Komisijas priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Vera Jourova teica: “Vienkārši izsakoties, pēdējo desmit gadu laikā mēs neesam darījuši pietiekami daudz, lai atbalstītu romu tautības iedzīvotājus ES. Tam nav nekāda attaisnojuma. Daudzi joprojām saskaras ar diskrimināciju un rasismu. Mēs nevaram ar to samierināties. Šodien mēs atsākam centienus šīs situācijas uzlabošanai, izvirzot skaidrus mērķus un atjaunotu apņemšanos nākamajā desmitgadē panākt reālas izmaiņas.”
Līdztiesības komisāre Helena Dalli piemetināja: “Lai Eiropas Savienība kļūtu par patiesu Līdztiesības savienību, mums ir jāraugās, lai attiecībā pret miljoniem romu tiktu nodrošināta vienlīdzīga attieksme un lai viņi tiktu sociāli integrēti un spētu bez izņēmumiem piedalīties sociālajā un politiskajā dzīvē. Ar mērķiem, ko esam izvirzījuši šodienas stratēģiskajā satvarā, mēs ceram līdz 2030. gadam panākt reālu progresu ceļā uz Eiropu, kurā romi ir daļa no mūsu Savienības daudzveidības un iesaistās mūsu sabiedrībā, kā arī viņiem tiek sniegtas visas iespējas pilnībā līdzdarboties ES politiskajā, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē un sniegt savu ieguldījumu tajā.”
Lai gan galīgais mērķis ir panākt pilnīgu līdztiesību, Komisija ir ierosinājusi minimālos mērķus 2030. gadam, pamatojoties uz panākumiem, kas gūti iepriekšējā satvarā. Tie ir šādi:
- vismaz uz pusi samazināt to romu īpatsvaru, kuri ir saskārušies ar diskrimināciju;
- divkāršot to romu īpatsvaru, kuri ziņo par pieredzētiem diskriminācijas gadījumiem;
- vismaz uz pusi samazināt nabadzības plaisu starp romiem un pārējiem iedzīvotājiem;
- vismaz uz pusi samazināt atšķirību attiecībā uz dalību agrīnajā pirmsskolas izglītībā;
- dalībvalstīs, kurās ir ievērojams romu iedzīvotāju skaits, vismaz uz pusi samazināt to romu bērnu īpatsvaru, kuri apmeklē segregētas pamatskolas;
- vismaz uz pusi samazināt nodarbinātības līmeņa atšķirības un dzimumu nodarbinātības atšķirības;
- vismaz uz pusi samazināt paredzamā mūža ilguma atšķirību;
- vismaz par vienu trešdaļu samazināt atšķirību attiecībā uz sliktiem sadzīves apstākļiem;
- nodrošināt, ka vismaz 95 % romu ir piekļuve ūdensvada ūdenim.
Lai sasniegtu šos mērķus, ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis ieviestu pareizo politiku. Komisija sniedz norādījumus dalībvalstīm un ir sagatavojusi sarakstu ar pasākumiem, kas dalībvalstīm jāveic, lai paātrinātu progresu virzībā uz romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību. Norādījumi un pasākumi ietver gan no diskriminācijas cietušajiem romiem paredzētu atbalsta sistēmu izstrādi, gan izpratnes veicināšanas kampaņas skolās, finanšpratības veicināšanu, romu pieņemšanas darbā publiskās iestādēs sekmēšanu un uzlabotu piekļuvi kvalitatīvām medicīniskām pārbaudēm, veselības skrīningam un ģimenes plānošanai romu sievietēm.
Turpmākie pasākumi
Komisija aicina dalībvalstis līdz 2021. gada septembrim iesniegt valsts stratēģijas un reizi divos gados ziņot par to īstenošanu. Komisija uzraudzīs 2030. gada mērķu īstenošanā panākto progresu, pamatojoties uz Eiropas Pamattiesību aģentūras veikto aptauju rezultātiem un pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu. Tiks arī veikts padziļināts vidusposma novērtējums par jauno 10 gadu plānu kopumā.
Konteksts
Lai gan ES ir panākti daži uzlabojumi – galvenokārt izglītības jomā – , Eiropai vēl ir daudz darāmā, lai romiem nodrošinātu patiesu līdztiesību. Joprojām pastāv marginalizācija, un daudzi romi ikdienas dzīvē joprojām saskaras ar nesamērīgu diskrimināciju, antičigānismu un sociālekonomisko atstumtību.
Jaunais ES stratēģiskais satvars romu jautājumos ir pirmais tiešais ieguldījums ES Rīcības plāna pret rasismu 2020.–2025. gadam īstenošanā un daļa no pasākumiem, lai īstenotu priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas apņemšanos veidot Līdztiesības savienību.
Jaunais ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars balstās uz ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam. Tas ir saistīts ar Komisijas darbu citās jomās, tostarp nesen pieņemto ES Rīcības plānu pret rasismu 2020.–2025. gadam, Cietušo tiesību stratēģiju un Dzimumu līdztiesības stratēģiju.
Daudzas no politikas jomām, kas saistītas ar romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības uzlabošanu, galvenokārt ir valstu kompetencē. Tomēr ES ir svarīga loma politikas norādījumu sniegšanā, dalībvalstu darbību koordinēšanā, īstenošanas un progresa uzraudzībā, atbalsta sniegšanā ar ES fondu starpniecību un dalībvalstu vidū īstenotas labas prakses apmaiņas veicināšanā.