Valsts kontrole šogad pabeigusi 41 revīziju un šobrīd veic 40 revīzijas

Gada griezumā publiskotās revīzijas

• JANVĀRĪ publiskota revīzija, kurā vērtēta tiesu ekspertīžu institūta reformas īstenošana. Secinājums – reforma netiek veikta atbilstoši MK lemtajam, un sekmīgu vienotās tiesu ekspertīžu iestādes izveidi apdraud resoriska pieeja un nepietiekama reformas uzraudzība.
• MARTĀ publiskota revīzija par valsts nekustamo īpašumu (NĪ) pārvaldīšanu – tajā konstatēti būtiski trūkumi gan politikas veidošanā, gan īpašumu pārvaldīšanā: NĪ pārvaldība notiek bez vienotas nozares politikas un sistēmiskas pieejas, savukārt pārvaldības centralizācija nozarēs – daļēja un nekonsekventa, trūkst pilnīgu, patiesu, aktuālu un vienkopus apkopotu datu u.c. Savukārt revīzijā par Latvijas derīgajiem izrakteņiem secināts, ka patlaban tos nepārvalda ilgtspējīgi un tas neveicina tautsaimniecības attīstību. Galvenie iemesli: trūkst visaptverošas stratēģijas, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju – nepilnīgi. Tāpat publiskota revīzija, kurā vērtēts, vai Latvijā izveidoti priekšnosacījumi, lai valsts un pašvaldību līmenī sistēmiski virzītos uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Lai gan Latvija tos apņēmās īstenot un apstiprināja jau pirms 7 gadiem, visos līmeņos nepieciešami būtiski pilnveidojumi, lai varētu novērtēt un parādīt mūsu valsts ieguldījumu un lai mērķus reāli sasniegtu.
• MAIJĀ publiskotas 27 finanšu revīzijas par iepriekšējā – 2022. gada – pārskatiem ministrijās un centrālajās iestādēs. Konstatēti divi problēmbloki: prioritāro pasākumu finansējuma plānošana un izlietojums, kā arī atlīdzības sistēmas reformas īstenošana. Likums Valsts kontrolei nosaka veikt finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās iestādēs, bet pašvaldībās – sadarbībā ar zvērinātajiem revidentiem, kurus piesaistījušas pašvaldības.
• JŪNIJĀ publiskotā revīzijā secināts, ka iedzīvotāju līdzdalība ir neizmantota iespēja kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai pašvaldībās. Proti, pašvaldībās daudzos iedzīvotājiem būtiskos jautājumos viņu līdzdalību neparedz, rezultātā pieņemot virkni nekvalitatīvu lēmumu ar augstu risku negatīvām sekām ilgtermiņā. Publiskota arī revīzija, kurā skatīts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās. Kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Savukārt finanšu revīzijā par Aizsardzības ministrijas 2023. gada pārskatu secināts, ka iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi NBS vajadzībām organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai.
• JŪLIJĀ publiskotajā revīzijā par Latvijas Nacionālo arhīvu secināts, ka arvien nav izveidota efektīva pārvaldības sistēma, kas nodrošinātu elektronisko dokumentu, jo īpaši – valsts iestāžu informācijas sistēmās izkrāto datu, saņemšanu un uzglabāšanu.
• AUGUSTĀ publiskota revīzija par to, kā Latvijā pārvalda un īsteno LEADER un sabiedrības virzītu vietējo attīstību. Pēc revīzijas Valsts kontrole aicināja Zemkopības ministriju aktīvāk darboties, lai veicinātu vietējo rīcības grupu aktivitāti, kā arī aicina iedzīvotājus vairāk interesēties par ES pasākuma LEADER sniegtajām iespējām.
• SEPTEMBRĪ publiskotā revīzijā vērtēts, vai ir radīti priekšnoteikumi valsts pārvaldē strādājošo atbildības izvērtēšanai. Secinājums – atbildību vērtē, taču vērtēšana vienlīdz “nesasniedz” visus valsts pārvaldē strādājošos. Skarbi secinājumi pēc revīzijas par onkoloģiju – pašlaik Veselības ministrijas īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju. Tam ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.
• OKTOBRĪ tradicionāli publiskots atzinums par Latvijas Republikas 2022.gada saimnieciskā gada pārskatu (SGP). Lai arī atzinums kā ik gadu ir ar iebildēm, paveicamie “mājasdarbi” ir ļoti skaidri, t.sk. jāturpina darbs pie VID nodokļu pārskata pilnveides. Bet revīzijā par  NBS rezerves sistēmu secināts, ka pēc profesionālā dienesta ieviešanas 2007.gadā priekšplānā ir bijušas citas NBS attīstības prioritātes un līdz šim mērķtiecīgi soļi turpmākai rezerves sistēmas attīstībai ir izpalikuši. Tādēļ strauji un mērķtiecīgi jāattīsta NBS rezerves sistēma. Publiskota arī revīzija par valstī īstenotiem inovāciju atbalsta pasākumiem, secinot, ka – lai arī atbalsts uzņēmējdarbības inovācijām ir plašs, sasniegtie rezultāti maz ietekmē uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju.
• NOVEMBRĪ publiskotajā revīzijā vērtēts, cik efektīvi pašvaldības iesaista iedzīvotājus fiziskajās aktivitātēs. Secinājums – lai arī Latvijā pašvaldībām ir lielas iespējas ietekmēt iedzīvotāju iesaisti fiziskajās aktivitātēs, līdz šim nav izdevies sasniegt visu vecumu un mērķgrupu iedzīvotājus. Publiskota arī revīzija par to, kā pašlaik Latvijā organizē pieaugušo izglītību – vai sasniedz tai izvirzītos mērķus un vai tā atbilst darba tirgus vajadzībām? Secināts, ka valsts atbalsts pārsvarā sasniedz jau labi izglītotus cilvēkus, nevis kritiskās mērķgrupas, kurām visvairāk nepieciešams apgūt darba tirgum vajadzīgās prasmes. Turklāt pārklājas par mācībām atbildīgo iestāžu – Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts izglītības attīstības aģentūras – funkcijas.
• DECEMBRĪ publiskota revīzija, kurā vērtēts, vai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcība budžeta un finanšu vadībā ir atbilstoša tiesību aktiem. Revīzijā secināts, ka tās 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi. Kopumā Valsts kontrole sniedza negatīvu atzinumu.

