Izskatāmajā lietā strīds bija par to, vai pieteicējam ir konstatējams slēptais apliekamais ienākums vai tomēr atzīstams, ka pieteicēja rīcībā bija pietiekams naudas līdzekļu apmērs, lai segtu Valsts ieņēmumu dienesta konstatētos pieteicēja izdevumus un lai uzkrātu skaidru naudu.
Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka pieteicēja līdzekļu izlietojums nepārsniedz līdzekļu avotus, tāpēc slēptais apliekamais ienākums nav konstatējams. Šādu secinājumu apgabaltiesa pamatoja ar nodokļu maksātāja tiesvedības laikā iesniegtajiem pierādījumiem. Proti, pieteicējs tiesvedības laikā iesniedza norēķinu konta izdrukas, kas apliecina naudas līdzekļu saņemšanu no Igaunijas uzņēmuma saistībā ar noslēgto aizdevuma līgumu. Valsts ieņēmumu dienests kasācijas sūdzībā iebilda pret šādu apgabaltiesas rīcību, uzskatot, ka pierādījumi, kuri neattaisnojošu iemeslu dēļ netika iesniegti nodokļu audita laikā, nevar tikt izmantoti tiesas secinājumu pamatošanai.
Senāts spriedumā norāda, ka kļūdains ir Valsts ieņēmumu dienesta viedoklis, ka apgabaltiesa faktu noskaidrošanai un secinājumu pamatošanai nebija tiesīga izmantot pieteicēja pirmās instances tiesā iesniegtos pierādījumus tikai tāpēc vien, ka pieteicēja norādītie iemesli šo pierādījumu savlaicīgai neiesniegšanai nav ticami. Apstāklis, ka norēķinu konta izdrukas tika iesniegtas tikai tiesvedības laikā, pats par sevi vēl nenozīmē, ka šis pierādījums automātiski nav ticams.
Norēķinu kontā persona ar kredītiestādes starpniecību veic dažāda veida norēķinus. Informāciju par norēķinu kontā veiktajiem norēķiniem kredītiestāde sniedz arī norēķinu konta izdrukas veidā. Ja kredītiestādes apstiprinātajā norēķinu konta izdrukā norādīts, ka persona no citas personas ir saņēmusi bezskaidras naudas līdzekļus un ir izņēmusi naudas līdzekļus no norēķinu konta skaidrā naudā, ir jābūt nopietnam pamatam, lai apšaubītu šādu ziņu patiesumu.
Judikatūras atziņas, kas paustas par gadījumiem, kad nodokļu maksātājs jaunus pierādījumus iesniedz tikai tiesvedības laikā, vērstas nevis uz to, lai ierobežotu tiesu izmantot tiesvedības laikā iesniegtos pierādījumus, bet gan, lai izskaidrotu nodokļu maksātājiem pienākumu līdzdarboties ar nodokļu administrāciju un jau audita laikā iesniegt visus nepieciešamos pierādījumus, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu, vispusīgu un objektīvu nodokļu audita veikšanu. Tiesai nav aizliegts pieņemt arī tiesvedības gaitā iesniegtus pierādījumus, ja tiesa konkrēto pierādījumu atzīst par ticamu, neraugoties uz novēlotu iesniegšanu.
Lietas faktiskie apstākļi:
Valsts ieņēmumu dienests pieteicējam veica iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditu. Administratīvais process iestādē noslēdzās ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ar kuru pieteicējam papildus aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nokavējuma un soda nauda, kā arī samazināti papildu deklarācijā uzrādītie skaidras naudas uzkrājumi uz 2012.gada 1.janvāri, 31.decembri un 2013.gada 31.decembri. Valsts ieņēmumu dienests atzina, ka pieteicēja līdzekļu izlietojums pārsniedz līdzekļu avotus, līdz ar ko pieteicējam ir konstatējams slēptais apliekamais ienākums un nav atzīstami deklarētie skaidras naudas uzkrājumi.
Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu.
Lieta Nr. SKA-201/2020; A420319315
