DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
04. decembrī, 2020
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Satversmes tiesa par atbilstošu Satversmei atzīst Rīgas domes atlaišanas likuma normu

Satversmes tiesa 2020. gada 3. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-16-01 “Par Rīgas domes atlaišanas likuma 1. panta 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam”.

Apstrīdētā norma

Rīgas domes atlaišanas likuma 1. panta 2. punkts (turpmāk – apstrīdētā norma) noteica, ka ar šo likumu Saeima atlaiž Rīgas domi, ņemot vērā, ka Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā “Par pašvaldībām” un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju – organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Augstāka juridiska spēka normas

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.”

Satversmes 101. pants: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.”

Lietas fakti

Likuma “Par pašvaldībām” 91. panta pirmā daļa nosaka četrus gadījumus, kādos Saeima var atlaist pašvaldības domi. Savukārt šā likuma 92. pants nosaka kārtību, kādā tas darāms.

2020. gada 13. februārī Saeima pieņēma Rīgas domes atlaišanas likumu. Satversmes tiesā vērsās divdesmit 13. Saeimas deputāti (turpmāk – pieteikuma iesniedzējs) un lūdza izvērtēt vienu no šā likuma 1. pantā norādītajiem Rīgas domes atlaišanas pamatiem. Pieteikumā bija norādīts, ka Rīgas domes atlaišana ir politiski motivēta un Rīgas dome ir pienācīgi pildījusi savu autonomo funkciju organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, savukārt pārmetumi par tiesību normu pārkāpumiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā ir nepamatoti.

Savukārt likumprojekta anotācijā, tāpat kā Saeimas atbildes rakstā, norādīts, ka Rīgas dome pieļāvusi atkārtotus būtiskus tiesību normu pārkāpumus. Citstarp Rīgas domei pārmests tas, ka tā ilgstoši nav pildījusi Satversmes tiesas 2012. gada 6. decembra spriedumu lietā Nr. 2012‑01‑01 un, pildot savu autonomo funkciju – organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu –, nav ievērojusi normatīvo aktu prasības.

Tiesas secinājumi

Par nepieciešamību izvērtēt apstrīdētās normas satversmību

Rīgas domes atlaišanas likuma 1. pantā minēti divi Rīgas domes atlaišanas pamati, taču pieteikuma iesniedzējs bija apstrīdējis tikai vienu no tiem. Turklāt kopš lietas ierosināšanas būtiski mainījušies tās faktiskie apstākļi, proti, 2020. gada 2. oktobrī uz pirmo sēdi sanāca jaunievēlētā Rīgas dome. Tomēr Satversmes tiesa secināja, ka pašvaldības domes atlaišana ir konstitucionāli nozīmīgs jautājums un pastāv pamatota interese izvērtēt apstrīdētās normas satversmību. Satversmes tiesa ņēma vērā arī to, ka izskatāmā lieta bija pirmā, kuras ietvaros tai bija jāvērtē tāda tiesību norma, ar kuru Saeima atlaiž pašvaldības domi. [18.]

Par Satversmes 1. un 101. panta tvērumu

Satversmes tiesa secināja, ka gan Satversmes 1. pants, gan 101. pants citstarp ietver pašvaldības principu, kas ir pamats pašvaldības institucionālai pastāvēšanai un funkcionālai darbībai. Turklāt visas valsts institūcijas, tostarp pašvaldības, drīkst rīkoties vienīgi atbilstoši tiesiskuma principam, savas likumā noteiktās kompetences ietvaros. Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēja apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1. pantam kopsakarā ar 101. pantu, vērtējot šīs normas atbilstību pašvaldības un tiesiskuma principiem. [19.2.]

Par pašvaldības domes atlaišanu kā galējo pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzekli

Pašvaldības domes darbības tiesiskums tiek uzraudzīts ar dažādiem pēckontroles līdzekļiem, no kuriem galējais ir pašvaldības domes atlaišana. Šā līdzekļa sekas ir vissmagākās, jo tā rezultātā tiek atlaista demokrātiski ievēlēta institūcija. Pašvaldības domes atlaišanas procesā ir iesaistītas gan likumdevēja, gan izpildvaras, gan tiesu varas institūcijas, tādējādi nodrošinot šā procesa tiesiskumu un atbilstību pašvaldības principam, kā arī nodrošinot valsts varas dalīšanas principa ievērošanu. [20.]

Lai gan pašvaldības domes atlaišanai Saeimai ir jāpieņem likums un tāpēc zināmā mērā šāds lēmums ir politisks, šāda likuma pamatā ir jābūt juridiskiem argumentiem. Vērtējot tiesību normu, ar kuru atlaista pašvaldības dome, jāņem vērā, ka šis līdzeklis attiecas uz demokrātiski ievēlētu institūciju, kā arī ierobežo pašvaldības deputātiem Satversmes 101. pantā noteiktās tiesības piedalīties domes darbā. Demokrātiskā tiesiskā valstī likums par pašvaldības domes atlaišanu nevar tikt pieņemts patvaļīgi, pamatojot to vienīgi ar politiskiem apsvērumiem. [21.]

