DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
24. novembrī, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Apkopota tiesu prakse lietās par tiesībām uz pieeju informācijai

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Tiesības saņemt informāciju par valsts un pašvaldību iestāžu darbību ir viens no instrumentiem, ar kura palīdzību sabiedrība var pārliecināties, kā iestādes pilda tām uzticētos pienākumus. Pārliecināties, vai iestādes darbs ir efektīvs, godīgs un taisnīgs, proti, tāds, kas vērsts uz sabiedrības kopējo interešu aizsardzību. Senāta tiesu prakse liecina, ka ne vienmēr tiesības saņemt informāciju tiek piemērotas atbilstoši Informācijas atklātības likumā noteiktajam.

Publiskotajā tiesu prakses apkopojumā ietverti nozīmīgākie Senāta nolēmumi informācijas atklātības lietās deviņu gadu laikā – no 2010. līdz 2019.gadam. Apkopojumā iekļautas atziņas no vairāk nekā 200 nolēmumiem, tostarp no atsevišķiem Satversmes tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas nolēmumiem.

Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa vērtē, ka vissarežģītākās parasti ir lietas par tiesībām saņemt ierobežotas pieejamības informāciju. Izlemjot strīdu par tiesībām saņemt ierobežotas pieejamības informāciju, parasti ir jāizšķiras starp divām konkurējošām interesēm, proti, no vienas puses, tiesībām saņemt informāciju, no otras puses, piemēram, personas tiesību uz privāto dzīvi aizsardzību. “Katrā konkrētā gadījumā ir jāizvērtē, kura no interesēm ir vairāk aizsargājama. Līdz ar to nav iespējams pateikt, ka konkrēta veida informācija vienmēr ir jāizsniedz vai, gluži otrādi, – nav jāizsniedz. Tas ir atkarīgs no tā, kura interese tieši konkrētajā gadījumā ir vairāk aizsargājama,” norāda departamenta priekšsēdētāja. Vērtējot, kura interese ir vairāk aizsargājama, tiek ņemti vērā dažādi aspekti: “Piemēram, vai informācija tiek prasīta, lai apmierinātu tukšu ziņkārību, vai lai saskatītu sakarības un atklātu, piemēram, nelietderīgu budžeta līdzekļu tērēšanu. Jāņem vērā arī tas, ka pieprasījums izsniegt ierobežotas pieejamības informāciju ir jāpamato, norādot arī to, kur šī informācija tiks izmantota”.

Tiesu prakses apkopojums veidots kā Informācijas atklātības likuma normu komentārs. Senāta nolēmumos paustās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem Informācijas atklātības likuma pantiem – norādīts tiesību normas teksts un saistībā ar tās interpretāciju un piemērošanu paustās tiesas atziņas. Īpaši aplūkoti tādi jautājumi kā pieeja ierobežotas pieejamības informācijai, informācijas iedalījuma noteikšana, informācijas pieprasīšanas kārtība un personas pieprasījuma novērtēšana, informācijas sargāšana, kā arī iestādes lēmuma un rīcības kontrole tiesā.

Apkopojumu pēc Senāta Administratīvo lietu departamenta ieteikuma sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Aleksandrs Potaičuks.

Tiesu prakses apkopojums “Tiesības uz pieeju informācijai” pieejams Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā Tiesu prakse/ Tiesu prakses apkopojumi/ Administratīvās tiesības

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI