Ekoskolu Rīcības Dienu kampaņa atgādina, ka divas lielas cilvēku radītas vides problēmas – klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības izzušana – nekur nav pazudušas arī pandēmijas laikā. Viss šobrīd ir atkarīgs tikai no mūsu izvēlēm, tādēļ Ekoskolu skolēni izvēlas rīkoties un būt pārmaiņu nesēji savā kopienā.
Gan Latvijā, gan pasaulē teju visu negatīvo ietekmi uz klimatu rada tikai trīs mūsu dzīves jomas: enerģija, transports un pārtika. Lai novērstu piesārņojumu, mums vajadzētu citādāk audzēt pārtiku, ražot enerģiju un citādāk pārvietoties. Pirmais solis uz to būtu samazināt mūsu izšķērdību šajās trīs jomās (vairāk par klimata pārmaiņām šeit).
Enerģijas jomā Latvijā ir svarīgi samazināt siltuma zudumus apkures sezonā un ikdienā taupīt elektrību, kā arī nākotnē pāriet uz atjaunojamo resursu izmantošanu enerģijas iegūšanā (vairāk par enerģiju skatīt infografikā šeit). Kā? Z.Mauriņas Grobiņas novada vidusskola Rīcības dienās organizēs Silto džemperu dienu – klašu telpās tiks samazināta gaisa temperatūra, bet skolēni, skolotāji un skolas darbinieki tiks aicināti ierasties skolā savā unikālajā siltajā džemperī. Savukārt Jelgavas PII "Lācītis" ir pieņēmuši izaicinājumu Rīcības dienās 2020 uzsākt elektrības un siltuma enerģijas taupīšanu un turpināt jaunos ieradumus praktizēt visu gadu.
Transporta jomā ir būtiski mazāk braucienus ar automašīnu, lidmašīnu, bet vairāk pārvietoties ar kājām un velosipēdu. Šāda kustība ir ne tikai videi draudzīga, bet arī veselīga ķermenim! (vairāk par transportu skatīt šeit).
Šai tēmai Rīcības dienās pievērsušies Engures PII "Spārīte": “Pastaigu laikā skaitīsim transportu, riteņbraucējus un kājāmgājējus. Iegūtos rezultātus salīdzināsim. Organizēsim "Dienu bez auto", kad bērni uz dārziņu nāks ar kājām vai brauks ar riteni vai citu dabai draudzīgu un veselīgu pārvietošanās līdzekli.” Savukārt Rūjienas PII “Vārpiņa” dosies pārgājienā, popularizējot ideju, ka mazus attālumus var noiet ar kājām – bez transporta: “Skaitīsim kopā noietos kilometrus. Ja bērni var, tad arī Tu (pieaugušais) to vari!”
Pārtikas jomā vissvarīgākais ir iegādāties tik pārtikas, cik vari patērēt, lai mazāk pārtikas izmestu atkritumos. Tāpat lielu ietekmi uz vidi rada dzīvnieku izcelsmes produkti, kuru daudzumu uzturā esam palielinājuši tieši pēdējos gados – gan ārsti, gan vides zinātnieki iesaka to samazināt (vairāk par pārtiku skatīt infografikā šeit).
Rīcības dienās pārtikas tēmu ir izvēlējušies Siguldas pilsētas PII "Ieviņa" audzēkņi un pedagogi – sagatavošanās grupas bērni veidos izglītojoši atraktīvu video par pārtikas atkritumu samazināšanas labo praksi pirmsskolā un ar video palīdzību izaicinās vietējās kopienas pārstāvjus izmēģināt rīcības, kas palīdzēja iestādei samazināt pārtikas atkritumus par 80%. Arī Liepas pamatskolā notiks pārtikas atkritumu samazināšanas nedēļa ar devīzi “Dod pārtikai otru iespēju – samazini miskastes apetīti!” Skolēni pētīs mājsaimniecību pārtikas atkritumu daudzumu, izies ielās ar informatīviem bukletiem, stundās izspēlēs interaktīvas spēles par pārtikas atkritumiem, un nedēļas noslēgumā būs konkurss par labākajām receptēm – ko pagatavot no tā, kas palicis ledusskapī? Savukārt Aknīstes vidusskolas skolēni izstrādās ieteikumus vecākiem, novada iedzīvotājiem, kā vismaz nedaudz samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu.
Otra no no divām lielajām cilvēku radītajām vides problēmām ir bioloģiskās daudzveidības izzušana. Katru dienu uz Zemes izmirst kāda augu vai dzīvnieku suga – šobrīd sugu izmiršanas temps ir 1000 reižu lielāks, nekā tad, kad cilvēks sāka dzīvot uz Zemes, turklāt 99 % no apdraudētajām sugām ir uz izzušanas robežas tieši cilvēka darbības dēļ. Galvenie iemesli, kas veicina bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, ir mežu intensīva izciršana, purvu un citu mitru vietu nosusināšana, lauksaimniecība, pilsētu būvniecība un piesārņojums, nelegālas medības, kā arī svešzemju un invazīvās sugas (vairāk skatīt infografikā šeit). Savu ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā sniegs Rīgas PPII Skola Mazajiem POGA: “Mēs dosimies uz Biķernieku mežu un no dēlīšiem veidosim skudru māju sētiņas. Tās aizsargās skudru mājas no izjaukšanas. Diemžēl izpostīto skudru māju skaits ir liels, tāpēc vēlamies tās ilgtspējīgi saglabāt un glābt!” Lielu nodarījumu bioloģiskai daudzveidībai rada arī palmu eļļas ieguve. To par savu tēmu šogad ir izvēlējušies Ropažu novada PII "Annele" – bērni sadarbībā ar vecākiem veic pētījumu “Palmu eļļai – NĒ!”, izpētot, kuru ikdienā lietoto pārtikas produktu sastāvā ir palmu eļļa. Par pētījuma rezultātiem tiks veidoti plakāti, un iegūtā informācija tiks izplatīta vietējā kopienā.
Cilvēka ietekmi uz vidi var mazināt aprites ekonomikas veicināšana. Diemžēl pagaidām visa ražošana un patēriņš balstās lineāra procesa modelī un izsmeļamo resursu patēriņā: paņemt (resursus), izgatavot (produktu), izlietot (preci) un izmest (atkritumus). Šādam “radīts, lai izmestu” modelim ir ļoti būtiska ietekme uz apkārtējo vidi – atkritumi piesārņo ūdeni, gaisu, augsni un degradē apkārtējo vidi. Pēdējos 40 gados resursu ieguve pasaulē ir trīskāršojusies, pārsniedzot dabas sistēmu atjaunošanās robežas. Lai veicinātu efektīvu resursu patēriņu ar atkritumu šķirošanu vien nepietiks. Ir jādomā, kā neradīt atkritumus un veicināt efektīvu resursu patēriņu. Aprites ekonomikas koncepts ir dabas iedvesmots – jārada sistēma, kas būtu spējīga pašatjaunoties un augt, neradot atkritumus.
Aprites ekonomikai šogad ir pievērsušās daudzas izglītības iestādes. Veicināt sabiedrības izpratni par aprites ekonomiku un dot otro elpu lietām, kuras pašiem vairs nav vajadzīgas, šogad Rīcības dienās 2020 ir nolēmuši Pļaviņu novada ģimnāzijas skolēni: “Tā kā klātienes pasākumus organizēt nav iespējams, veidosim visiem pieejamu interneta vietni, kurā Pļaviņu novada iedzīvotāji varēs mainīties ar lietām visa gada garumā, iegūstot vajadzīgo savā īpašumā un atbrīvojoties no liekā. Tādā veidā izglītosim sabiedrību par to, kā lieki netērēt ierobežotos resursus un kā sev un dabai draudzīgi iegūt vajadzīgo!” Tikmēr Babītes vidusskolā tiks filmēta “Pudeļdeja”, ar kuras palīdzību aicinās skolēnus, skolotājus, vecākus un novada iedzīvotājus ikdienā vairāk lietot ūdeni un neizmantot vienreizlietojamās plastmasas pudeles. Taču, lai samazinātu vienreizēji lietojamo masku lietošanu pandēmijas laikā, Ventspils Pārventas pamatskolā tiks šūdinātas savas auduma maskas.
Plašāk par visām Ekoskolu Rīcības dienu 2020 aktivitātēm Latvijas reģionos var aplūkot kartē šeit: KARTE
Ekoskolu Rīcības dienu 2020 aktivitāšu īstenotāji ir aicināti arī piedalīties konkursā, iesniedzot savus paveiktos labos darbus planētai kādā no četrām kategorijām: klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, aprites ekonomikas principi un izaicinājums vietējai kopienai, tai skaitā, lēmumpieņēmējiem. Labie darbi pēc Rīcības dienām tiks reģistrēti platformā https://padlet.com/jaunumi/ERD2020.
Žūrija, kuras sastāvā ir VARAM, Zerowaste Latvija, ZAAO/URDA, Pasaules Dabas Fonda un Vides izglītības fonda pārstāvji, izvērtēs skolu paveiktos labos darbus planētai un viņu rīcību ietekmi, redzamību, atbilstību tēmai un to ilgtspēju. Katrā kategorijā labākās, inovatīvākās un radošākās Rīcības dienu aktivitāšu īstenotāji saņems balvas no kampaņas atbalstītājiem – Daba Laba, Zeit un Tīklu parks, Ozolkalns, RTU EIT CLIMATE-KIC HUB LATVIA, Purenn, Lucart, Turza, Zaļais Kalns, Ieber.lv un Zaļā Brīvība.
Konkursa uzvarētājiem būs arī iespēja tikties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministru Juri Pūci un VARAM parlamentāro sekretāru Artūru Tomu Plešu, lai uzdotu sev interesējošus jautājumus vides politikas jomā, pārrunātu skolu aktivitāšu ietekmi, attīstības iespējas vietējā līmenī un diskutētu par to nozīmīgumu nacionālā mērogā, tādejādi sniedzot savu ieguldījumu vides politikas veidošanā.
Vairāk informācijas par Rīcības dienām – Vides izglītības fonda mājas lapā.