Satversmes tiesa atzina, ka likums par pašvaldības domes atlaišanu var tikt pieņemts vienīgi likumā “Par pašvaldībām” noteiktajos gadījumos, tiesiskā procesuālā kārtībā, balstoties uz konkrētiem faktiem un juridiskiem argumentiem. [21.]

Par izvērtējamiem jautājumiem

Satversmes tiesa secināja, ka izskatāmajā lietā, lai izvērtētu apstrīdētās normas satversmību, tai ir jānoskaidro:

1)vai ir ievērota tiesību normās noteiktā pašvaldības domes atlaišanas procesuālā kārtība;

2) kas uzskatāms par normatīvo aktu pārkāpumu likuma “Par pašvaldībām” 91. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē un vai Rīgas dome tādus pārkāpumus bija pieļāvusi;

3) vai konkrētajos apstākļos pašvaldības domes atlaišana kā pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis bija nepieciešama demokrātiskā tiesiskā valstī. [22.]

Par to, vai ir ievērota tiesību normās noteiktā pašvaldības domes atlaišanas procesuālā kārtība

Satversmes tiesa norādīja: izvērtējot tādas tiesību normas pieņemšanas procesa atbilstību labas likumdošanas principam, ar kuru atlaista pašvaldības dome, galvenokārt vērtējama šā procesa atbilstība likumā “Par pašvaldībām” un Saeimas kārtības rullī noteiktajai kārtībai, un tiem labas likumdošanas principa konkretizācijas elementiem, kas attiecas uz sabiedrības un ieinteresēto personu iesaisti likumdošanas procesā un pietiekama pamatojuma nepieciešamību apstrīdētās normas pieņemšanai. [23.]

Satversmes tiesa secināja, ka likumprojekta “Rīgas domes atlaišanas likums” izstrādes procesā bija pienācīgi uzklausīts Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis. [23.2.] Arī apstrīdētās normas pieņemšanas procesā Saeimā tika vērtēti Rīgas domes pieļautie tiesību normu pārkāpumi un uzklausīts ieinteresēto personu viedoklis. [23.3.] Tādējādi, pieņemot apstrīdēto normu, ir ievērota tiesību normās noteiktā pašvaldības domes atlaišanas procesuālā kārtība. [23.4.]

Par to, kas uzskatāms par normatīvo aktu pārkāpumu un vai Rīgas dome pārkāpumus bija pieļāvusi

Pašvaldības dome nevar tikt atlaista par jebkādu tās pieļautu pārkāpumu, pat ja tas bijis atkārtots. No pašvaldības principa un visas likuma “Par pašvaldībām” sistēmas izriet tas, ka pašvaldības domi kā demokrātiski ievēlētu institūciju var atlaist vienīgi tādā gadījumā, ja tā atkārtoti pieļauj būtiskus tiesību normu pārkāpumus. [24.1.]

Par pašvaldības domes pieļauto tiesību normu pārkāpumu būtiskumu citstarp liecina sekas, ko šie pārkāpumi rada vai var radīt attiecībā uz konkrētās administratīvās teritorijas iedzīvotāju un visas sabiedrības likumiskajām interesēm, kā arī šo pārkāpumu sistemātiskums, kas vienlaikus norāda arī uz to, ka tiesību normu pārkāpumus pašvaldības dome pieļauj atkārtoti. Arī tāda spēkā esoša tiesas sprieduma nepildīšana, kurā nepārprotami konstatēts kādas pašvaldības rīcības prettiesiskums, ir būtisks tiesību normas pārkāpums un apdraud tiesiskumu un tiesisko kārtību. Demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama tāda situācija, kad kāda no valsts institūcijām, tostarp pašvaldība, nepildītu tiesas nolemto. [24.1.]

Tādējādi pašvaldības domi var atlaist, ja kopš tās ievēlēšanas (darba uzsākšanas) tā pieļāvusi atkārtotus būtiskus tiesību normu pārkāpumus. Šie pārkāpumi pienācīgi izvērtējami attiecīgā likuma par pašvaldības domes atlaišanu izstrādes un pieņemšanas procesā. [24.1.]

Spriedumā secināts, ka atbildīgās institūcijas vairākkārt aicinājušas Rīgas domi novērst pārkāpumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, un Rīgas dome ir izteikusi savu viedokli par šiem pārkāpumiem. [24.3.]

Rīgas dome, pildot savu autonomo funkciju – organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu –, nedrīkstēja rīkoties patvaļīgi un tai bija jāievēro gan normatīvie akti, gan Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2012‑01‑01. [24.4.] Satversmes tiesa atzina, ka gadiem ilgi, arī atlaistās Rīgas domes darbības laikā, sadzīves atkritumu apsaimniekošana Rīgā tika organizēta, pārkāpjot tiesību normās noteiktās prasības, tādā veidā patvaļīgi aizskarot iedzīvotāju, kā arī visas sabiedrības likumiskās intereses un apdraudot tiesiskumu. Līdz ar to Rīgas domes pieļautie tiesību normu pārkāpumi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, vērtējot tos kopsakarā, atzīstami par atkārtotiem būtiskiem pārkāpumiem. [24.5.]

  • Par to, vai konkrētajos apstākļos pašvaldības domes atlaišana kā pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis bija nepieciešama demokrātiskā tiesiskā valstī

Spriedumā norādīts: atbildīgo institūciju un Rīgas domes gadiem ilgā sarakste liecina, ka Rīgas dome nav uzskatījusi par vajadzīgu novērst pieļautos pārkāpumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā un ir novilcinājusi tiesisku situācijas risinājumu, aizbildinoties ar to, ka tiek veidota jauna sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēma un šis darbs vēl nav pabeigts. [25.]

Rīgas domes atlaišanas likuma mērķis visupirms bija novērst tādu situāciju, kad dome ne tikai pieļauj atkārtotus būtiskus tiesību normu pārkāpumus, bet arī ignorē atbildīgo institūciju vairākkārt izteiktus brīdinājumus. Satversmes tiesa secināja, ka Rīgas domes attieksme un prettiesiskā rīcība, īstenojot savu autonomo funkciju, liecina par to, ka pārkāpumu novēršana netiktu panākta arī ar citiem pašvaldības darbības tiesiskuma uzraudzības līdzekļiem, piemēram, ar Rīgas domes sēdes sasaukšanu, nosakot tās darba kārtību. [25.]

Pieņemot apstrīdēto normu, vērā tika ņemts arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kā pašvaldības autonomās funkcijas nozīmīgums un nepieciešamība to pildīt pienācīgi un efektīvi, kas izriet no šīs jomas ievērojamās ietekmes uz personas tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, uz sabiedrības veselību un labklājību, kā arī uz valsts ilgtspējīgu attīstību. Vēl jo lielāka šī ietekme uz sabiedrības likumiskajām interesēm un vides aizsardzības, kā arī ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir tik lielā pilsētā kā Rīga. [25.]

Satversmes tiesa secināja, ka konkrētajos apstākļos Rīgas domes atlaišana kā pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis bija nepieciešama demokrātiskā tiesiskā valstī. Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. un 101. pantam. [25.]

Par pašvaldības darbības tiesiskuma uzraudzību

Satversmes tiesa arī norādīja, ka demokrātiskā tiesiskā valstī valdības un pašvaldību attiecības ir veidojamas dialoga formā, ievērojot labas ticības principu un savstarpējo cieņu, lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldību un resursu izmantošanu. Pašvaldības domei, kas iekļauta valsts pārvaldes sistēmā, šie principi ir jāievēro. [26.]

Ja atbildīgā institūcija ir norādījusi pašvaldības domei uz iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem, tad domei šie pārkāpumi ir jānovērš vai jāvēršas pie atbildīgās institūcijas, lai konkrētajā situācijā nonāktu pie tiesiska risinājuma. Visu valsts institūciju rīcībai jābūt vērstai uz kopēju mērķu sasniegšanu – sabiedrības likumisko interešu un tiesiskuma nodrošināšanu. [26.]

Satversmes tiesa vērsa Ministru kabineta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzmanību uz to, ka novērst pašvaldības prettiesisku rīcību, jo īpaši atkārtotu, ir ne tikai to tiesības, bet arī pienākums. Demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama tāda situācija, kad pašvaldība ilgstoši nepilda tiesas spriedumu un atkārtoti pieļauj būtiskus tiesību normu pārkāpumus, tādējādi apdraudot sabiedrības likumiskās intereses un tiesiskumu, kā arī mazinot sabiedrības uzticēšanos valstij un tiesībām. Ja ar citiem pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzekļiem nevar panākt pārkāpumu novēršanu, tad Ministru kabinetam bez nepamatoti ilgas kavēšanās jāapsver iespēja iesniegt Saeimai likumprojektu par pašvaldības domes atlaišanu. [26.]

Satversmes tiesa nosprieda:

atzīt Rīgas domes atlaišanas likuma 1. panta 2. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Sprieduma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājaslapā.

Relīze PDF formātā pieejama šeit.

Saistītā lieta: 2020-16-01

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU