus par cenu, kas ir veidojusies veselīgas konkurences apstākļos.
