Vairumā ģimeņu tēti ir iesaistīti bērnu dzīvē
Lai gan katrā trešajā (33%) ģimenē rūpes par bērniem uzņemas tikai mamma, kopumā 67% ģimeņu, kurās aug bērni vecumā līdz 18 gadiem, tēvi uzņemas rūpes par bērniem, iesaistoties viņu aprūpē un audzināšanā. Katrā otrajā ģimenē (46%) par bērniem rūpējas abi vecāki, nedaudz vairāk pienākumu tomēr uzņemoties mammai. Savukārt 13% ģimeņu bērnu aprūpes un audzināšanas jautājumi starp abiem vecākiem sadalīti pilnīgi vienlīdzīgi. Katrā piektajā ģimenē (21%) tētis bērnu dzīvē ir iesaistīts vismaz tikpat daudz kā mamma. Un tā pavisam noteikti ir laba ziņa, ņemot vērā pētījumos apstiprināto faktu, ka tēvu iesaistīšanās bērnu audzināšanā atstāj nozīmīgu ietekmi uz bērnu sociālo, emocionālo un kognitīvo attīstību.
Stereotipi pastāv, tomēr to ietekme sabiedrībā mazinās
81% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka personīgi piedzīvojuši vai savu tuvinieku lokā novērojuši stereotipisku ģimenes pienākumu dalījumu mātes un tēva starpā, kas visbiežāk izpaužas kā izteiktāka mammas iesaiste bērnu aprūpē, audzināšanā un sadzīves pienākumu veikšanā. Tomēr iedzīvotāju skaits, kas piekrīt stereotipiskiem apgalvojumiem par lomu sadalījumu ģimenē ir salīdzinoši neliels. Tā, piemēram, apgalvojumam, ka bērna audzināšana pamatā ir tikai mātes uzdevums piekrīt vien 19% iedzīvotāju. Apgalvojumam, ka labā ģimenē tēvs pelna naudu, bet māte rūpējas par bērniem piekrīt vien 30% aptaujāto.
Interesanti, ka salīdzinoši vairāk stereotipiskus uzskatus par vecāku iesaisti bērnu aprūpē un audzināšanā uzrādījuši tieši jaunākā paaudze (18 līdz 29 gadus vecie respondenti). Ja apgalvojumam, ka mamma biežāk ir tā, kas gatavo bērniem ēst un ir tā, kas veic sadzīviskos pienākumus mājās, piekrīt 51% aptaujāto vecumā no 50 līdz 59 gadiem, tad jauniešu vidū šim apgalvojumam piekrīt pat 62% aptaujāto. Tāpat jaunieši ievērojami biežāk (42% pret vidēji 26%) nekā citu vecuma grupu pārstāvju piekrīt apgalvojumam, ka galvenā bērnu aprūpētāja ģimenē ir mamma.
Atbalsts vientuļo tēvu spējai parūpēties par bērniem
Novērtējot vientuļo tēvu iespējas parūpēties par bērniem, vairāk nekā puse iedzīvotāju (51%) uzskata, ka tēvi spēj bērnus aprūpēt un audzināt tikpat labi vai pat labāk nekā to spēj mamma. Interesanti, ka pārliecība par tētu spējām parūpēties par bērniem aug līdz ar bērnu skaitu ģimenē. Ja ģimenēs, kurās ir viens bērns atbalstu apgalvojumam, ka tētis par bērniem spēj parūpēties tikpat labi kā mamma, pauž 42% aptaujāto, tad ģimenēs, kurās ir divi bērni šim apgalvojumam piekrīt jau 69% aptaujāto. Bet ģimenēs, kurās aug trīs vai vairāk bērni, šim apgalvojumam piekrīt 73% aptaujāto.
Galvenais vientuļo tēvu izaicinājums, esot iesaistītiem bērnu audzināšanā, ir spēja savienot darba un ģimenes dzīvi – šādu uzskatu pauž 61% aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt par otru lielāko izaicinājumu iedzīvotāji uzskata labu attiecību uzturēšanu ar bērna/u mammu (42%) un emocionāla atbalsta nodrošināšanu bērniem.
Kopumā pētījuma rezultāti uzskatāmi parāda sabiedrībā valdošo uzskatu, ka bērniem nav vajadzīgs perfekts tētis, bet tētis vispār. Aptaujātie iedzīvotāji redz, ka tēvu iesaistei bērnu aprūpē un audzināšanā ir ļoti liela ietekme uz bērnu drošības sajūtu (64%), dzīves prasmju attīstīšanu (54%), uzvedību (49%), pašapziņu (53%), vērtību sistēmu (46%), prasme kontaktēties un sadarboties ar apkārtējiem (39%), kā arī emocionālo stabilitāti un labsajūtu (42%). Šāds novērtējums un ieguvumi ikvienam tētim pavisam noteikti ir svarīgākā motivācija iesaistīties savu bērnu aprūpē un audzināšanā, neskatoties uz ģimenes modeli vai vecāku attiecību statusu. Jau šobrīd redzamas pozitīvas pārmaiņas tajā, cik lielā mērā tēvi iesaistīti savu bērnu dzīvē, pat ja salīdzina paaudžu griezumā. Laiki un uzskati mainās par labu arvien lielākai tēvu iesaistei bērnu aprūpē un audzināšanā, un ieguvēji no tā esam mēs visi.
