2020.gadā, pēc plašām diskusijām un pētījumiem vairāk nekā desmit gadu garumā, MK pieņēma lēmumu veikt šo reformu. Līdz ar to Valsts kontrole revīzijā jau vērtēja, kā atbildīgās iestādes to īsteno, nonākot pie kritiskiem secinājumiem, ka kopumā nav vērojama aktīva un mērķtiecīga Valsts tiesu ekspertīžu biroja un Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes sadarbība. “Diemžēl arī šodien, dzirdot atbildīgo iestāžu viedokļus, redzams, ka iestāžu vadītāji MK lēmumu neuztver par galīgi noformulētu uzdevumu, kuru viņiem jau gadiem ir pienākums profesionāli īstenot – meklēt un piedāvāt risinājumus, kā arī nodrošināt pārmaiņu vadību, motivējot un iedrošinot savus padotos, ka viņi no reformas būs ieguvēji gan finansiālā, gan darba apstākļu un profesionālās izaugsmes ziņā,” trešdien, 24.aprīlī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā norādīja Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.
Valsts kontrole pēc revīzijas Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju bija sniegusi trīs ieteikumus, no kuriem divi ir ieviesti. Pozitīvi vērtējam, ka Tieslietu ministrija ir radījusi priekšnosacījumus, lai uzlabotu Reformas uzraudzības padomes darbības efektivitāti, un praksē padomes darbība ir kļuvusi sistemātiska. Tāpat ir īstenots Valsts kontroles ieteikums veikt tiesu ekspertīžu pasūtītāju aptauju, kurā secināts, ka turpmāk tiesu ekspertīžu funkcijas attīstībā nepieciešams fokusēties uz ekspertīžu rezultātu digitalizāciju un iespējām saīsināt to izpildes termiņus.
Tomēr, līdz šim nav izdevies ieviest Valsts kontroles ieteikumu, kas izriet no vispārējiem projektu vadības principiem, proti, sagatavot un iesniegt MK aktualizētu reformas ieviešanai nepieciešamo pasākumu laika plānu. Lai gan šāds plāns ir sagatavots un iekļauts konceptuālā ziņojumā, kuru Tieslietu ministrija virza skatīšanai MK, par to atkārtoti ir saņemti Iekšlietu ministrijas iebildumi, kas liedz tā turpmāku virzību un lemšanu par tajā piedāvātajiem alternatīvajiem rīcības variantiem.
Kā ziņots, Valsts kontrole veica revīziju, lai izvērtētu tiesu ekspertīžu institūta reformas īstenošanu. Reformas mērķis ir attīstīt tiesu ekspertīžu institūtu, kopēju infrastruktūru, samazināt tiesu ekspertīžu izpildes un lietu izmeklēšanas un iztiesāšanas termiņus, kā arī paaugstināt sabiedrības uzticību tiesu ekspertīzēs iegūto pierādījumu objektivitātei. Valsts kontrole pēc revīzijas vērsās pie Ministru prezidenta, aicinot izvērtēt iespējas noteikt konkrētus tiesu ekspertīžu institūta reformas ietvaros veicamus pasākumus, atbildīgos par to izpildi un izpildes termiņus, kā arī noteikt pienākumu regulāri sniegt informāciju MK par paveikto reformas ieviešanā, lai novērstu nelietderīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un nodrošinātu, ka reformas īstenošanas laikā tiek veikti nepieciešamie priekšdarbi sekmīgai vienotās tiesu ekspertīžu iestādes izveidei un darbības uzsākšanai ne vēlāk kā 2025.gada 31.decembrī.
Papildu informācija