Valsts kontrole regulāri (teju katru trešdienu) tiekas ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju (SPIRK), lai pārrunātu revīzijās konstatēto, pamatā fokusējoties uz sniegtajiem ieteikumiem revidējamām vienībām, to ieviešanas statusu un progresu. 2023. gadā Valsts kontrole piedalījās 37 SPIRK sēdēs, kurās skatīti 19 jautājumi par revīziju rezultātiem, 13 jautājumi par ieteikumiem un 9 citi būtiski jautājumi. Tāpat Valsts kontrole šogad tikās ar 9 citām Saeimas komisijām.

Kā notiek ieteikumu ieviešana?

Pēc katras revīzijas Valsts kontrole sniedz un ar revidējamo institūciju saskaņo ieteikumus. Par ieteikumu ieviešanu atbild revidējamā institūcija, kurai ir pienākums periodiski ziņot Valsts kontrolei par progresu. Valsts kontrole veic pārbaudes un atzīst ieteikumu par ieviestu, ja praksē ir notikušas pārmaiņas, piem., novērsta nepilnība, pilnveidota esošā situācija, atrisināta revīzijā konstatētā problēma u.tml.

Par situāciju konkrētā resorā vai attiecībā uz konkrēto revīziju Valsts kontrole regulāri informē SPIRK. Tāpat Valsts kontroles Ieteikumu ieviešanas platformā ir informācija par sniegtajiem ieteikumiem/ieviešanas statusu. Informāciju atjauno divas reizes gadā: 1.martā un 1.septembrī. Platformā var iepazīties ar ieteikumiem no revīzijām, kurās ir kaut viens neieviests ieteikums.

Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanas rezultātā pastāvīgi tiek panākta finanšu atdeve – 2022.gadā1 tā bija 5,6 eiro2 uz katru Valsts kontroles darbībā ieguldīto eiro. Tā izpaužas kā budžeta ieņēmumu palielinājums vai izdevumu samazinājums vai kā tiešs ieguvums iedzīvotājiem, piem., ja samazinās maksa par kādu publisko pakalpojumu. Papildus ieteikumu ieviešanas rezultātā panāktā ietekme var radīt sabiedrībai arī citus būtiskus ieguvumus, kurus nevar izmērīt naudā, piem., publiskais pakalpojums var kļūt pieejamāks vai kvalitatīvāks vai pārvaldes process var kļūt atklātāks vai efektīvāks, samazinot birokrātiju.

Kā nosaka revīziju tēmas?

Veikt finanšu revīzijas Valsts kontrolei nosaka likums, savukārt lietderības un atbilstības revīziju tēmas Valsts kontrole izvēlas, pamatojoties uz jomu risku novērtējumu. Jomu risku vērtējums ir atkarīgs no Valsts kontroles redzējuma par nepilnībām politikas īstenošanā, finansēšanā, reformu ieviešanā, vadībā un uzraudzībā, kā arī tiek ņemta vērā sabiedrības interese un saņemtās sūdzības. Kopumā Valsts Kontrole risku novērtējumu veic aptuveni 112 jomām, revīzijas tēmu izvēloties galvenokārt augsta riska jomās un sabalansējot to ar tās rīcībā esošiem resursiem. Tāpat tiek vērtēts aspekts, vai konkrēta tēma/jautājums var ietekmēt sabiedrības uzticību publiskajai pārvaldei.

Nozīmīgi ieguldījumi pašu un citu augstāko revīzijas iestāžu profesionālā pilnveidē

• 2023.gada 1.janvārī spēkā stājās Valsts kontroles likuma prasības, ka par revīzijas departamenta sektora vadītāju var būt persona, kurai ir sertifikāts revīziju veikšanai un, ka revīzijas grupu var vadīt revidents, kuram ir sertifikāts, vai sektora vadītājs. Šogad vēl 20 Valsts kontroles revidenti ieguva lietderības sertifikātus. Savukārt 2023.gada resertifikācijā 32 darbiniekiem tika pagarināti finanšu revīzijas sertifikātu termiņi un 16 darbiniekiem – lietderības revīziju sertifikātu termiņi.
• Pašvaldību rokasgrāmata šogad aktualizēta un papildināta ar jaunu sadaļu “IT drošības pārvaldības iekšējās kontroles vides veidošana”. Rokasgrāmata paredzēta pašvaldību vadītājiem, deputātiem, auditoriem, grāmatvežiem un kapitālsabiedrību vadītājiem.
• Pašvaldību mācību centrā, VARAM un sadarbībā ar Valsts kanceleju šogad Valsts kontrole nodrošinājusi apmācības 532 dalībniekiem.
• Parakstīts sadarbības līgums starp Dominikas augstāko revīzijas iestādi (ARI), Karību jūras valstu augstāko revīzijas iestāžu organizāciju (CAROSAI) un INTOSAI Attīstības iniciatīvu (IDI) par 1. posma atbalsta projektu Dominikas ARI 2023. – 2025.gadam.
• Pieredzes apmaiņai Valsts kontrole organizēja starptautisku  semināru “Inovācijas augstākajā revīzijas iestādē un revīziju darbā”, piedaloties kolēģiem no Zviedrijas, Nīderlandes, Norvēģijas un Beļģijas, kuru augstākās revīzijas iestādēs šī kultūra ir salīdzinoši ilgi un daudzveidīgi attīstīta.
• Valsts kontroles revidenti specializētās mācībās iepazina Lielbritānijas Augstākās revīzijas iestādes lietderības revīziju pieredzi un praksi.

Sadarbība ar tiesībaizsardzības u.c. kompetentajām iestādēm atbildības piemērošanai 

• Valsts kontrolei ir pilnvaras pārbaudīt, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi, kā arī sniegt ieteikumus, lai uzlabotu to pārvaldību. Valsts kontrolei nav tiesību sodīt, bet atbilstoši likumam par revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem jāziņo atbildīgajām iestādēm un jāseko līdzi to izskatīšanai. Šogad:
• tiesībaizsardzības iestādēs saistībā ar revīzijās konstatēto uzsākti pieci kriminālprocesi par iespējamu krāpšanu, dokumentu viltošanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un citiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem; turpinās 44 kriminālprocesi (t.sk. 14 iztiesāšanas stadijā), kas pēc revīzijām uzsākti iepriekšējos gados;
• stājies spēkā viens notiesājošs spriedums, ar kuru amatpersonai par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu piespriesta brīvības atņemšana uz trim gadiem un naudas sods 8600 eiro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus uz četriem gadiem;
• uzsāktas pārbaudes par 9 iespējamajiem administratīvajiem pārkāpumiem, 7 amatpersonas sauktas pie administratīvās atbildības; 
• turpinājās lietvedība 19 iepriekš uzsāktajos procesos par revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu.

