DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. oktobrī, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

ES lēmumi par 2021.gada nozveju nemazina ekoloģisko krīzi Baltijas jūras reģionā

Vides NVO šorīt atzinīgi vērtē ES zivsaimniecības ministru lēmumu noteikt Baltijas jūras reģiona valstu nozvejas iespējas 2021. gadam saskaņā ar zinātniskajām rekomendācijām astoņiem no desmit Baltijas jūras zivju krājumiem. Lēmums lielā mērā arī atspoguļo stingro Eiropas Komisijas nostāju un brīdina, ka šodien sasniegtais rezultāts joprojām nav pietiekams, lai glābtu reņģu, mencu un Baltijas jūras ekosistēmas stāvokli kopumā.

Samazinot Baltijas austrumu mencu nozveju, krājumi turpmāko gadu laikā neatjaunosies, ja vien netiks lielaka uzmanība pievērsta dzīvotnes kvalitātēm, barības ieguves un nārsta vietām. ES zivsaimniecības pārvaldībā ir jāsāk iekļaut ekosistēmas un klimata ietekmes novērtējums, kā arī uzraudzības un kontroles pasākumi ir jāuzlabo, lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu

"Mēs esam vīlušies, redzot kā ES zivsaimniecības ministri ignorēja progresīvo Eiropas Komisijas priekšlikumu attiecībā uz Baltijas brētliņu nozveju, kurā tika ņemti vērā plašāki ekosistēmas apsvērumi un mijiedarbība starp šo sugu un Baltijas jūras austrumu mencu populāciju, kas arī ir viens no Kopējā Zivsaimniecības politikas pamatmērķiem”, sacīja Pasaules Dabas Fonda projekta vadītāja Elza Ozoliņa. "No otras puses, PDF atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis ir pieņēmušas lēmumu sekot zinātniskajām rekomendācijām nosakot zvejas iespējas astoņām no desmit Baltijas jūras zivju sugu populācijām.

Seas at Risk Zivsaimniecības politikas eksperte Andrea Ripola komentē: “Mēs atbalstām zivsaimniecības ministru sasniegto progresu un ambīcijas, lai uzlabotu daudzu Baltijas jūras zivju populāciju stāvokli. Tomēr mēs nevaram palaist garām faktu, ka zivsaimniecības ministri pieļauj 2021. gadā turpināt pārzvejot rietumu reņģu populāciju, trešo gadu pēc kārtas ignorējot zinātnieku ieteikumus pārtraukt zveju šīs zivju populācijas kritiskā stāvokļa dēļ. Kopš 2020. gada janvāra ir atļauta Eiropas zivju krājumu pārzveja. Tādējādi tas ir bezatbildīgs, nelikumīgs un nepieņemams lēmums, kas aizēno labo progresu attiecībā uz citām zivju populācijām.

“ES zivsaimniecības ministriem būtu jānosaka zvejas limiti, ņemot vērā ekoloģisko krīzi ar kuru saskaras gan Baltijas jūra, gan okeāni un klimats visā pasaulē, kā arī jārīkojas saskaņā ar saistībām, kuras dalībvalstis ir uzņēmušās Eiropas Zaļo kursa un ANO Bioloģiskās daudzveidības sammita ietvaros. Turpinot pieņemt lēmumus par zivju populāciju nozveju to maksimālajās robežās un ārpus tām, mēs nespējam mainīt Baltijas jūras nākotni un reģiona piekrastes kopienām sagādājam pastāvīgas ciešanas. Ir skaidrs, ka zivsaimniecības ministri nav gatavi šim darbam, tādēļ ES dalībvalstu premjerministriem arī ir jāiesaistās, lai situāciju kontrolētu, ”sacīja Rebecca Hubbard, Our Fish programmas direktore.

Šīs nedēļas Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmē pieņemtie lēmumi pierāda, ka ES vēl ir tāls ceļš ejams, lai saskaņotu zivsaimniecības pārvaldības lēmumus ar saistībām un mērķiem, proti, uz ekosistēmu balstītu pārvaldību un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu, kas izteikti Eiropas Zaļā kursa un ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā. Zivsaimniecības padomes lēmumi par dziļūdens un Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas zvejas ierobežojumiem var būt nozīmīgs pienesums, lai risinātu klimata krīzi, taču, lai to izdarītu, tiem jābūt daudz vērienīgākiem un balstītiem uz zinātni.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU