Šobrīd viens no laikietilpīgākajiem uzdevumiem, kura izpildē ir iesaistījušies LVĢMC un BIOR pētnieki, ir Aģes un Mergupes upju kartēšana – tiek identificēti visi posmi, kuros konstatējami bebru aizsprosti, akmens krāvumi un koku sanesumi, kā arī smilšu sanesumi, padziļinājumi upju gultnēs un citas būtiskas to tecējumu ietekmējošas pazīmes. Aģe ar tās lielākajām pietekām ir nokartēta pilnībā, Mergupes sateces baseinā līdz darbu pabeigšanai ir jāapseko 2 km. Kartēšanā pētnieki izmanto vispopulārāko un pasaulē visbiežāk izmantoto upju dzīvotņu novērtējuma metodi – Upju biotopu izpēti (River Habitat Survey jeb RHS). Atbilstoši šai metodei upē tiek apsekots katrs upes posms 500 metru garumā, ik pēc 50 metriem aprakstot substrātu upē un krastā, straumes veidu, aizaugumu, platumu un krasta modifikācijas. Nākamajā gadā šādā veidā tiks apsekotas un nokartētas vēl divas upes: Zaņa un Auce.
Otrs nozīmīgs darbs tiek veikts Saukas ezerā, kas tāpat kā pārējie projekta demonstrācijas objekti ir riska ūdens objekts – tāda ūdenstilpne (upe, ezers), kurā ir problemātiski sasniegt labu kvalitāti. Šeit LVĢMC pētnieki sadarbībā ar ekspertiem no BIOR un LU Bioloģijas institūta veic padziļinātu ezera izpēti, novērtējot dažādus bioloģiskos parametrus, kā arī veicot mērījumus ietekošajos un iztekošajos grāvjos un upēs. Šāda detalizēta izpēte sniegs izpratni par galvenajiem ezera kvalitāti ietekmējošajiem faktoriem un iespējamajiem problēmu cēloņiem, kas projekta ieviešanas gaitā ļaus piemērot efektīvākos risinājumus, lai uzlabotu ezera kvalitāti.
Trešā lielā praktiskā aktivitāte ir ekoloģiskā caurplūduma novērtēšana mazo hidroelektrostaciju (HES) ietekmētajos upju posmos. LIFE Goodwater IP ietvaros uz Aģes, Mergupes, Auces un Zaņas upēm esošajām HES tiks aprēķināts ekoloģiskais caurplūdums. Šobrīd apsekojumi un nepieciešamie mērījumi katrā no upēm ir veikti vienu reizi, taču kopumā saskaņā ar metodiku katrā upē mērījumi pie dažādiem ūdens līmeņiem ir nepieciešami vēl trīs reizes. Šis novērtējums ir jāpabeidz līdz 2022. gada beigām.
Ceturtais, bet reizē arī viens no pirmajiem praktiskajiem darbiem, ko projektā uzsāka LVĢMC speciālisti, ir intensīvs ūdeņu kvalitātes monitorings visos deviņos demonstrāciju objektos (Aģē, Aucē, Zaņā, Slocenē, Mergupē, Ēdā, Saukas ezerā, Lubāna ezerā, Papes ezerā), katru mēnesi ievācot, LVĢMC un BIOR laboratorijās analizējot plašu vielu klāstu gan ūdenī, gan sedimentos. Tāpat, lai novērtētu lauksaimniecības un mežsaimniecības ietekmi un identificētu galvenos barības vielu noteču avotus, sadarbībā ar partneriem no SILAVA un Latvijas Lauksaimniecības Universitātes, Aģes un Slocenes upēs tiek ievākti papildu paraugi.
“Darbs ir intensīvs, bet arī interesants. Praksē mums ļoti reti ir iespēja pilnībā izpētīt kādu upi vai ezeru, bet šis projekts jau ir ļāvis iepazīt Aģi un Mergupi – ir ļoti daudz skaistu upju posmu, taču ir arī tādi, kuros negribētos palikt. Skaidri redzams, ka nepieciešama aktīvāka iesaistīšanās, lai upes attīrītu no sanesumiem un aizsprostiem un atjaunotu to dabisko plūdumu. Tas palīdz ne tikai upēm pašattīrīties un neaizaugt, bet arī labi justies citiem dzīvajiem organismiem, piemēram, zivīm un gliemenēm. Pēc visiem šiem izpētes darbiem mēs varēsim izvēlēties piemērotākos pasākumus tajās vietās, kur tas būs visefektīvāk. Ņemot vērā projekta partneru zināšanas un pieredzi, arī daļa no praktiskajiem uzlabošanas darbiem tiks veikta sadarbībā ar projekta partneriem, piemēram, meliorācijas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, notekūdeņu apsaimniekošanas un citām jomām,” papildina projekta vadītāja Linda Fībiga.
Projekta Life Goodwater IP mērķis ir uzlabot Latvijas virszemes ūdeņu kvalitāti riska ūdensobjektos. Projektu laika posmā no 2020. līdz 2027. īsteno 19 ar vides jautājumiem saistītas Latvijas organizācijas, vadošais partneris ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
