SGP sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli katra gada 31. decembrī, to sagatavo Finanšu ministrija. Valsts kontroles veiktās SGP revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai SGP norādītā informācija ir pareiza un ticama.
Tāpat kā iepriekšējos gados Valsts kontrole nevarēja gūt pietiekamu pārliecību, ka SGP uzrādīto ilgtermiņa ieguldījumu 1,2 miljardu eiro vērtība ir noteikta pareizi – 80 % no šīs vērtības veido Rīgas un Jūrmalas pilsētu pašvaldību transporta būves. Abas pašvaldības ilgstoši nav veikušas transporta būvju inventarizāciju pilnā apjomā.
Šogad pirmo reizi SGP bija jāuzrāda saistības par pēcnodarbinātības labumiem, piemēram, izdienas pensijām un atbrīvoto pašvaldību vadītāju pabalstiem. Tā kā Valsts kase ilgstoši nebija noteikusi skaidru un saprotamu kārtību pēcnodarbinātības labumu aprēķināšanai un uzrādīšanai, iestādēm radās lielas neskaidrības, gatavojot gada pārskatus. Tikai pateicoties Valsts kontroles aktīvai iesaistei SGP tika aprēķinātas papildu saistības par izdienas pensijām 1,4 miljardu eiro apmērā. Tādēļ Valsts kontrole ir aicinājusi Valsts kasi būtiski pilnveidot grāmatvedības uzskaites skaidrojošos materiālus, lai beidzot taptu skaidrs, kā jāveic aprēķini uzkrājumiem pēcnodarbinātības labumiem, kurai iestādei tie jāveic un jāuzrāda gada pārskatā un ar kādām izmaksām valsts budžetam nākotnē jārēķinās.
Valsts uzņemto nākotnes saistību apmērs izdienas pensiju izmaksai jau ir sasniedzis vismaz 4 miljardus eiro. Valsts kontrole jau šī gada maijā, pabeidzot 2019. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, atgādināja un uzsvēra, ka, nepārskatot esošās izdienas pensijas un paplašinot izdienas pensiju saņēmēju loku, pastāv šaubas par budžeta ieņēmumu spēju segt šos izdevumus nākotnē.
Šajā revīzijā vērsām uzmanību arī uz iespējamām saistībām no Latvijas dalības starptautiskajās organizācijās. Revīzijā noskaidrojām, ka neviena institūcija neapkopo informāciju par visām starptautiskajām organizācijām, kurās Latvija ir dalībvalsts. Publiski pieejamā informācija ir nepilnīga un pat maldinoša. Latvijas dalība starptautiskajās organizācijās nozīmē ne tikai valsts ārpolitikas mērķu īstenošanu, bet arī attiecīgus valsts budžeta izdevumus un saistības, tostarp pēcnodarbinātības labumu segšanai organizāciju darbiniekiem. Tāpēc ir būtiski apzināt Latvijas dalības starptautiskajās organizācijās apjomu, lai varētu aplēst un SGP norādīt visas saistības.
SGP revīzijā Valsts kontrole skatīja piecus atbilstības jautājumus, kuros pārbaudīja, vai finansējums izlietots atbilstoši mērķim un rīcība atbilst normatīvajiem aktiem. Par Latvijas valsts simtgades svinību nodrošināšanai piešķirtā finansējuma izlietojumu, par pašvaldību rīcību grāmatvedības uzskaites organizācijas dokumentu aktualizēšanā un par nodokļu maksātāju atbalsta pasākumu sniegti atzinumi bez iebildēm, vēršot uzmanību uz atsevišķiem trūkumiem. Par muitas kontroles punktu videonovērošanas sistēmas ieviešanu sniegts atzinums bez iebildēm.
Par vienu no pieciem atbilstības jautājumiem - Valsts kases īstenoto projektu “Finanšu uzskaites procesu standartizācijas valsts un pašvaldību iestādēs nodrošināšana” finansējuma izlietojumu - Valsts kontrole ir atteikusi sniegt atzinumu, jo projektā konstatētie trūkumi neļauj gūt pietiekamus pierādījumus un pārliecināties par projekta mērķa sasniegšanu. Projektam bija jānodrošina uzskaites procesu vienādošana un standartizācija, uzlabojot finanšu datu kvalitāti. Projekta vadība un uzraudzība nav veikta atbildīgi - nav uzskaitītas projekta tiešās un netiešās izmaksas, nekvalitatīvi organizētas apmācības, projektā definētie rezultāti nav ticami un pamatoti, kā arī konstatēti citi būtiski trūkumi.
Kopumā vērtējot SGP, Valsts kontrole pozitīvi atzīmē veiktos uzlabojumus - beidzot pareizi klasificētās Dienvidu tilta saistības, kā arī veiktie pilnveidojumi īpašumu uzskaitē.
Revīzijā ir sagatavots atsevišķs starpziņojums par konstatētajiem trūkumiem Saulkrastu novada pašvaldībā, kuru novēršanai ir sniegti ieteikumi, kā arī sagatavots situācijas izpētes ziņojums par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vidi pašvaldībās, gatavojoties administratīvi teritoriālajai reformai, kurš nosūtīts informācijai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