Kopš 2019. gada Valsts kontrolei piešķirta zaudējumu piedziņas funkcija, un līdz šim valsts budžetā ir atgūti 88 366 eiro, turklāt 18 gadījumos valsts vai pašvaldības budžetos ir atlīdzināti revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radīti zaudējumi vairāk nekā 18 251 eiro apmērā, nesākot zaudējumu atlīdzināšanas procesu. 2023. gadā valsts budžetā ir atgūti 22 086 eiro, bez tam 4 gadījumos atlīdzināti revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radīti 1751 eiro zaudējumi bez zaudējumu atlīdzināšanas procesa uzsākšanas.

TOP panākumi / notikumi

• Valsts kontrole atzīmēja iestādes simtgadi, organizējot konferenci “100 gadi KONTROLSPĒKA”, iestādot ozolu SIMTGADES alejā, organizējot diskusiju ar citu valstu kontrolieriem un amatpersonām.
• Ilgtspējas indeksā 2023 iegūts zelts! Tas ir nozīmīgs lēciens no 2022.gada, kad konkursā Valsts kontrole piedalījās pirmo reizi, iegūstot bronzu.
• Šogad Valsts kontrole iesaistījās IESPĒJAMĀ MISIJA skolu programmā DZĪVEI GATAVS. Valsts kontroles komanda viesojusies 21 skolā visā Latvijā, novadot 28 lekcijas un satiekot 938 jauniešus.
• Jūlijā darbu sāka Valsts kontroles Sabiedriskā padome jaunā sastāvā. Par padomes priekšsēdētāju ievēlēja profesori Ivetu Reinholdi.
• Valsts kontrole kā EUROSAI valdes locekle Briselē, sadarbībā ar Eiropas iekšējo auditoru institūtu konfederāciju organizēja forumu par augstāko revīzijas iestāžu un iekšējo auditoru sadarbību.
• Saeima par valsts kontrolieri uz četru gadu termiņu ievēlēja Edgaru Korčaginu. Amatā viņš stājās 14.decembrī.

Metodoloģiskā informācija

Finanšu revīzijas Valsts kontrolei veikt nosaka likums, un tās ik gadu veic ministrijās u.c. centrālajās valsts iestādēs (bet ne pašvaldībās). Pēc revīzijām Valsts kontrole izsaka atzinumus par ministriju un iestāžu gada pārskatu sagatavošanas pareizību. Finanšu revīzijās izlases kārtā vērtē arī atbilstības jautājumus, lai gūtu pārliecību par finansējuma izlietojumu atbilstoši mērķiem un tiesību aktiem.

Lietderības revīzija ir starptautiski atzīta metode, kur papildus grāmatvedības, finanšu un tiesiskuma pārbaudēm vērtē arī rezultātu sasniegšanu, kā arī sasniegto rezultātu ietekmes ekonomiskumu, produktivitāti un efektivitāti. 

Atbilstības revīzijās veic pārbaudes, vai darbības, amatpersonu rīcība, finanšu darījumi un informācija visos būtiskos aspektos atbilst tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski vai starptautiski atzītai labajai praksei.

Apvienotā (atbilstības/ lietderības) revīzija ir atbilstības revīzija, kurā izvērtē arī lietderības jautājumus, vai lietderības revīzija, kurā izvērtē arī atbilstības jautājumus.

1 Kārtējā gadā aprēķināta ietekme ieteikumiem, kuri ieviesti 2022.gadā vai iepriekš. Plašāka informācija Valsts kontroles 2022. gada publiskā pārskata 44. lpp.

2 Piemēri ieviesto ieteikumu rezultātā radītai ietekmei (40,6 milj. eiro): (1) radīts vienots tiesiskais regulējums, kas nodrošināja, ka palielinās to personu skaits, kuras ir tiesīgas pretendēt uz mājokļa pabalstu, kā arī daļai personu ir palielinājies šī pabalsta apmērs, kopumā radot būtisku ieguvumu iedzīvotājiem 12,3 milj. eiro apmērā; (2) Būvniecības valsts kontroles birojs, pārvērtējot obligātā iepirkuma ietvaros sniegto atbalstu elektroenerģijas ražotājiem, konstatēja nepamatota atbalsta sniegšanu, kā rezultātā 2022.gadā uzsāktajos piedziņas procesos komersantiem nācās atmaksāt nepamatoti saņemto obligātā iepirkuma valsts atbalstu kopsummā par 2,23 milj. eiro.